Jautājums: Visā pasaulē tiek svinēta „Svētā Valentīna diena”. Kā lai paskaidro, kas ir mīlestība no integrālās pieejas konteksta?

Atbilde: Mums tāpat kā visiem dzīvniekiem pastāv noteikta savstarpēja saikne starp dzimumiem. Taču cilvēki šo savstarpējo saikni sāka asociēt ar īpašām jūtām, kuras viņi dēvē par „mīlestību”.

Patiesībā mīlestībai nav nekā kopīga ar ķermeņu fizisko kontaktu. Mēs visi labi zinām, ka tas notiek ģenētiskajā līmenī un šeit nav nekā cita, izņemot dzīvnieciskos, fizioloģiskos instinktus, zemapziņas tieksmes, kad katrs cilvēks jūt: „Tas ir domāts man, bet tas – nav priekš manis”. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Vīrietis un sieviete - Nav komentāru→

Jautājums: Jūs klāstāt, ka visa mūsu attīstība paredzēta, lai ieaudzinātu mūsos apzināšanos par to, kas mēs esam. Kas tad mēs esam?

Atbilde: Pirmkārt, mēs neesam dzīvnieki, kuri eksistē savā ķermenī un rūpējas tikai par to, kā to aizpildīt.

Otrkārt, mēs esam ne vien egoistiskas būtnes, kurām jāizdabā savam ego, kurš rotaļājas ar mums un grūž uz dažādiem maldīgiem mērķiem, kuri mums sagādā vienas ciešanas visas dzīves laikā. Kā sacīts: „Cilvēks nomirst nesasniedzis pat pusi vēlamā”. Tas ir, neviens nav apmierināts ar savu dzīvi un nomirstot neko nepaņem līdzi. Turklāt patreiz mēs nonākam pie tāda stāvokļa, kad paliksim tukšā pat vēl līdz miršanai. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Psiholoģijā krīze tiek aprakstīta kā sāpīga parādība, taču, ja cilvēks to pārvar, nepadodas, tad notiek pāreja uz jaunu līmeni, kur tiek atbrīvots enerģijas milzums un cilvēks sāk dzīvot jaunu dzīvi.

Atbilde: Vēl jo vairāk, jebkura slimība tāpat ir izveseļošanās akts no kaites.

Pieņemsim, notika kāds bojājums. Pašlaik tas kaut kādā veidā labojas, kompensējas. Tieši šo laika posmu, kad tas tiek kompensēts, labots, mēs uzskatām kā slimību. Taču īstenībā – tā jau ir labošanās. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Ziņojums: Kolektīvs, grupas intelekta līmenis nav atkarīgs no individuāliem rādītājiem un grupas saliedētības, bet ir atkarīgs no tās biedru spējas līdzpārdzīvot.

Rezultātu ietekmē grupas biedru spēja diskusijas laikā nodot savas sajūtas biedriem. Augstākais grupas intelekta līmenis ir grupās, kuru sastāvā ir vairāk sieviešu – sievietēm līdzpārdzīvošanas spējas rādītājs sākotnēji ir augstāks kā vīriešiem. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Sievietes garīgums, Vīrietis un sieviete - Nav komentāru→

Jautājums: Kādi ir nākotnē veiksmīga cilvēka kritēriji? Ja mūsdienu sabiedrībā tie ir konts bankā, auto, dzīvoklis, tad kādas ir integrālās sabiedrības vērtības?

Atbilde: Nākotnes cilvēks integrālā sabiedrībā sevi piepilda ar to, ka viņš sadarbojas ar visiem pārējiem.

Viņam pastāv absolūti normāla savu fizioloģisko prasību apmierināšana: pārtika, sekss, ģimene. Viņš neprasa vairāk, tāpēc ka viss pārējais piepildījums notiek pateicoties savstarpējai, integrālai saiknei ar citiem.

Veiksmīgs cilvēks – tas, kurš veiksmīgi iekļaujas saiknē ar citiem un tādā veidā saņem savu piepildījumu. Šis piepildījums – garīgs. Tas atklāj viņam pilnīgi jaunas vēlmes, jaunus instrumentus, kuros viņš sevi sajūt kā eksistējošu mūžīgi un pilnīgi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Nākotnes sabiedrība - Nav komentāru→

Viedoklis (V.Lefēvrs, Kalifornijas universitātes matemātiskās psiholoģijas profesors): Kad sabiedrībai nav uzvedības normu, morāliskā izvēle padara mūs par cilvēkiem. Katrā kultūrā daudzas darbības saistītas ar novērtējumiem „labi-slikti”. Tomēr, veicot darbību ar etiķeti „slikti”, cilvēkam ir jāizjūt „sirdsapziņas dūriens” – citādi pat zinot, ka darbība ir slikta, cilvēks to veiks tikpat viegli kā labu.

Izvēloties „ļauno”, cilvēks domās atkārto savu izvēli un tikai pēc tam pieņem galīgo lēmumu. Izvēloties „labo”, viņš neveic atkārtotu izvēli. Tādējādi cilvēkam ir psiholoģiski vieglāk izvēlēties „labu” nekā „ļaunu” – ar nosacījumu, ka „ļaunā” izvēle izsauc sirdsapziņas „dūrienu”.

Cilvēki gatavi sajust „sirdsapziņas dūrienu”, ja viņu augstākā autoritāte – Dievs, līderis, sabiedrība – tā vērtē šo darbību. Tad darbības novērtējums kļūst par normu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Viedoklis (P. Ponomarjevs, psihologs un psihoterapeits): Atsaucība – tā ir mūsu spēja just un saprast, pieņemt cilvēku bez kritiska skatiena attiecībā pret viņa būtību. Īpašība, kas ļauj mums pielāgoties citiem cilvēkiem, kaut ko dot cilvēkam, lai justos labāk.

Labi cilvēki slimo mazāk, dzīvo par 9 gadiem ilgāk. Darot labu, organisms producē hormonu endorfīnu, kas atbild par laimes sajūtu un izraisa nomierinošu efektu.

Kad mēs esam atsaucīgi un vēlamies darīt labu, mēs atrodamies savdabīgas motivācijas pacēlumā, eiforijā. Mēs jūtam savu noderību, nodarbinātību un tātad – atbrīvojamies no vientulības. Labdarības darbība dāvā mums jaunu saskarsmes vidi, kura, kā zināms, ar gadiem samazinās. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Jautājums: Vai ir cerība, ka mūsu centieni un dzīves vērtības, uz ko patreiz tiecamies, pāries pie mūsu dēliem, bet no viņiem – pie viņu dēliem, jo redzam, ka viss iet uz izzušanu?

Atbilde: Daba neizzudīs, dzīve neizdzisīs. Mums būs jāpastāv šodienas informatīvajā mērogā, kuru sajutīsim līdz brīdim, kad pilnībā pabeigsim savu labošanos.

Tāpēc nedomājiet par pasaules galu, par to, kas paliks vai nepaliks mūsu bērniem un mazbērniem, un vai pasaule vispār pastāvēs pēc dažām paaudzēm. Mūsu pasaule pārstās eksistēt tikai tad, kad pēc tās vairs nebūs nepieciešamības. Tas ir, kad pēdējie cilvēki, kuri izejot labošanās nobeiguma posmu, to pabeigs, tad visa esošā uz to brīdi cilvēce sāks vienlaikus sajust, ka tā ir pēdējā labošanās, kas tos savstarpēji saslēdz absolūti ideālā globālā sabiedrībā un kas ļauj viņiem visiem kopā sākt sajust pakāpenisku šīs pasaules izzušanu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Ar egoismu tiek saprasta nevis parasta cilvēka vēlme sasniegt savu ķermenisko vēlmju (pārtika, sekss, ģimene) un sabiedrisko vēlmju (bagātība, vara, zināšanas) piepildījumu, bet gan viņa pretestība attiecībā uz vienotību, atdevi un mīlestību pret cilvēkiem.

Tāda atstumtība izpaužas tikai tad, kad viņš piedalās integrālās audzināšanas grupā, atbilstoši viņa pūlēm attiecībā uz vienotību ar grupas dalībniekiem.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs - Nav komentāru→

Mums jāsaprot, ka mums sagatavota laba, lieliska attīstība. Pretī savam postošajam egoismam mēs saņemam gudrības piedevu – un šie divi spēki mūsos spēj palīdzēt mūsu virzībai uz priekšu.

Šeit mums rodas iespēja saprast, kur atrodas mūsu brīvā izvēle. Tā atrodas tieši vidū starp šiem diviem spēkiem. No vienas puses, mums ir „slikts” spēks, bet no otras puses, labs saprātīgs spēks, kas mums paredzēts kā palīgs. Mē taču esam cilvēki, mēs ļoti vērtējam un cienam gudrību. Tad, lūk, starp slikto dabu un gudro prātu mēs varam atrast mums pareizo, labo ceļu, tāpat arī nedzīvajai, augu un dzīvnieku dabai, tas ir, ekoloģijai. Tad mēs ienāksim kopējā harmonijā ar visām dzīvības formām, ar kopējo Dabu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→