Category Archives: Audzināšana un bērni

Ģimene kā pasaules centrs

Nav liela starpība starp cilvēka sagatavotību pareizu laulāto attiecību izveidošanā un vispār labu attiecību nodibināšanā ar visiem pārējiem. Nepieciešams tikai ņemt vērā, ka pareiza attiecību sistēma ģimenē, tā ir brīnumaina iespēja pacelt sevi uz jaunu, izlabotas pasaules līmeni.

Mums visiem nāksies to izdarīt, lai gūtu panākumus visā pārējā: biznesā, finansēs, zinātnē un varā, izpelnītos cieņu, prastu ielūkoties pasaulē un uzlabot tajā sakarus, gūtu panākumus mazajos darījumos un starptautiskajā tirdzniecībā.

Ģimene – mazākā, cilvēkam tuvākā laboratorija, kas pastāvīgi darbojas un kurā viņš var strādāt, katrreiz sevi mainot un novērojot, kāda pasaule viņam pie tam atklājas. Mēģinot mainīt savas attiecības ar laulāto draudzeni, viņš acumirklī maina nosacījumus, gluži kā fizikas vai ķīmijas mēģinājumā, un saskaņā ar to redz rezultātus. Pēc tam viņš no jauna maina nosacījumus un saņem jaunu rezultātu. (vairāk…)

Mainām novecojušo programmas nodrošinājumu

Savās savstarpējās attiecībās ar citiem man ir jāsaprot: pozitīvais spēks atrodas ārpus manis, bet negatīvais – manī. Ne velti sacīts: „Cilvēka sirds nodomi slikti no viņa jaunības dienām”. Tāda ir mūsu uztveres problēma par mums pašiem un pasauli. Mums šķiet dabiski, ka pasaule ir sabojāta, bet mēs izlaboti. Mēs rūpējamies par sevi, domājam par to, lai mums būtu labi un uz visu lūkojamies no personīgā labuma pozīcijas: kā jebko izmantot savā labā? Pastāvīgi es raizējos tikai par vienu: „Kā sev izdarīt labāk?”

Šis „dzinējs”, šī iekšējā programma, kas darbojas mūsos bez apstājas, arī ir egoisms. Visas manas vēlmes un domas, visu, kas manī ir ietverts, šī programma vērš vienā virzienā – izmantot pasauli savā labā.

Ja iedomāties, ka mana aparātdaļa, mans „dzelzs” tie ir visi sākumi un spējas, visas īpašības, viss domu un vēlmju potenciāls, kas manī ielikti, tad egoisms tas ir manas programmas nodrošinājums. Manī instalējuši pašpiepildīšanās programmu. Manas īpašības kā tādas nav ne labas, ne sliktas, taču mani vada egoistiskā programma, kas liek izmantot tās savā labā, kā arī par ļaunu tuvākajam, par cik ļauj justies augstāk par apkārtējiem. (vairāk…)

Katram ir sava nosliece

Integrālā metodika nāk no kabalas, kura visu skaidro pamatojoties uz augstāko sistēmu, kas vada cilvēci. Viss notiekošais tiek skaidrots ar tīri kabalistiskiem, zinātniskiem, stingriem, precīziem terminiem, ar formulējumiem, grafikiem un visu pārējo. Tas ir, cilvēka egoisms un visa daba: nedzīvā, augu, dzīvnieku un cilvēku sabiedrība – attīstās noteikta spēka iedarbībā.

Tas ir attīstības spēks – dabas virzošais spēks, kuru var dēvēt par Radītāju, jo tas rada un veido arvien jaunus mūsu stāvokļus, strādā mūsos. Tā ir mūsu iekšējā enerģija, kas virza mūsu egoismu.

Kabalā visas šīs darbības, noteikumi, likumi, attiecības starp mūsu egoismu un spēku, kas uz to iedarbojas, tiek izskatīti ļoti precīzi, zinātniski. Kopš seniem laikiem izsekotas un aprakstītas visas iespējamās savstarpējās mijiedarbības un tūkstošu gadu garumā pārbaudīts, cik lielā mērā tas patiešām tiek ievērots. (vairāk…)

Kas palīdzēs mums šķērsot Rubikonu?

Jautājums: Ķīniešu gudrība klāsta par diviem spēkiem – Iņ un Jaņ, – kas pārstāv negatīvu un pozitīvu, vai sievišķo un vīrišķo sākotni. Vai tas kādā veidā ir saistīts ar kabalistiskajiem jēdzieniem? No kurienes nākuši šie priekšstati?

Atbilde: Tas atklāts visiem: mūsu pasaule sastāv no diviem pretējiem spēkiem, kuri izpaužas visās sfērās un visos līmeņos. To līdzsvaru nosaka matērijas stāvoklis, bet līmeni – tās būtība, kas izpaužas nedzīvajā, augu, dzīvnieku vai cilvēciskajā dabā. Viss atkarīgs no pretējo spēku samēra sistēmā un to savstarpējā saiknē. Nedzīvajā matērijā to balanss ir nemainīgs, augu matērijā tas iegūst dinamiku un sāk mainīties, bet dzīvnieciskajā un cilvēciskajā līmenī šī dinamika palielinās.

Tas, ko pirms tūkstošiem gadu atklāja ķīniešu gudrie – patiesība. Vēstures garumā to atklāja arī citās pasaules daļās. Taču tas neattiecas uz garīgo – runa iet par mūsu pasaules parādībām, kuras pakļaujas izpētei ar tradiocionālās zinātnes palīdzību, kura bāzējas uz nolūku saņemšanas dēļ. (vairāk…)

Runāsim tikai par labām lietām!

Jautājums: Kam jāparūpējas par to, lai sievai būtu pozitīvs imidžs par to organizāciju, kurā vīrs pavada lielāko sava laika daļu, saņemot iztegrālo izglītību un audzināšanu, ja viņš atnāk un stāsta pamatā negatīvas lietas?

Atbilde: Kāpēc negatīvas?! Jūs ņemat piemēru no vienas sistēmas un pārceļat to uz pilnīgi citu. Es to absolūti neredzu.

Ja atnāku mājās pēc apsriešanas pie apaļiem galdiem, kur vairākums cilvēku sajuta, kas ir integrālā savstarpējā saikne un kādu pozitīvu iedarbību tā nesa visiem, tad atnāku ar pozitīvām emocijām, ar pozitīviem jaunumiem. Pie tam tur bija pazīstami, ietekmīgi cilvēki, un mēs kopā pieņēmām lēmumus par integrālās izglītības, audzināšanas ieviešanu citās vietās. Kāpēc tad es nākšu sūdzēties? Nav taču par ko!

Protams, es saprotu tos cilvēkus, kuri pretojas! Es saprotu, ka cilvēks nevar uzreiz uztvert šo metodiku – nepieciešams vēl priekšdarbs. (vairāk…)

Mākoņi virs horizonta

Mūsdienās atklājas īstenības momenti: visa pasaule līdzinās bērnudārzam bez audzinātājas. Tā nezina, kurp doties un apjukumā raugās uz to, kā izzūd ierastie orientieri.

Tas ir lielisks stāvoklis. Mēs jau sen par to runājām, kaut gan uzskatījām, ka tas iestāsies ātrāk. Tagad nepieciešams novērst nemierus un nekārtības, kas var kļūt par haosa sekām.

Mums draud ļoti sāpīga krīze un pasaules karš. Mēs noslīdam līdz tam saskaņā ar universa likumiem. Šodien tie, kuri „valda” pār pasauli, zaudējuši bijušo spēku un tāpēc aizdomājas: „Vai nepāriet pie kara karadarbībām, lai visu sāktu no baltas lapas”. (vairāk…)

Integrālā sabiedrība – spēka avots

Jautājums: Kā komunikācija integrālajās aprindās ļaus cilvēkam elementāri rūpēties kaut vai par to, lai viņam būtu maizes kumoss?

Atbilde: Pieņemsim, cilvēki atrodas atsvešinātības stāvoklī, nevēlas runāt, viņiem ir skumīgs un tukšs skatiens. Apsēdiniet viņus līdzās viens otram aplī, lai viņi saskartos ar ceļiem kā bērni, lai uzliktu rokas viens otram uz pleciem vai ceļiem, sāktu sajust viens otru. Jūs redzēsiet, kā, sākot radīt kādu kopēju lauku, viņiem iekšēji piepeši parādās dzīvības pazīmes.

Viss tādēļ, ka viņi kļūst līdzīgi vispārējai integrālai sistēmai, inducē attiecībā uz sevi šīs sistēmas spēku, taču ne lineāro, bet integrālo, riņķveida un šis spēks sāk viņos pakāpeniski darboties, tas riņķo kā aplī, kā strāva solenoīdā. (vairāk…)

Pasaulei jāzina patiesība!

Jautājums: Pastāv divi spēki: viens – virzīts uz apvienošanos, labestību; cits – uz postījumiem, nāvi. Patreiz cilvēce nenovēršami virzās uz bifurkācijas punktu, kad jāapstājas, jo tālāk tā vairs nevar turpināt. Ja viss ies dabiskā ceļā – vai tā būs katastrofa?

Atbilde: Jā, tās būs dabas un sabiedriskās katastrofas, proti, kari.

Ja mēs neatlaidīgi pretosimies dabai, tad, no vienas puses, tas izraisīs daudzveidīgas dabas kataklizmas: zemestrīces, viesuļvētras utt., bet no otras puses, izprovocēs mūsos tādus iekšējos saspīlējumus, ka sāksies pasaules atomkarš. Šī ir dabiskā, mums neapzinātā notikumu gaita.

Taču, ja mēs atklāsim šo punktu iepriekš, ar masu informācijas līdzekļu palīdzību, ar jebkurām iespējām, tad spēsim to pastumt uz priekšu. Tas jādara ne tad, kad šis bifurkācijas punkts būs jau nenovēršams, un mēs nonāksim milzīgu konfliktu stāvoklī, bet tad, kad mēs, paredzot visu, sajutīsim to iepriekš, it kā tas eksistē jau pašlaik, un tad mēs varēsim sākt mainīt sevi un sabiedrību. (vairāk…)

Vai cilvēcei draud iznīcināšana?

Jautājums: Šodien visu Zemeslodi pārņēmusi instinktīva, neapzināta vajadzība pēc iznīcināšanas. Kā to apturēt?

Pieņemsim, cilvēks, kurš sevi iznīcina ar alkoholu, nonāk līdz noteiktam punktam un iet bojā, vai arī kardināli mainās un uzsāk normālu dzīvesveidu.

Atbilde: Es ceru, ka pozitīvs pavērsiens notiks tuvākajā laikā un šeit. Es ceru, ka tas notiks, kamēr vēl neesam pilnībā izsmēluši visu Zemi un iznīcinājuši iedzīvotāju lielāko daļu, pēc kā nepaliks pat pamati, kā fantastikas filmās par nākotni, kur cilvēki klaiņo pa Zemi kā pirmatnējās būtnes un barojas no kādām saknēm, pārdzīvojuši šo katastrofu – bifurkāciju.

Lai pozitīvs pavērsiens notiktu pēc iespējas ātrāk, mēs cenšamies izplatīt integrālās izglītības un audzināšanas metodiku. Taču, atklāti sakot, pagaidām nerodam pietiekamu atbalstu plašu iedzīvotāju aprindu vidū, mums maz spēku. Tādējādi es nevaru sacīt, ka izjūtu dziļu gandarījumu. (vairāk…)

Attālinies no ļaunuma

Ja mēs sevi pieradinām pie krāpšanas un meliem, tad jau vairs neiztiekam, lai nekrāptu citus, pat sevi, pat atrodoties ar sevi vienatnē – un vairs jau nespējam noteikt, kur ir taisnība, bet kur – meli.

Kaut arī mums šķiet, ka krāpjam biedru, patiesībā mēs krāpjam dabu, jo pastāvīgi tajā atrodamies, tās sfērā un mums ir darīšana tikai ar tās spēkiem. Mēs tikai to piemirstam un neapzināmies. Taču dabas spēku sistēma reaģē uz mūsu krāpšanu, un tāpēc mēs saņemam atpakaļ vērstas negatīvas reakcijas.

Daba speciāli radījusi mūsos ilūziju par savas vadības pilnīgo trūkumu, lai mēs justos kā eksistējoši atsevišķi no tās, pretējā gadījumā mēs pilnībā tai pakļautos un nespētu kļūt patstāvīgi. Taču īstenībā tā vienmēr un it visā mūs vada.

Tādējādi, krāpjot biedru, mēs it kā krāpjam dabas vadības sistēmu, bet sarūgtinot biedru, sarūgtinām dabu. Un otrādi, ja cilvēks pieradinās runāt patiesību, tas nes viņam labumu attiecībā uz sistēmu, kura viņu vada, un viņš pakāpeniski sāks to sajust, nonāks ar to divpusējās piepūlēs un darbībās, līdz pat pilnīgai apzinātai saplūsmei.

(pēc Bāla Sulama raksta, grāmata „Šamati”, 67. raksts „Attālinies no ļaunuma”, fragments)

Avots krievu valodā