Cilvēki, kuri sasnieguši garīgo izpratni, zina universa likumus un saprot masu dabu. Viņiem ir ne tikai zināšanas, bet arī personīgās attīstības pieredze, kura tāpat sākusies no zemākā, nedzīvā līmeņa. Viņi izgājuši iekšējo labošanos, iemācījās līdzjūtību, piekāpību, mīlestību un ieguva nepieciešamo „instrumentu komplektu”, lai rūpētos par masām. Viņi garantēti darbojas tautas labā, nevis savā labā, jo dzīvo citā, garīgās dabas dimensijā.

Jautājums: Uz ko tad ir virzītas viņu rūpes par pasauli?

Atbilde: Viņi vēlas, kā sacīts, „audzināt pusaudzi saskaņā ar viņa ceļu”. Tieši atbilstoši viņa ceļam, taču audzināt, tas ir, pakāpeniski veicināt viņa izaugsmi ne ciešanu ceļā, bet ar mācību, skaidrojumu un piemēru palīdzību. Šie viedie īsteno galveno darbu, viņi piesaista gaismu, bet labumu no tā saņem masas. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Runājot par integrālo sabiedrību, Jūs pastāvīgi pasvītrojat, ka cilvēks atsakās sava no viedokļa kopējā mērķa vārdā. Vai Jūs nevarētu to detalizētāk izklāstīt?

Atbilde: Es pateikšu par to dažos vārdos. Tā ir vesela, var teikt, filozofiska sistēma.

Pirmkārt, cilvēkam ir jāsaprot, ka viņš pats sevi nav radījis, viņš tāds ir piedzimis – tādu viņu radīja daba. Daļēji viņš saņēma zināmas īpašības no vecākiem, daļēji – no apkārtējās vides savas augšanas laikā, un daļēji – vispār nezināmi no kurienes, kādēļ un kā.

Viss, kas viņā atrodas, nav personīgs, bet pārgājis viņam no kādiem iekšējiem gēniem, kuri realizējās pateicoties viņa neskaitāmajiem priekštečiem. Cilvēka radīšanā konkrēti piedalās sākotnējie gēni un viņa vecāku stumbra šūnas. Kā sacīts Bībelē: tēvs, māte un Dievs starp viņiem. Viņi trijatā arī piedalās šajā procesā. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Gribas brīvība - Nav komentāru→

Vadītājs: Man ir daži paziņas, kuri dzīvo tieši tā, kā jūs aprakstījāt. Tie ir vidēja gadagājuma cilvēki, kuri sev radījuši šo kokonu. Jūs vēlaties sacīt, ka viņi nespēs mierīgi dzīvot savā dzīvoklī iekšējās trauksmes sajūtas, nemiera dēļ?

Atbilde: Tas ir nevien iekšējais nemiers, bet arī ārējais. Mēs virzāmies uz to, ka pasaule atbrīvojas no liekās rūpniecības, un vairāk kā puse strādājošo cilvēku šodien vienkārši nav vajadzīgi kā strādnieki. Viņi nonāks pilnīga tukšuma stāvoklī, jo pieraduši būt par vergiem.

Tā dzīvo praktiski visi planētas iedzīvotāji. Cilvēks sešos no rīta iznāk no mājām, „paķer” līdzi bērnu, ja tas viņam ir, pa ceļam „iemet” bērnudārzā, brauc uz darbu, atgriežas no darba, paņem savu bērnu un vēl ieskrien supermārketā. Vakarā laulāto rīcībā ir pusstunda, lai nomazgātu bērnu, noliktu gulēt, apēstu kādu pusfabrikātu, – un viss, ar to diena beidzas, rīt – tas pats. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Ziņojums: Visā Francijā notiek demonstrācijas un skolotāju streiki. Bezprecedenta fakts – uz streikiem un demonstrācijām aicināja vienlaikus gan valsts, gan privātskolu skolotāju arodbiedrības. Galvenais neapmierinātības cēlonis ir regulāra darba vietu samazināšana. Darba vietu samazināšana saistīta ar valdības plānu cīņā pret budžeta deficītu.

K.Ševaljē: Starptautiskie pētījumi liecina, ka franču republikāniskā skola pārstāja pildīt savu lomu, kas ļauj cilvēkiem no zemākajiem slāņiem pacelties augšup pa sociālām kāpnēm. Šodien mūsu skola ir nevienlīdzības skola.

Replika: Tāpēc ka skolai ir jāaudzina, jāveido no bērna Cilvēks, nevis vienkārši viņš jāapgādā ar zināšanām, specialitāti. Turklāt galvenais šodien – saikne starp cilvēkiem, no kuras ir atkarīgi panākumi visās lietās.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Ko integrālā audzināšana dos cilvēkiem? Ko tā viņos izveidos?

Atbilde: Tā veido manī pareizu attieksmi pret personīgajām īpašībām un ļauj vislabākajā veidā izmantot tās citu labā. Nav svarīgi, kādas tieši man ir vēlmes.

Es kļūstu brīvs un atrodu izpausmi visam, kas manī ir. Ja esmu ieguvis nolūku, kas vērsts par labu citiem, tad man nav nepieciešams analizēt un šķirot savas īpašības labajās un sliktajās. Es tās visas vienkārši izmantoju, lai darītu labu.

Tieši tad es esmu brīvs: es nebaidos no apkārtnes, nebaidos no sevis, nebaidos no Radītāja, es varu veikt atdevi personīgajās īpašībās, es esmu spējīgs uz visu, viss man ir atvērts, un caur mani strāvo visa Bezgalības gaisma.

No nodarbības pēc laikraksta „Narod” (Tauta), 27.09.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Visi saprot audzināšanas svarīgumu, taču cilvēki vēlas momentānus lēmumus, vēlas kaut ko darīt tūlīt pat…

Atbilde: Audzināšana – izteikti praktiska lieta. Mums ar savu darbu sev jāparāda jauns „iesaiņojums”, sevi jāizmaina. Runa iet par lielu, reālu radīšanu.

Vispirms nepieciešams radīt milzīgu materiālu daudzumu, kuri plūdīs pie katra pie jebkuras iespējas, visās valodās, attiecīgi jebkuram raksturam un mentalitātei. Iedomājies, cik daudz spēka un resursu tas prasīs no cilvēces. Rīkojoties radoši un profesionāli, mums visiem jābūt pakļautiem šim „presingam” – pie tam tā, lai mēs zem tā justos labi. Tā plūsmai jābūt tik spēcīgai un prasmīgai, lai tas mūsos ieplūstu kā svešvaloda miega laikā, bez jebkādiem šķēršļiem no mūsu puses. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Vispasaules kongress „We!”, Ņūdžersija, 7. nodarbība

Jautājums: Vai bērni dzimst ar punktu sirdī, piepildītu ar mīlestību bez nosacījumiem?

Atbilde: Nē. Neviens cilvēks nedzimst ar punktu sirdī, ar pilnīgu mīlestību pret tuvāko. Gluži otrādi, viņš dzimst ar sabojātu punktu sirdī. Tieši šis melnais punkts arī tiek dēvēts par „punktu sirdī”. Viņam tas ir jāattīsta, jāpaplašina, jāizlabo, jāpiepilda savienojoties ar citiem.

Ir bērni, kuri jau dzimst ar punktu sirdī, un ir arī tie, kuros šajā zemes iemiesojumā tas vēl nav „parādījies”, tas ir, iekšējā jautājuma sajūta par dzīves jēgu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Jautājumi un atbildes, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Cilvēka materiālā attīstība apstājas un atbrīvo vietu jaunam etapam.

Šodien visas mūsu dzīves sfēras pārņem izmisums. Lieta nonāk tiktāl, ka mēs nezinām, ko darīt ar bērniem. Mēs laidām tos pasaulē laimīgai dzīvei, taču pie apvāršņa nekas līdzīgs nav novērojams.

(vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kā strādājot ar bērniem pārbaudīt, ka tevis izvēlētā pieeja – pareiza?
Atbilde: Vispirms jāseko, vai bērnu grupa iziet visus stāvokļus kopā. Ja tai pāri iet kopējie viļņi, kas aizrauj visus bērnus klasē, tad jādod bērniem kaut kāda atslodze, nodarbības ar sportu. Proti, jāpalīdz viņiem vieglāk iziet grūtos stāvokļus. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Audzināt bērnu – nozīmē arvien vairāk viņu pietuvināt mūsu un garīgai pasaulei. Īsā laika posmā, galvenokārt vecumā no 9 – 13 gadiem, viņam par visu jātiek skaidrībā. Pēc 12 – 13 gadiem audzināšana tiek pārtraukta, bērni pēc savas dabas jau vairs mūs nedzird, viņi rīkojas un izzina paši, neko no mums nesaņemot. Tāpēc mums jāskaidro un jāsniedz viņiem patiesība par to, kas notiek pasaulē. Jo, ja saindējam viņus ar meliem, šī inde netiek izvadīta no apziņas un izkropļo pasaules uztveri, un kaut kādā pakāpē atrauj bērnus no realitātes, nomainot to ar ilūziju. Protams, tas nenozīmē ka audzināšanā nedrīkst pievērsties analoģijām un līdzībām, taču to formai un robežām jābūt precīzi noteiktām. Viena lieta, ja bērns saprot, ka ar viņu runā metaforiski un pavisam cita lieta, ja viņš domā, ka mežā patiešām dzīvo zvēri, kurus viņš redzējis zīmējumos, kuri prot sarunāties viens ar otru. Viss atkarīgs no pasniegšanas: pirmajā gadījumā bērns iepazīstas ar reālo pasauli, bet otrajā – viņa apziņa un atmiņa cauraužas ar nepatiesiem tēliem. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→