Rabašs „Šelavei Sulam”, 1989./90., 19. raksts „Tora tiek dēvēta par vidējo līniju” (saīsinājumā)

Cilvēkam jātic, ka „nav neviena cita, izņemot Viņu”, ka visu veic Radītājs. Pirms katras darbības jāatceras, ka cilvēkam tiek dota tikai izvēle, par cik „ja ne es sev, tad kurš man?”.

Citiem vārdiem, viss ir atkarīgs no cilvēka izvēles. Taču pēc rīcībām ir jānonāk pie secinājuma, ka viss pakļauts Augstākajai vadībai un cilvēks neko nedara pats.

Jātic, ka Radītājs dod mums vēlmi un tieksmi darīt labus darbus. Taču iekams cilvēks nav izpelnījies, viņš nedrīkst just, it kā Radītājs uzliek viņam pienākumu veikt labus darbus. Tādējādi Radītājs slēpj Sevi nolūka „lo-lišma” ietērpā.

Citādi sakot, Radītājs slēpj Sevi biedru ietērpā.

Ja cilvēks nevēlas celties rīta agrumā, lai apmeklētu nodarbības, tad Radītājs Sevi slēpj biedru ietērpā, un cilvēks pieceļas no gultas, neskatoties uz nogurumu, jo viņš iedomājas savā prātā, ka visi redzēs viņa kritumu. Tāpēc Radītāja bauslis nedod viņam spēku, lai viņš pieceltos. Radītājs to neuzliek viņam par pienākumu, un viņš paliktu gulēt gultā, taču biedru klātesība liek viņam piecelties.

Lūk, tā notiek visos stāvokļos: cilvēks nespēj nostiprināties un veikt labus darbus, ja to liek darīt Radītājs. Taču, ja to dara citi cilvēki, tad viņam rodas spēki, un viņš rīkojas lo-lišma nolūkā.

Jātic, ka „nav neviena cita, izņemot Viņu”, tas ir, ka tieši Radītājs liek viņam darīt labus darbus. Taču par cik viņš vēl nav izpelnījies zināt, ka tas ir tieši Radītājs, kas liek viņam to darīt, tad Radītājs ietērpjas biedros un vada viņu no pretējās puses.

Tāpēc pēc katras darbības, uz kuru viņu virzīja apkārtējo loks, cilvēkam jāizdara secinājums, ka to viņam ir sarīkoja Radītājs un Viņš tikai ietērpās izskatā, kas cilvēkam šķiet svarīgs. Tāpēc tagad cilvēks ir pateicīgs Radītājam par to, ka Viņš bija par šīs ietērpšanās iemeslu un līdzekli un deva viņam vēlmi veikt labus darbus.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, No kabalas avotiem, Rabašs | Add Comment →