Monthly Archives: jūlijs 2013

Integrālā veselība

Jautājums: Integrālajā sabiedrībā katra cilvēka personīgā labsajūta pāraug sabiedriskajā. Kas ir “sabiedriskā labsajūta”?

Atbilde: Patlaban pasaulē atklājās kopējā savstarpējā saikne. Visi zinātniskie pētījumi runā par to, ka mēs esam vienota organisma daļas. No šī organisma kopējās darbības ir atkarīgs viss, un katra tā daļa ir atbildīga ne vien par sevi, bet arī par to ļaunumu, kuru tā nodara visam organismam ar savu nepareizo funkcionēšanu.

Tāpēc ikvienan cilvēkam, katrai atsevišķai cilvēces daļai tas ir jāsaprot, turklāt pareizu sapratni dod tikai integrālā audzināšana un izglītība, kas skaidro kopējās savstarpējās saiknes sistēmas darbu. (vairāk…)

Inde uz zobena gala

Vienotības kongress „Nākamā pakāpe”, 1. nodarbība

No „Priekšvārda grāmatai Panim Meirot”: „Nāves eņģelis nostājas cilvēkam priekšā ar atkailinātu zobenu, ar indes pilienu uz smailes. Turpretī cilvēks paklausīgi atver muti, norij šo pilienu un nomirst”.

Nāves eņģelis – mūsu egoisms, kas pastāvīgi mūs nogriež, attālina no garīgās pasaules. Protams, tas dara to saskaņā ar metodiku, to vispārējo programmu, saskaņā ar kuru mums mums ir jāvirzās uz priekšu. Tam ir jāizaug, lai attaisnotu savu vārdu – „nāves eņģelis”.

Mūsdienās, atklājoties globālai krīzei, mēs redzam, kā cilvēce pakāpeniski sāk saprast, ka problēma nav sliktajā ekonomikā un finasēs, ne arī ģimenē, kas izjūk, bet tieši cilvēciskajā faktorā. Tas ir, mēs nespēsim glābties no krīzes vienkārši izmainot ārējās sistēmas. Rezultātā mēs sasniedzam apzināšanos, ka šis nāves eņģelis dzīvo mūsos un mūs nogalina. Mums pašiem tas ir jānogalina, kamēr tas nav nogalinājis mūs. Šis nāves eņģelis pastāvīgi arvien vairāk mūs atdala no labas dzīves, lai mēs sajustu, ka mums tas ir jāiznīcina. (vairāk…)

Audzināšana vai dresūra?

Jautājums: Integrālās audzināšanas procesā cilvēkam paaugstinās viņa maņu orgānu jutība. Pēc tam viņš ienāk mūsu pasaulē, kur viņam nepieciešama kāda aizsardzība, tāpēc ka šeit viņu gaida nepatīkamas sajūtas. Kā iemācīt cilvēkam tikt galā ar apkārtējo pasauli, kurā viņš atgriežas pēc integrālās audzināšanas nodarbībām?

Atbilde: Cilvēks citādi izturēsies pret šo pasauli, savādāk to uztvers. Taču mums viņš nav jāapmāca, kā uztvert pasauli. Mums tā ir jāmaina. Tad, balstoties uz šo pārmaiņu sevī, viņš citādi uztvers pasauli.

Principā, mēs nepareizi audzinām bērnus, pamācot: „Nesit, nekaujies, nelamājies”. Tā nav audzināšana, bet gan tā pati dzīvnieku dresūra. Mums viņi ir jāmaina iekšēji, tā lai viņi nevarētu iesist, lamāties, kādu aizskart. Tādējādi nepieciešamas iekšējās pārmaiņas, pacelšanās uz nākamo līmeni, nevis vienkārši aizliegumu sistēmas pildīšana. (vairāk…)

Visums paredzēts tikai cilvēkam

Jautājums: Saskaņā ar integrālo teoriju Universā pastāv tikai vienīgā Zemes civilizācija. Uz Zemes dzīvojošie cilvēki ir vienīgie bezgalīgās laiktelpas gigantiskās ainas subjekti. Sanāk, ka viss Visums radīts tikai ar vienu nolūku, lai mēs izaugtu un sajustu sevī ko citu?

Atbilde: Visums ir radīts, lai mēs sasniegtu nākamo eksistences līmeni – augstāk par šo dabu, kuru mēs atklājam un esam ienākuši tās nākamajā, vissmalkākajā līmenī. Tas ir mūžības, bezgalības, pilnības, absolūtas harmonijas līmenis.

Lai sasniegtu šādu līmeni, mums no dabas ir jāmācās tās harmonija, pilnība, tās savstarpējās mijiedarbības, savstarpējība un tas jāatdarina. (vairāk…)

Pieņemt dabas izaicinājumu

Jautājums: Kā cilvēciskās smadzenes papildina zaudētās jūtas un sajūtas, kuras kādreiz  mums bija dotas no dabas?

Atbilde: Smadzenes to nespēj kompensēt. Tādā veidā strādā Augstākā vadība. Jūs domājat, ja mēs esam radījuši laboratoriju, kas pārbauda visus mūsu fiziskos parametrus un sniedz kādu rezultātu par mūsu relatīvo veselību, tad ar to ir pietiekami? Ja mēs dzīvotu normālā vidē, mēs neslimotu un mums nebūtu nekādu lieku vajadzību.

Citiem vārdiem, tas viss iekļaujas vispārējā sistēmā, vispārējā programmā un cilvēks izjūt ciešanas visos līmeņos un visas šīs ciešanas ir kā izaicinājums, kas viņam ir jāpieņem, lai sevi izlabotu. (vairāk…)

Dusmas bremzē gremošanu

Jautājums: Kā jūs komentēsiet Rambama postulātu: „Nekad neēd, kad esi dusmīgs”?

Atbilde: Ja uzņemot barību cilvēks dusmojas, viņa organismā ieslēdzas tādas iekšējās sistēmas, kas visu viņā sadedzina un ēdiens netiek sagremots. Tiek uzskatīts, ka līdz ar to gremošanas procesā cilvēks ienes papildus traucējumus. Ja maltītes laikā viņš dusmojas, tad šis traucēklis, dusmas, it kā sagremojas asinīs un cilvēks sadedzina ēdienu, tā vietā, lai organisms to pareizi sagremotu.

Turklāt šādā stāvoklī viņš nespēj barību pareizi sagremot un norīt. Viņam ir grūti izturēt nepieciešamo gremojumu skaitu. Vidēji cilvēkam jāveic 32 gremošanas kustības, lai samaltu barību, taču ja ne, tad vismaz 14.

Kurš no mums normāli,  koncentrēti veic 14 gremošanas kustības, pirms norīt barību? Ja mēs to nedarām, mēs norijam indi. Viss ir savstarpēji saistīts. (vairāk…)

Maltīte: iekšējās apceres brīdis

Jautājums: Pieņemsim, mēs apvienojam cilvēkus veselības centrā saskaņā ar integrālo metodiku. Mēs veicam seminārus, apvienojošas spēles un rīkojam kopīgu maltīti. Kā uz to  vajadzētu noskaņoties?

Atbilde: Maltīte – nopietns iekšējās apceres brīdis, kad cilvēks domā par to: kamdēļ, kāpēc, ar ko viņš pie tam ir saistīts, kā viņš patlaban piepilda sevi fiziski, fizioloģiski, garīgi.

Mūsu gremošanas sistēma sastāv no noteiktām daļām. Kāpēc mums ir tieši 32 zobi? – Tas nāk no 32 gudrības avotiem. Kāpēc, sagremojot barību, mēs to saberžam ar zobiem, bet pēc tam norijam?

Interesanti, kā iekārtots mūsu kakls, jo viss taču sakoncentrēts tieši tur. Nevienam no dzīvniekiem nav šāda iekārtojuma. (vairāk…)

Kur ņemt ēdienu, kas pagatavots ar mīlestību

Jautājums: Ja mans bioloģiskais ķermenis sastāv no atomiem un molekulām, un es lietoju uzturā kādu vielu, kas sastāv no tiem pašiem atomiem un molekulām, taču citā proporcijā, vai tādā gadījumā notiek enerģiju apmaiņa?

Atbilde: Tas ir viens no mijiedarbības veidiem starp mums un apkārtējo vidi: visspilgtākais, visstiprākais.

Pastāv, protams, visi iespējamie viļņi: bioloģiskie, siltumviļņi utt. Taču tas ir pats redzamākais. Tu piedalies šajā procesā, gatavo ēdienu vai arī tev to pagatavo un tu to ēd. Tu šajā situācijā esi tiešs dalībnieks.

Jautājums: Cik lielā mērā ir svarīgi, lai ēdienu gatavotu cilvēki, kurus es pazīstu, kuri pret mani labi izturas? (vairāk…)

Par gardu un veselīgu ēdienu

“Ēdienu nepieciešams rūpīgi sagremot, saņemot baudu, un pateikties par to Visaugstākajam. Jāēd klusējot, savu biedru pulkā vai ģimenes lokā, katru brīdi jūtot pateicību”. (Rambams)

Šo postulātu apstiprinās jebkurš mūsdienu dietologs.

Taču ir labi, ja man ir pusstunda pusdienas pārtraukumam: desmit minūtes, lai aizskrietu pēc fāstfuda un desmit minūtes, lai atskrietu atpakaļ. Tur starp divām bulciņām man ieliks salātlapiņu, kotleti no zirga gaļas un tas viss man jāsagremo lēni, ar pateicību, labu cilvēku lokā, izbaudot aromātu, klausoties mūziku, guļot uz kreisā sāna?

Šodien mūsu apkārtējā vidē tas ir tik nereāli, gluži kā lasīt grāmatu par gardu un veselīgu ēdienu, kurā ir daudz novēlējumu un padomu. Taču, kurš tos var ievērot? Kurš ar to var nodarboties? (vairāk…)

Organisma līdzsvars ir pasaules līdzsvars

„Ēd un dzer tikai tad, kad vēlies. Izdzen sārņus pēc pirmā organisma sauciena”. (Rambams)

Visiem sārņiem – siekalām, sviedriem, dabiskiem izdalījumiem – pastāvīgi ir jāizvadās no cilvēka organisma, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst tos aizturēt, kad organisms tiecas tos no sevis izdalīt.

Turklāt cilvēkam ir jāatbrīvojas no nervu saspringuma un citiem emocionāliem uzliesmojumiem; nevari sēdēt – nesēdi, nevari stāvēt – nestāvi, tev ir jāskrien – skrien. Proti, neuzkrāj sevī nekādus sasprindzinājumus, nekādus sārņus: garīgos, morālos, fiziskos, mentālos utt.

Tas liecina par daudzām lietām, jo cilvēkam ar sevi ir jāstrādā, lai pilnībā sevi līdzsvarotu. Principā, ja viņš nopietni domā par personīgo līdzsvaru, viņš domā par saplūsmi ar Radītāju, par to, kā pareizi nodibināt saikni ar apkārtējo pasauli. (vairāk…)