Jautājums: Ārējā pasaule, kuru mēs vērojam, atspoguļojas cilvēka galvā noteiktas kognitīvās struktūras veidā. Šī struktūra, kas izveidojusies ar mūsu piecu maņu orgānu palīdzību, neatbilst patiesajai pasaules ainai. Sanāk, ka iekšējā pasaules aina izveidota ar izkropļojumiem.

Zināšanu nodošanas laikā notiek mutiskā vai rakstiskā procesa verbalizācija. Apbrīnojami, ka dodot N -dimensiju modeļa aprakstu, rodas aprakstošā viendimensijas telpa, tas ir, notiek vairums izkropļojumu.

Savā laika Aristotelis sacīja, ka „muļķis ir tas, kurš uzdrošinās iedzīvināt rakstu zīmēs savas zināšanas, tāpat muļķis arī tas, kurš pēc tam cer tās iegūt no turienes neskartas un derīgas lietošanai”.

Kāpēc daba radījusi tik neveiklu un sarežģītu pasaules patiesās ainas atspoguļojuma sistēmu? Kādēļ zināšanu nodošanai dots tāds nepilnvērtīgs aparāts? (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Jautājums: Kādi ir integrālās sabiedrības kritēriji, uz kuru pamata tā kontrolēs savu monolītumu vai integritāti?

Atbilde: Kritēriji ir ļoti vienkārši un skaidri: cilvēka pacelšanās virs sava egoisma un uztvert jebkuru citu sabiedrības locekli kā tuvāko  – „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.

Jautājums: Tas ir neizmērāms kritērijs. Ko nozīmē „pacelšanās” vai „mīli”?

Atbilde: Šo kritēriju ir iespējams izmērīt, bet netieši. Mēs nekad nespēsim mērīt mūsu iekšējās pūles: lai pārvarētu savu personīgo egoismu, un cik lielā mērā mēs iekļaujam cita cilvēka vēlmes un cenšamies tās piepildīt ar saviem personīgajiem resursiem un vēlmēm.

Tātad tas viss pagaidām nav cilvēka varā. Mēs nespējam tik dziļi iekļūt dabas būtībā: nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā un vēl vairāk cilvēciskajā, lai varētu sajust iekšējos spēkus, kuri mūs virza uz priekšu. Mēs runājam par cilvēka iekšējās pasaules mērīšanu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Jautājums: Mēs pastāvīgi runājam par dabu, izmantojot terminus „daba”, „līdzsvarota attieksme”, „harmonija ar dabu” utt.

Taču, ja runājam par cilvēcisko progresu, tad tiek uzskatīts, ka tas notika tā iemesla dēļ, ka cilvēks cīnījās ar dabu, centās pretdarboties tās spēkiem, pūlējās aiziet no tās un tādā veidā attīstījās. Tad par kādu harmoniju ar dabu var iet runa?

Atbilde: Mēs runājam nevis par egoistisko attīstību, bet par altruistisko – saskaņā ar to spēku, kurš valda dabā. Šeit mums nav nekādas pretdarbības.

Pirmoreiz mēs sākam strādāt ne pret dabu, bet „par”. Tāpēc mums šeit var rasties pilnīgi citi mehānismi, kuri strādā ar pilnīgi citu enerģiju. Tie neprasa iepriekšējos enerģijas avotus, bet strādā pateicoties tam, ka paši arī ģenerē. Tas ir, mēs varam atklāt dabā tādas īpašības un iespējas, kad viss norisinās bez zaudējumiem, jo mums nav pastāvīgi pret kaut ko jādarbojas. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Jautājums: Kas varētu kalpot par integrālās sabiedrības zinātnisko pamatu, ja no saskaņotas pasaules ainas noņemsim tādus jēdzienus kā „garīgie spēki” un „Radītājs”?

Atbilde: Mums jāievieš spēks, kas dēvēts – „Daba”, tas ir, spēks, nodoms, plāns, mērķis, kas piemīt dabai un darbojas ne tikai mehāniski, attīstot un veidojot evolūciju saskaņā ar kādiem nejaušiem parametriem. Pat mūsdienu zinātne pasvītro, – lai tas viss saplūstu vienotā veselumā, organizētā dzīvībā, organizētā Visumā, visiem parametriem, ietverot gravitācijas spēku un visus iespējamos pastāvīgos lielumus, būtu jāsavienojas tādā brīnumainā, īpašā savstarpējā savienojumā, kuru nav iespējams atveidot mākslīgi.

Izejot no visa, ko šodien atrodam dabā, var nonākt pie secinājuma, ka pastāv vienots integrālais spēks, kurš to visu vada. Nedēvēsim to par Radītāju, Dievu, nepiešķirsim tam kādas mistiskas nozīmes vai nepamatosimies uz zināmiem atklājumiem, kurus veikušas noteiktas personības pagātnē, bet balstīsimies tikai uz to, ko mēs patiešām novērojam un redzam sev apkārt. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Bībelē sacīts, ka sieviete radīta no vīrieša ribas. Oriģinālā vārds „riba” ivritā nozīmē gan ribu, gan ēnu.

Proti, sieviete radīta kā vīrieša atspoguļojums,un tāpēc tādā veidā tai viņam ir jāpalīdz, jāatbalsta, jādod padomi. Turpat sacīts: „Klausi, ko saka sieviete”.

Zināmā mērā viņai jābūt kā mātei, zināmā mērā – saimniecei, valdniecei. Viņai jāsajūt, ka mājas ir viņas saimniecība, ka viņa tur vada. Turpretī vīrs vada visu pārējo ārpus mājām.

Vīram ir jāklausa sieva it visā, kas attiecas uz saimniecības savstarpējo vadīšanu, bet viņai jāklausa vīrs attiecībā uz pārējo problēmu risinājumu. Tieši šādā veidā viņiem ir jāatbalsta vienam otru, lai tas atbilstu bībelē sacītajam, ka viņa eksistē kā vīra ēna. Taču, ja nav ēnas, tas nozīmē, ka nav arī saules. Tā ir tāda alegorija, kuru psiholoģijā var ļoti interesanti attīstīt: tieši tad, kad vīrietis un sieviete tādā veidā sadzīvo, viņiem staro saule, un tādā veidā viņi attīstās.

No sarunas par integrālo audzināšanu, 05.03.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Vīrietis un sieviete - Nav komentāru→

Savienošanās mūsu dzīvē nosaka visu, un ja mēs to sasniegsim, tad nokārtosim visu savu dzīvi, bez savienošanās – dzīvei nav vērtības. Taču cilvēks pēc dabas ir slinks un nepiekritīs savienoties, līdz dzīve paņems viņu pie rīkles, un viņš sajutīs, ka tas ir dzīvības un nāves jautājums.

Savienošanās ir pretmetā mūsu dabai, un pacelties virs savas dabas mēs spējam tikai nāves briesmās. Taču kā mums līdz tam, pirms nonāksim līdz nāves robežai, savienoties un sasniegt labu dzīvi? Tas ir iespējams tikai pateicoties apkārtējai sabiedrībai. Šī vide var padarīt tevi par noziedznieku, bet var izveidot arī par labu cilvēku – viss atkarīgs no tā, kādā vidē tu nonāksi.

Viens tiks pakārts par saviem noziegumiem, bet cits kļūs pazīstams kā dižs cilvēks. Visa tava dzīve var mainīties vienā mirklī tikai tādēļ, ka kādreiz tu ienāci ne tajās durvīs! Un viss, kas notika tālāk, no tevis vairs nebija atkarīgs. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Jaunais Internets, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Visbeidzot cilvēks atzīst, ka jāmainās viņam pašam.

Tāda sapratne nenāk uzreiz – kurš tad sākumā to vēlēsies? Taču pakāpeniski noskaidrojas, ka krīze nevājinās un nelaimes tikai pieaug. Šodien mēs jau redzam: visās mūsu darbības jomās cilvēce pieļāvusi milzums kļūdu un nonākusi pie kraha. Tādējādi rodas jautājums: kur slēpjas notiekošā cēlonis? Kāpēc viss, ko esam izveidojuši, strādā pret mums?

Visu sistēmu trūkumi atklājas diendienā – mūsu egoisms tās bojā arvien vairāk. Piemēram, veselības aprūpe: milzīgais zāļu daudzums būtībā ir inde, kas sagrauj mūsu organismu. Tās speciāli tiek izstrādātas tā, lai mēs uz tām „uzsēstos” un lietotu tās visu atlikušo dzīvi, pievienojot aizvien jaunus nosaukumus.

Speciālisti rada jaunākās medicinīskās iekārtas un aparātus izmeklēšanām un analīžu veikšanai. Lai gan tie nav nepieciešami: cilvēku jau bez tā nogurdina un nogāž gar zemi tik lielā mērā, ka viņš vairs nezina, kur viņam likties no tādas dzīves. Un to dēvē par „žēlsirdību”? Mēs arī paši nezinām, ko vēlamies. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Tad, kad runa iet par nedzīvās, augu un dzīvnieciskās dabas līmeņiem, mēs varam tos „pataustīt” ar mūsu piecu maņu orgānu palīdzību. Taču, kad runājam par kopējo lauku, kas atklājas starp mums, iznāk, ka mums to nav ar ko izpētīt?

Atbilde: Tādēļ mums jāizveido tas pašiem.

Cilvēks no dzīvnieka atšķiras ne ar to, ka viņam ir vēl papildu roku vai kāju pāris, bet ar to, ka viņam rodas tieši šī jaunā, garīgā sastāvdaļa, kuru viņš radījis. Garīgā tāpēc, ka tā eksistē it kā ārpus mums, ārpus ķermeņa. Taču tieši ar to mēs atšķiramies no dzīvnieciskā līmeņa.

Citādi, ko var teikt, salīdzinot mūs un dzīvniekus? Kāda starp mums ir starpība? „Dzelzīši”, kurus es radu sev līdzās?! Tas taču nav augstākās attīstības līmenis, bet pielāgošanās un ne vairāk. Nākamais attīstības līmenis paredz tieši garīgumu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Lai arī mums ir nepieciešams studēt, mainīt un izlabot sevi pašus, taču tas vēl nav viss, jo daba mūs it kā paceļ uz nākamo pakāpi. Tā vēlas mūs izvest no mazu, nesaprātīgu zvēru stāvokļa, kuri pastāvīgi plēšas, izjauc savas ģimenes un attiecības un kuri nonākuši galīgā strupceļā pēc visiem mēģinājumiem izveidot sev labu dzīvi.

Tieši pateicoties pilnīgai nopostīšanai un kritumam, pasaulē pieaugošajām vilšanām un izmisumam, mēs varam sākt virzīties augšup pretim jaunai pasaulei. Jebkuram ir saprotams, pat tīri psiholoģiski, ja uz visu raudzīties ar mīlestības, līdzcietības acīm, ar sajūtu, ka visa pasaule pieder man, gluži kā rūpīgai mātei, ja just, ka atrodos ikvienā, tad tas man dos pilnīgi citādu skatu uz pasauli.

Izejot no tā, ir saprotams, ka pasaule cilvēkam sāk likties pilnīgi citāda. Viņš saņem integrālo „redzi”, it kā lūkotos uz pasauli caur jaunām brillēm. Tagad viņš redz, ka pasaulē darbojas tikai vienīgā metode, viens spēks, vispārējā sistēma. Viņš saprot, ka visi ir savstarpēji saistīti un viens otru papildina. Turklāt visa daba: nedzīvā, augu, dzīvnieku pasaule un cilvēki – piepeši atklājas viņam kā vienota sistēma. Viņš atklāj visus saiknes veidus, kas pastāv dabā. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Vīrietis un sieviete - Nav komentāru→

Jautājums: Kā man jāraugās uz manu otro pusi, lai realizētu mūsu attiecībās integrālo principu?

Atbilde: Savstarpēji jāpaceļas virs sava egoisma viens otrā, līdz atradīsiet tādu saskarsmes punktu, kur jūs būtu kā viens kopīgs veselums. Tas tiek dēvēts „Ādams”, no kura dalīšanās ceļā radās vīrietis un sieviete. Vispār bībeliskais „Ādams” tā ir monolīta struktūra, „unisekss” sistēma: tajā nav ne vīrieša, ne sievietes. Vēlāk šī sistēma dalījās divās daļās, lai atklātu pilnīgu to pretstatu komplektu, pie tam pašā maksimālākajā veidā.

Šis maksimālais pretstats arī izpaužas šodien, par cik mēs jau vairs nespējam viens ar otru būt kādās savstarpējās attiecībās. Tas redzams arī pēc dažāda veida netipiska, nedabiska seksa uzplaukuma, gan tāpēc, ka nespējam eksistēt kopā, gan arī, ņemot vērā, sakaru vienkāršību un pērkamību, utt. Proti, mēs nonācām līdz stāvoklim, kad esam spiesti sākt atjaunot Ādama struktūru no pilnīga šīs struktūras pretmeta.

Tas ir ļoti labs stāvoklis, līdzīgs tam, kā bērnam iedod pilnīgi izjauktu konstruktoru vai puzles, lai viņš tos saliktu kopā. Tieši no šīs salikšanas mēs izzinām sevi, dabu, Radītāju un mums kļūs vairāk saprotams, kas mēs esam, un kur mēs pastāvam. Gala rezultātā mēs izzināsim pasaules iekšējo daļu, tās apslēpto spēku, plānu, plūsmu, spēsim atklāt sev pilnīgi citādu universa līmeni, mūžību, pilnību.Tas viss ir iespējams. Par to šodien runā zinātne.

No sarunas par integrālo audzināšanu, 08.07.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Vīrietis un sieviete - Nav komentāru→