Savienošanās mūsu dzīvē nosaka visu, un ja mēs to sasniegsim, tad nokārtosim visu savu dzīvi, bez savienošanās – dzīvei nav vērtības. Taču cilvēks pēc dabas ir slinks un nepiekritīs savienoties, līdz dzīve paņems viņu pie rīkles, un viņš sajutīs, ka tas ir dzīvības un nāves jautājums.

Savienošanās ir pretmetā mūsu dabai, un pacelties virs savas dabas mēs spējam tikai nāves briesmās. Taču kā mums līdz tam, pirms nonāksim līdz nāves robežai, savienoties un sasniegt labu dzīvi? Tas ir iespējams tikai pateicoties apkārtējai sabiedrībai. Šī vide var padarīt tevi par noziedznieku, bet var izveidot arī par labu cilvēku – viss atkarīgs no tā, kādā vidē tu nonāksi.

Viens tiks pakārts par saviem noziegumiem, bet cits kļūs pazīstams kā dižs cilvēks. Visa tava dzīve var mainīties vienā mirklī tikai tādēļ, ka kādreiz tu ienāci ne tajās durvīs! Un viss, kas notika tālāk, no tevis vairs nebija atkarīgs. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Jaunais Internets, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Mašiaha taures rags”: Kabalas zinātnes izplatīšana masām dēvēta par „ragu”, līdzīgi auna ragam, kura skaņa izplatās lielā attālumā. Tāpat šīs gudrības atbalss izplatīsies visā pasaulē, līdz tautas sadzirdēs un atzīs, ka pastāv Radītāja gudrība Israēla vidū.

Radījuma mērķis – izlabot tieši saņemošās tilpnes. Kā vēsta līdzība, jebkuram, kurš vēlas viņa AHAP, Radītājs piedāvāja labošanās gaismas, tilpnes un ekrānus, taču neviens tos nepieņēma. Citādi sakot, gaisma var iedarboties uz tilpni, ja tilpne nenonāk ar to līdzībā, ja tilpnē nav tieksmes pēc atdeves. Turklāt saņemošajās vēlmēs vienkārši nevar būt nekāda tieksme, jo šo tilpņu daba jau sākotnēji pretstatā atdevei.

Kā lai nosprauž saņemošajai vēlmei vismaz kursu uz atdevi? Lūk, tas ir jautājums. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda lūgšana nepieciešama, lai pārvarētu šķēršļus?

Atbilde: Sākumā jāsasniedz svētība, pēc tam jau lūgšana. Lūgumam arī jābūt tādēļ, lai sniegtu labpatiku Radītājam. Proti, šeit pastāv vesela darbību un vēlmju secība, kur viens veidots uz cita, līdz tie visi izkārtojas vienā ķēdē.

Šajā ķēdē iesaistīti: Radītāja dižums, mana personīgā niecība un lūgums dot man spēkus un izlabot mani. Tas viss ir Radītāja darbs, nevis mans. Tas viss paredzēts, lai es varētu sasniegt izlaboto stāvokli, tādā veidā sagādājot prieku Radītājam.

Tad, kad es to visu izkārtoju vienā pareizā ķēdē, ar to es parādu, cik lielā mērā saprotu un zinu procesu, cik lielā mērā tam piekrītu un vēlos tajā piedalīties. Tas arī tiek dēvēts par manu garīgo tilpni. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Nonākt pie raudu vārtiem nozīmē ieraudzīt, ka tu viss esi vienkārši neizkustināms vēlmes akmens, kuru nav iespējams izkustināt no vietas pašam. Visas akmens kustības norisinās tikai pateicoties enerģijai, kas nāk no ārienes. Tāpēc viss mūsu darbs ietver tikai to, lai atrastu līdzekļus, kuri atmodina šo palīdzību no apkārtnes.

Tas ir ļoti svarīgs punkts, kurā mums arī tiek dota izvēles brīvība, tieši tad cilvēks zaudē spēkus un neredz iespēju kaut ko izdarīt, sajūt izmisumu vai vienkārši nespēku, cerību zudumu nākotnei un motivāciju. Viņš piepeši jūt, ka viens pats nespēs izkustēties no vietas. Nav nekāda motivācijas spēka, kas vilktu viņu uz priekšu uz mērķi, vai vismaz neliels dūriens, kas pastumtu viņu no aizmugures un piespiestu kustēties.

Tieši šādā nedzīvā stāvoklī arī rodas izvēles brīvība, kas ļauj virzīties uz priekšu ne uz svešo, negatīvo vai pozitīvo spēku rēķina, bet pašam rast spēkus, kas virza uz priekšu. Un nemeklēt šos spēkus sevī pašā, bet sākt strādāt ar apkārtējo sabiedrību un pateicoties viņiem ķepuroties augšup pie Radītāja. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kāda piepūle, kāda atmoda mums pietrūkst, lai palīdzētu cilvēkiem lauzt barjeras?

Atbilde: Viņiem ir jāzina, ka mērķis sasniedzams ne ar kliegšanu un ielu nekārtībām. Tā vietā mums jāmācās apvienoties.

Apvienošanās nav vienkārša lieta. Šeit nelīdzēs dedzīgi aicinājumi. Cilvēkam sevi jāpārbauda, jāatklāj visi spēki, kas noraida vienotību un to veicina.

Apvienošanās metodika ir cilvēka iekšējās labošanās metodika. Iekšēji esmu tā iekārtots, ka nevēlos savienoties ar citiem. Es varu spriedelēt par to, varu slavināt pasaules vienotību, rīkot vispārējās mīlestības dienas… Taču īstenībā visi mēs esam egoisti, un neviens nespēj savienoties viens ar otru pa īstam. Ne jau tāpēc, ka nevēlas, vienkārši nav spējīgs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Radītājā nav nekā cita, izņemot mīlestību. Taču lai mēs varētu izzināt, kas ir mīlestība, jo tas ir kas pilnīgi mums neizprotams, Radītājs vēlmē baudīt izveido visus iespējamos apstākļus, ar kuru palīdzību mēs varam izzināt mīlestību.

Mīlestība ir kas pilnīgi svešs un nesaprotams mūsu egoismam, kurš pretrunā dabai. Kā  iespējams, lai izbaudot man priekšā esošos dažādos mielastus, es no to garšas sajustu Saimnieka mīlestību? Kāda sakarība starp vienu otru?

Šeit arī ietverta radījuma būtība, „esošā no nekā”, ka šī „no nekā” iekšienē atrodas kaut kas no „esošā”. Un tāpēc no „nekā”, no vēlmes baudīt es varu nonākt pie esošā, tas ir, no iespaida vēlmē baudīt nonākt pie mīlestības – pie īpašības, kas pilnīgi atdalīta no radījuma absolūti visā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Mēs atrodamies uz garīgās pasaules sagatavošanās pakāpes, kas dēvēta „šī pasaule”. Mūsdienu stāvoklī, šajā pakāpē radīti apstākļi, lai izveidotu sevī īstas garīgās bailes, tas ir pirmais bauslis. Tās nav šīs pasaules bailes, ne arī materiālās bailes un uztraukumi, ko cilvēks izjūt katru mirkli, pārdzīvojot par to, kas ar viņu var notikt, raizējoties par pagātni un nākotni, par to, kas notiks ar viņu pašu un viņam tuvajiem cilvēkiem.

Mēs pastāvīgi dzīvojam šādās dzīvnieciskās bailēs, lai gan vairums gadījumos to neapzināmies. Tieši bailes mūs virza katru dzīves mirkli. Taču attiecībā pret šīm pasaulīgajām bailēm man ir jāizdara samazinājums, un virs tā jāizveido pareizas bailes par to, vai es spēšu atdot Radītājam, ja man neatklāsies Viņa labestība un mīlestība?

Ja materiālo baiļu vietā es formēju sevī garīgās bailes, tad tādā veidā es laboju savu vēlmi.Šim nolūkam arī radīta šī pasaule, lai tajā pieliktu pūles un pārietu no materiālajām bailēm uz garīgajām bailēm. Materiālās bailes neiztrūkst, cilvēks katru mirkli no kaut kā baidās. Tāda ir mūsu materiālā eksistence – mūžīgajās bailēs, lai es nejustu trūkumu, lai varētu sevi materiāli nodrošināt, lai man nenodarītu ļaunumu, neaizskartu manu lepnību un patmīlību. Visi mūsu materiālie maņu orgāni strādā baiļu vadīti, lai saglabātu manas personīgās robežas, lai nevienam neļautu ielauzties aiz tām. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Vispārējā saņemošajā vēlmē ir kvalitatīvi lielāka daļa ar nosaukumu „Israēls” (ISR-EL). To aizsāka tie, kuri nākuši ar Ābramu no Senās Babilonijas, tiecoties sasniegt saikni ar Augstāko spēku, salīdzinājumā ar pārējiem babiloniešiem. Taču galvenais: šī saikne viņiem nepieciešama tam nolūkam, lai kalpotu par gaismas pavadoņiem „pasaules tautām” (WORLD).

Tāpēc alegorijas veidā sacīts, ka Radītājs vērsās pie tautām, piedāvājot tām labošanās metodiku, taču tās nebija spējīgas pieņemt tās principus: nenogalināt, nezagt utt. Patiešām mūsu egoistiskās vēlmes pašas nespēj realizēt nolūku atdeves dēļ. Tāpēc nepieciešama „galva” (Rosh), kura piešķirs tām pareizo nolūku (Kavana).

Tādējādi vispārējās vēlmes divām daļām jābūt savienotām. Tās nevar pastāvēt viena bez otras. Sākotnēji jāizlabo Israēla daļa, tas ir, jāievieš pareizie nolūki, lai tie būtu gatavi darbam ar vēlmēm. Tad varēs vērsties pie pašām vēlmēm, izlabojot tās ar atdeves nolūku. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Praviešu laikos kabalisti nedaudz atklāja savas zinības pasaules tautu viedajiem. Aristotelis, Platons un citi sengrieķu domātāji patiešām tiecās noskaidrot īstenību, bez jebkādiem ļauniem nodomiem. Pie tam šajā laikmetā daudzi neebreji pievienojās Israēla tautai un daži no viņiem sasniedza augstas pakāpes.

Attiecībā uz filozofiju – bāzējoties uz zināšanām, kas smeltas no kabalas, viņi izstrādāja teoloģiju. Tās pieeja cilvēkiem šķiet vieda un pašpietiekama. Viņu vēlme attiecas uz AHAP, un viņi nespēj izprast, ka pastāv vēl viena iespēja. Cilvēks nespēj pacelties augstāk pār personīgo vēlmi.

Tāpēc, kā rakstīts Zoar Grāmatā, Rašbijs raudāja: „Ak bēdas, ja atklāšu un ak bēdas, ja neatklāšu. Ja neatklāšu – kā cilvēki sasniegs labošanās beigas? Viņiem nebūs gaismas avota, kas atrodas tikai manā paaudzē”. Rašbijs bija pēdējais no tiem, kurš vēl līdz nopostīšanai izzināja Acilut pasaules visas pirmo trīs sfirot gaismas, tas ir, sasniedza visu 125 pakāpju personīgo izlabošanos. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Par Radītāju dēvē visu radījumu attieksmi pret mani. Kur es Viņu atklāju? Savā attieksmē pret tiem!

Kad es Viņu atklāšu? Tad, kad izturēšos pret visiem ar mīlestību un atdevi.

Ko es tad noskaidrošu par viņiem? To, ka viņi ir manas nedalāmās daļas, kuras man nepieciešamas un noderīgas, un ka pasaulē nav neviena, kas nodarītu man ļaunumu un būtu mans ienaidnieks.

Proti, es atklāju, ka visi radījumi attiecas pret mani ar atdevi atdeves dēļ, kas tiek dēvēts „Nedari citam to, ko nevēlies, lai nodarītu tev”, vai ar saņemšanu atdeves dēļ, tas ir, ar mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu. Būtībā tā ir Radītāja attieksmes izpausme pret mani. Tikai Viņš it kā apkopo visas šīs attieksmes, būdams to augstākā pakāpe.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”, 08.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Radītājs - Nav komentāru→