Ja tu izjūti ciešanas, tad tas ir rakstīts par tevi: „Muļķis sēž salicis rokas klēpī un pārmet sev”. Milzīga veiksme ir tad, ja tev ir spēcīga biedru vide, kas tevi atbalsta un kurā tevi nepārņem kauna sajūta, ka vari iekrist viņu rokās un pilnīgi paļauties uz viņiem. Tādā gadījumā tu neizjutīsi ciešanas, bet tūdaļ atklāsi pret savām ciešanām līdzekli, kurš ļauj visu situāciju vērst par labu.

Ja tu sev pārmet, tad tā ir zīme, ka neesi spējis precīzi noteikt, no kurienes pie tevis atnāca sāpes, kāda iemesla dēļ, no Kā un ar kādu mērķi. Tu esi aizmirsis, ka „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – „Viņš ir pirmais un Viņš – pēdējais!”. Turpretī tu iedomājies, it kā tu būtu izraisījis šīs sāpes un it kā pats esi pie tā vainīgs. Tāpēc arī tu sevi plosi.

Taču, ja visu notiekošo tu saistīsi ar Radītāju – ar labošanās procesu, nevis ar akla likteņa iegribām, tad pārstāsi sev pārmest un sliktas sajūtas acumirklī pārvērtīsi par līdzekli, kas ļauj pacelties augšup, izveidot saikni ar Radītāju, kurš šo situāciju tev ir sūtījis, lai tu rastu ar Viņu kopīgu saikni.

No nodarbības: no Rabaša raksta, 06.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Rabaša vēstules (nr. 16): Ja cilvēks slinko darbā, viņš nespēj redzēt patiesību par to, kā slīkst maldos. Turpretī, tikai palielinot  savu centību darbā, lai sniegtu prieku savam Veidotājam, spēs redzēt patiesību: to, ka iet maldīgu ceļu, kas dēvēts „lo lišma”. Tas ir pārejas punkts starp īstenību un maldiem.

Patieso ceļu ir iespējams redzēt tikai ar noteikumu, ka tu neslinko un pieliec visus spēkus, kurus saņem no apkārtējo loka, tiecoties pietuvināties atdevei, vispirms starp biedriem un pēc tam arī Radītājam. Ja cilvēks pūlas atdot un palielināt sev mērķi, apkārtējo loka ietekmi uz viņu, tas ir, visus pozitīvos faktorus, kas veicina virzību uz priekšu, tad tikai tādā gadījumā viņš sāks redzēt savu ļauno sākotni: „redzēs patiesību par to, ka iet viltus ceļu, kas dēvēts lo lišma”.

„Tas ir pārejas punkts starp īstenību un maldiem”. Proti, mēs pieliekam visas pūles, lai ietu pareizo ceļu. Tikai tad atklājam, ka ejam nepareizi. Šī atklāsme arī ir atalgojums par mūsu darbu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kongress Krasnojarskā, 1. nodarbība

Jautājums: Tad, kad mēs sakām „Viena ģimene”, tad attiecībā uz grupu viss ir lieliski. Taču tad, kad runa iet par pārējiem septiņiem miljardiem, tad viņi atrodas tik tālu no īstenās apvienošanās, ka spēj apvienoties tikai tādēļ, lai viens ar otru karotu. Kas var kļūt par kodolu, kas savienos septiņus miljardus kā vienu ģimeni?

Atbilde: Līdzko mēs sāksim apvienoties un strādāt ar masām, tad, vadoties no mūsu apvienošanās, cilvēki sāks uztvert to gaismu, kas caur mums nonāk pie viņiem. Šī gaisma viņus mainīs. Viņi sajutīs milzīgas bailes nošķirtības priekšā un milzīgu pievilcību savstarpēja saiknē, kas būs vienīgā iespēja izglābties. Tādējādi mums no tā nav jābīstas. Mums vienkārši jādara savs darbs. Turpretī gaisma visu izkārtos un savienos.

No 1. nodarbības Krasnojarskas kongresā, 14.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Krasnojarska: 1. nodarbība pirms kongresa

Jautājums: Jebkuriem attīstības procesiem ir savs cikliskums: sākums, maksimums un finālstadija. Vai Jums nerodas sajūta, ka attiecībā uz egoistisko sajūtu civilizācijas attīstība nonāk pie sava beigu posma?

Atbilde: Šodien mēs no jauna esam atgriezušies pie Divupes! Mēs no jauna atrodamies Senajā Babilonijā. Tikai šī Babilonija patlaban aptver visu Zemeslodi. Tā Divupe, tā civilizācija, kurā atradās trīs miljoni cilvēku, tagad izaugusi līdz septiņiem miljardiem. No kā aizgāja, pie tā paša arī nonāca, tas ir, pie tās pašas krīzes, pie kuras bija nonākuši senie babilonieši. Tieši to arī paredzēja kabalisti.

Jautājums: Taču senie babilonieši tomēr zināmā veidā izgāja no egoisma?

Atbilde: Viņi neizgāja no krīzes, bet atrisināja to citā veidā: attālinājās viens no otra un izsijājās pa visu Zemi. Taču mēs to nevaram. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Kongresi, Norises, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Krasnojarska: 2. nodarbība pirms kongresa

Jautājums: No kā atkarīgs laiks pārejā no vienas pakāpes uz otru?

Atbilde: Pāriešanas laiks no pakāpes uz pakāpi ir atkarīgs tikai no tevis. Mums katram ir jābūt gribas brīvībai. Ja esmu atkarīgs no citiem, tad man nav gribas brīvības.

Proti, no vienas puses, mēs pilnībā esam viens no otra atkarīgi, taču no otras puses, mēs absolūti ne no viena neesam atkarīgi. Man jāiztēlojas, ka visa grupa atrodas ideālā stāvoklī un viss ir atkarīgs tikai no manis. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Krasnojarska: 1. nodarbība pirms kongresa

Jautājums: Mēs ar jums esam vienas paaudzes cilvēki. Šodien vērojot jauniešos dažādu netikumu izpausmi, kas priekš mums bija tabu, mēs nespējams rast spēkus, kā šos cilvēkus iemīlēt?

Pieņemsim, cilvēks pie stūres mātes acu priekšā notriec bērnu, kurš mirst uz vietas. Kā lai pēc tam iemīl slepkavu?

Atbilde: Runa neiet par to, lai iemīlētu slepkavu. Jūs dodat ļoti galēju piemēru, taču es mēģināšu paskaidrot. Šim nolūkam nepieciešams, lai māte paceltos līdz līmenim, kad viņa redzēs visu, kas notika patiesībā: ka mūsu pasaulē nekas netiek darīts pašu cilvēku rokām, bet viss īstenojas ar visu cilvēku savstarpējās mijiedarbības sistēmu un ar to vienīgo Augstāko spēku, kurš ved mūs uz mērķi. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Paziņojums: Izraēlas fiziķi Elijs Megidišs un Hagajs Aizenbergs no Jeruzalēmes universitātes pētījumu rezultātā pierādīja, ka starp dažiem fotoniem ir iespējams izveidot kvantu saikni, kas nav atkarīga no laika un telpas. Tas nozīmē, ka ir iespējams savienot divas daļiņas, kas atrodas bezgalīgā attālumā viena no otras un kuras pat neeksistē vienlaicīgi.

Praktiskās pielietošanas sfērā šis atklājums var radīt revolūciju mūsdienu komunikāciju jomā. Ir iespējams radīt dažus fotonus, kuriem ir kvantu saikne, pat ja tie neeksistē vienā un tajā pašā laikā, tos var atdalīt gan laiks, gan izplatījums.

Replika: Mēs arvien vairāk pietuvināmies robežai, kas atdala mūs no augstākās pasaules, kas atrodas ārpus laika un telpas, taču, nonākot pie augstākās pasaules robežas, zinātne būs spiesta apstāties, par cik tālākam ceļam būs nepieciešams cits saprāts, kuru cilvēks spēs iegūt, ja mainīs savas egoistiskās īpašības uz altruistiskajām. Tādā gadījumā viņš spēs saprast augstākās pasaules darbības, kas aprakstītas kabalas zinātnē.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc mūsdienu cilvēce no jauna tiecas pēc reliģijas?

Atbilde: Pasaulē ir krīze. Kopš pēdējā pasaules kara, tas ir, trīs paaudžu laikā, attīstīto valstu iedzīvotāji pieraduši pie paredzamības un stabilitātes, zina, ka būs droša rītdiena. Turpretī patlaban, atrodoties globālajā krīzē, viņi jūt neziņu, nestabilitāti, atstumtību, nākotnes un veiksmes trūkumu.

Pie tam šī sajūta aptver visu Zemeslodi. Šī sajūta pastāvīgi izraisa trauksmes viļņus. Viss ir nestabils, nav nākotnes, plānu, kad zaudētas visas cerības, paliek tikai viena – cerība uz Dievu – tēlu, kas gatavs ieņemt galveno orientieri un vietu tavā pasaulē, to stabilizēt. Tādējādi cilvēks sev rada Dievu. (vairāk…)

Filed under: Jautājumi un atbildes, Kabala un reliģija, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Pētījums (The Telegraph): Ar katru jaunu gadsimtu cilvēce kļūst mazāk apķērīga un mazāk kreatīva. Atbilstoši pētījumu rezultātiem, vispārējā intelekta rādītāji nemitīgi pazeminās. Refleksu palēnināšanās tāpat norāda uz iepriekšējo paaudžu intelekta (IQ) koeficienta pazemināšanos kopumā.

Augstais reakcijas ātrums cilvēkiem Viktoriāņu laikmetā nozīmē, ka viņi bija radošāki un izdomu bagātāki. Intelekta pazemināšanās visdrīzāk var novest atpakaļ pie tiem rādītājiem, no kuriem cilvēki sāka savu attīstību dabiskās atlases periodā, mūsdienu cilvēka intelekts kļūst nabadzīgāks dabiskās selekcijas dēļ, tāpēc ka patlaban gudriem cilvēkiem dzimst daudz mazāk bērnu salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem ir zems intelekta līmenis.

Šie rezultāti izraisa bažas.

Replika: Ņemot vērā, ka atrodamies uz cilvēces pārejas uz jaunu integrālo attīstību sliekšņa, kad mūsos attīstīsies nevis pasaulīgais egoistiskais saprāts, bet altruistiskais (integrālais, analogais, grupveida), tad intelekta pazemināšanās tieši liecina par drīzu pāreju uz jaunu apziņas līmeni.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Galvojums”: Cilvēks spēj palīdzēt visiem pasaules cilvēkiem pacelties pa mīlestības pret tuvāko pakāpieniem. Pakāpiens, kuru viņš sasniedz ar saviem darbiem, lielāks vai mazāks, rezultātā pievienojas nākamajam rēķinam un nosliec visu pasauli uz nopelnu kausa. Un otrādi, pietiekami ar vienu pārkāpumu, kad cilvēks nespēja pārvarēt pašmīlību, lai nosliektu sevi un visu pasauli uz vainas kausa.

Šeit mēs redzam, ka kabalisti izskata esamību kā vienotu sistēmu. Protams, nosliecot sevi uz vienu vai otru „kausu”, cilvēks līdz ar to nosliec visu pasauli. Viņa darbība nevar neskart, neatsaukties, neietekmēt visus pārējos mehānismus un visas veseluma daļas, līdz pat pašai pēdējai. Šodien mēs to atklājam mūsu pasaules realitātē, taču patiesībā visas pasaules, ietverot mūsu, ir nedalāma sistēma.

Tāpēc atbildība par pareizu izvēli, par sevis nosliekšanu uz „nopelnu kausa: jāapzinās visas sistēmas mērogā. Man ir jāsaprot, par ko es atbildu esošajā momentā, rūpējoties par izlabošanos. Viss savs darbs, savas raizes man jāvairo atbilstoši tam, cik lielā mērā es spēju iedomāties vispārējo ainu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→