Ziņojums: Mēs neļaujam bērniem skolā būt brīviem un laimīgiem cilvēkiem. Bez tā jebkura izglītība zaudē jēgu.

Mums kā iepriekš liekas, ka galvenais skolas uzdevums – „iedzīt” cilvēkā pēc iespējas vairāk zināšanu, nevis attīstīt viņa dabiskās spējas. Taču skolai ir jāsaskata dabiskās īpašības, un tās jāattīsta, un galvenais – iemācīt cilvēku mācīties. Diemžēl šodien skola liek cilvēkam zubrīt.

Izglītības mērķis ir tajā, lai cilvēks spētu atrast savu vietu, savu ceļu dzīvē. Citādi, tā vietā, lai attīstītu to, kas viņam interesants un nepieciešams, – viņš ir spiests iezubrīt milzums daudz nelietderīgas informācijas, kas viņam nekad nenoderēs. Ja mēs nepārveidosim skolu mācību sistēmu, mēs nespēsim izveidot laimīgu pasauli. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ja runājam par jauno paaudzi, jauno ēru, kurā mēs dzīvojam, tad nonākam pie vēl svarīgākiem secinājumiem. Mēs runājam, ka mēs visi dzīvojošie uz planētas esam cieši savstarpēji saistīti un atkarīgi viens no otra, ka apkārtējā vide kļūst visiem vienota, ka ietekmējam klimatu, ekoloģiju. Tas, kas notiek vienā vietā, izraisa zemestrīci citā, karš vienā valstī nekavējoties atspoguļojas uz citu valstu stāvokli…

Mēs redzam, ka mums ne vien jāpievienojas vienai vai otrai sabiedrībai, vai grupai, bet jāorganizē vispārējā, globālā, integrālā audzināšana!

Ja esam saistīti kopā, tad mūsu audzināšanai un pašu izveidotajai videi – mūsu attīstības noteicošajam faktoram, jānodod mums vienādas vērtības, lai mēs spētu viens otru saprast, saglabājot savu individualitāti un brīvību. Beigu beigās, ja mēs tik lielā mērā esam viens no otra atkarīgi, mums ir jāsaprot, jāsajūt vienam otrs, jākļūst tuvākiem! (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Pirmoreiz, vairums dažādu, it kā savstarpēji nesaistītu dabas likumu vietā, mēs sākam just, ka uz mums iedarbojas jauns likums – viens likums, zem kura „lietussarga” mēs visi atrodamies, un visi kopā kā vienota savienība tiecamies sasniegt vienu virzienu.

Nekad iepriekš tik dažādas valstis cilvēcē neatradās tik līdzīgā stāvoklī. Ziemeļamerika un Dienvidamerika, Eiropa un Āfrika, Āzija un Sibīrija, pat Austrālija un Jaunzēlande – visas atrodas lejupslīdes procesā, depresijas stāvoklī, un nav svarīgi, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam, kādai civilizācijai, reliģijai mēs piederam, un kā iekārtota mūsu sabiedrība. Milzīgs mākonis nolaižas pār mūsu pasauli un sāk ietīt mūs visus kopā. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Pētījumi, kurus veic zinātnieki, parāda, ka mūsu attīstības tendenci nosaka vispārējais likums, kura spēks mūs attīsta un noved pie vienas formas. Mums nāksies sasniegt šādu savstarpējo saikni, kad katrs sajutīs, ka ir atkarīgs no visas cilvēces, un visa cilvēce ir atkarīga no viņa.

Perspektīvā tāda ir mūsu attīstības vispārējā tendence, un to apstiprina daudzi zinātnieki. Mēs neesam gatavi pieņemt šo likumu, tas ir pretrunā mūsu dabai, katrs domā tikai par sevi, nesaprotot, ka ir atkarīgs no visiem. Taču, ja cilvēks sapratīs, sajutīs un skaidri redzēs, ka viņš ir atkarīgs no visiem, viņš vēlēsies, pirmkārt, parūpēties par citu cilvēku labklājību, lai viņi labi pret viņu izturētos! (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē jēdziens „mūsu dzīves iepriekšējo pārdzimšanu riņķojums”?

Atbilde: Es klāstīju par lauku, caur kuru mēs esam savstarpēji saistīti. Pārdzimšanu riņķojums nozīmē, ka no paaudzes paaudzē pāriet ģenētiskie dati, kuros pagaidām mēs atklājam tikai materiālo daļu. Taču tur atrodas iepriekšējās paaudzes jutekliskā un racionālā pasaules uztveres informācija, kura pāriet uz pēcnācējiem.

Tāpēc pat zīdaiņi jaunajā paaudzē ir iepriekšējās paaudzes rezultāts, un viņos ir viss, ko izgājušas visas iepriekšējās paaudzes. Tādā veidā caur paaudžu ķēdi notiek cilvēces attīstība. Un tieši tāpat, kā no paaudzes uz paaudzi mēs nododam materiālos tehnikas, zinātnes un mākslas sasniegumus, mēs nododam arī mūsu iekšējo juteklisko un prāta attīstību. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Dvēsele un ķermenis - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē spēja „just pasauli caur visiem”?

Atbilde: Ja esmu iekļāvies citos, un sajūtu to, ko jūt viņi, domāju par to, par ko domā viņi, tad saprotams, ka man piemīt spējas, kuras vairākkārt pārsniedz parasta cilvēka spējas. Esmu daudz plašāks, spējīgs vairāk sevī ietvert. Mūsu uztvere par katru parādību ir atkarīga no parametru daudzuma, kurus mēs spējam apgūt, no ieskata rezolūcijas.

Parametru daudzums ir atkarīgs no tā, cik daudz manī ir ietverts pretēju lietu. Pateicoties kontrastam starp tām, es atšķiru atsevišķas daļas un varu no tām izveidot vairums variantus kā lego. Pie tam es saprotu, no kā sastāv šīs konstrukcijas, un ar ko viena atšķiras no citas. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Dvēsele un ķermenis, Galvojums, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Ikvienā no mums ir tieksme uz rīcībām, kuras nav patīkamas apkārtējiem. Pareizas vai nepareizas rīcības mēs varam dalīt cilvēka darbībās attiecībā pret sevi un darbībās attiecībā pret sabiedrību.

Saprotams, ka mums jāiemāca cilvēkam nenodarīt sev kaitējumu, nenodarīt sev fizisku zaudējumu, un lai arī viņam piemīt pašaizsardzības mehānisms, tomēr tādas tieksmes viņā arī pastāv.

Un tieši tāpat mums saudzīgi jāizturas pret apkārtējo vidi. Apkārtējā vide, pirmkārt, tā ir nedzīvā, augu un dzīvnieku daba, kurā mēs dzīvojam, un kura mums ir jāsaglabā. Cilvēkam ir jāiemāca pareizi attiekties pret ekoloģiju, jo no tās ir atkarīgs mūsu uzturs, klimats, visa mūsu eksistence! Mēs dzīvojam dabas iekšienē, un mums ļoti svarīga tās augu, dzīvnieku un arī nedzīvā daļa, jo visu mēs saņemam no turienes. Tādēļ mums jāiemāca cilvēkam saudzīgi izturēties pret savu ekoloģisko vidi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Gribas brīvība - Nav komentāru→

Jautājums: Daži redz draudus Bāla Sulama pieejā, kur viņš izvirza iekšējo attiecībā pret ārējo. Kā lai aptver arī šos „ārēji orientētos” sektorus?

Atbilde: Ļaudis nav spējīgi saprast to, kas attiecas uz iekšējo būtību. To „piekaļ” ārējās formas, viņiem pie kaut kā ir jāturas. „Koncentrējieties uz iekšējo, – tu saki, – un tur jūs atradīsiet visu”. Taču cilvēkiem tas ir nonsens. Neviens nestrādā  ar savu sirdi. Tas nav viegli, tam nepieciešama attīstība.

Tikai pašlaik mēs ienākam tādā periodā, kad jaunajai paaudzei nāksies attīstīt sirdi. Līdz šim brīdim tā bija „akmens sirds”, – taču tagad nāksies to atmaidzināt, sākot iztālēm. Runa iet par lielu darbu, par ļoti liela mēroga procesiem, kurus nepieciešams iziet. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Paziņojums (Organizācija „Human Rights”): Līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos, ir ievērojami pieaudzis to vecāku skaits, kuri pavirši izturas pret saviem nepilngadīgajiem bērniem. Paviršība nenozīmē vardarbību pret bērniem, ar ko ilgus gadus jau cīnās Savienoto Valstu tiesībsargu organizācijas.

Vairumā gadījumu vecāki ir sākuši mazāk mīlēt bērnus. Cilvēki ir pārāk koncentrējušies uz tādām problēmām kā atrast darbu, apmaksāt komunālos maksājumus un kredītu parādus. Katrs piektais vecāks atrodas depresijā, katrs desmitais ļaunprātīgi lieto alkoholu vai marihuānu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Jo vairāk nesaskaņu un pretrunu, jo lielāka kritika, līdz ar to lielākas zināšanas un prāts. Tad rodas iespēja vislabākajā veidā analizēt un noskaidrot tos vai citus jautājumus. Turklāt visas neveiksmes un prāta degradācija notiek tikai nepietiekamas kritikas un nepietiekamu pretrunu dēļ.

Tādējādi ir acīmredzams, ka panākumu pamats materiālajā līmenī, – pēc iespējas lielāka sabiedrības apvienošanās. Turklāt sekmīgas izaugsmes pamats izglītības un viedokļu jomā, – tās ir atšķirības un pretrunas.

Mēs redzam, ka šie divi pretmeti ir savstarpējais viens otra atbalsts. Atdalījumam un vienotībai jābūt sabalansētiem, tā lai tie neatceltu, bet tieši atbalstītu viens otru. Un tad starp tiem mēs rodam vidējo līniju, kura tos abus satur vienlīdzīgā mērā. Ne divu galējību pusītēm, bet visam atdalījumam un visai vienotībai rezultātā jāsaplūst vienkopus. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→