Bāls Sulams „Šamati”, 168. raksts „Israēla paražas”: Israēla paražas svarīgas tādā mērā, ka var sacīt,  ka tās dod cilvēkam vairāk garīguma, nekā paši baušļi. Lai arī par paražu pārkāpumu nav soda, taču tad, kad pārkāpj likumu – saņem sodu. Taču, ja tomēr palīkoties uz to no labuma redzes viedokļa, proti, svētbijīgo trīsu sasniegšanas Debesu priekšā, tad paražas nes vairāk labuma. Tas ir tāpēc, ka viedie, kuri ieviesa šīs paražas, nokārtoja tā, lai garīgais starotu caur viņiem.

Pastāv liela problēma tajā apstāklī, kas attiecas uz materiālajām darbībām, kas vērstas uz mīlestību un apvienošanos, – darbībām, kuras Rabašs apraksta mums savos rakstos par grupu. Tās nedrīkst noniecināt, un attiecībā uz to mums viss ir samērā sakārtots.

„Paraža” tas ir noteikums, likums, kuru es patreiz nevaru izpildīt garīgajā līmenī un tāpēc izpildu to tikai materiālajā. Es cenšos iepriecināt grupu, apmierināt biedru vēlmes, apvienot viņus, pievienoties viņiem, lai sniegtu viņiem labpatiku.  Es pastāvīgi īstenoju visas iespējamās darbības, kuras attiecas uz bausli par mīlestību, uz apvienošanos, uz galvojumu. Ne es, ne biedri vēl neesam sasnieguši garīgo realizāciju, tā vēl nav praktiska baušļu izmantošana, tā nav gaismas piesaistīšana, kas izlabo, apvieno, atmodina un piepilda mūs. Šobrīd mēs vēl atrodamies iepriekšējā posmā, un visas mūsu darbības attiecas uz „paražu” kategoriju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Pasaules labklājība un atsevišķas valsts labklājība ir atkarīgas viena no otras. Tas neizbēgami liecina, ka pat tā iedzīvotāju daļa, kura dotajā momentā ir apmierināta ar pastāvošo stāvokli, proti, izveicīgie un apķērīgie, – tomēr ļoti raizējas par savas dzīves drošību saspringuma dēļ, kuru izraisa tie, kas ceļ pret viņiem intrigas. Taču, ja viņi saprastu pasaules vērtību, tad, protams, būtu priecīgi pieņemt pēdējas paaudzes dzīvesveidu. Cilvēks atdos visu, kas tam pieder, lai glābtu savu dvēseli.

Pastāv vienkāršs nosacījums pēdējās paaudzes labai dzīvei – zināt, ka uz visas planētas visā cilvēcē viss ir savstarpēji saistīts integrālā, globālā veidā. Neviens netiek atskaitīts no šī kopējā aprēķina. Visi saistīti ar visiem pilnā saikņu komplektā, mums zināma un nezināma, redzama un apslēpta. Manas domas un vēlmes, viss manī ir caurvīts ar miljoniem pavedienu, kurus mēs visi esam caurauduši. Ja es vēl tos neesmu atklājis, tas nenozīmē, ka tie nepastāv. Protams, tie eksistē un ar katru dienu izpaužas arvien vairāk.

Vienīgā izeja – saprast, ka tas tā ir. Taču ar sapratni vien ir par maz – man nepieciešams nonākt pie sajūtas, lai es varētu pareizi izmantot situāciju. Lai tā ierobežo mani tajā, kas ir nepareizs un virza uz priekšu pareizās ierosmēs, atbilstoši vispārējai sistēmai, kurā mēs visi esam savstarpēji saistīti. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Radītāja mīlestības spēks, kurš sākotnēji nepiemīt radījumam – pāriet radījumā atgriezeniskajā formā. Tas tiek dēvēts par ļauno sākotni. Mīlestības mērs, ar kādu Radītājs izturas pret mums, ienāk mūsos pretējā veidā un rada mūsos naida, nošķirtības spēku. Ja mēs tagad to apgriezīsim otrādi, tad pārvērtīsim savā mīlestībā.

Radītājs rada vēlmi baudīt un nodod tai visu savas mīlestības spēku. Pati vēlme ir tikai mazs punkts, taču tagad tas atrodas šīs mīlestības spēka ietvaros, kuru sajūt kā naida pasauli.

Turpretī mums nepieciešams pārvērst šo naidu atpakaļ par mīlestību. Lūk, arī viss! Tas nozīmē, ka Sīnaja kalns (tulkojumā „naida kalns”) kļūst par svēto kalnu.

Mēs strādājam tikai ar savu nolūku, bet vēlme vispār netiek ņemta vērā, jo tā ir dabas dota. Viss atkarīgs no tā, kurp tiek virzītas mūsu domas. Tāpēc nav svarīgi, kādas vēlmes ir cilvēkam – tās no viņa nav atkarīgas. Sākotnēji viņā ir ieliktas 613 vēlmes, un visas tās ir egoistiskas. Cilvēks vēlas izmantot Radītāju un tāpēc tiek dēvēts par Faraonu. Turklāt viss viņa darbs paredzēts tam, lai pārvērstu šo faraonu svētajā eņģelī.

No nodarbības pēc „Raksta Zoar Grāmatas noslēgumam”, 13.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala - Nav komentāru→

Atšķirībā no mūsu materiālās pasaules, garīgajā nepastāv laiks, telpa un kustība, ir tikai pacēlumi un kritumi saņemšanas vai atdeves īpašībās. Saskaņā ar šo skalu pastāvīgi arī virzāmies uz priekšu. Mūsu stāvokļi tiek mērīti attiecībā pret garīgajām pasaulēm, sfirot un parcufim, kas izplatās no augšienes lejup mērojot 125 pakāpienus.

Izņemot mūsu pacēlumus un lejupeju, pastāv arī pašu pakāpienu kustība – tie var pārvietoties kopā ar mums. Piemēram, es atrodos kādā no pasaulēm, kādas realitātes uztverē – pēkšņi tā „modernizējas”: es jūtu, ka viss kļuvis skaidrāks, saprotamāks, ātrāks, es saņemu vairāk spēka un uztveres detaļu… Tas viss nav mans nopelns, bet „vingrinājums”, kuru ar mani veic, lai kaut ko parādītu.

Tāpat arī mazs bērns, kuru paņem rokās, sajūt sevi kā lielu: viņam paveras jaunas perspektīvas, viņš var iekļūt iepriekš nepieejamās lietās. Tad viņš sāk norādīt, kurp viņu nest un kādas durvis jāatver. Līdzīgas uzvedības formas izriet no augšienes un izpaužas mūsu pasaulē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Mēs atradām iespēju ielūkoties pēdējās paaudzes dzīves apstākļos, miera visā pasaulē laikos, kad cilvēki izmantos savu vienīgumu tikai atdeves tuvākajam formā, nevis saņemšanai savā labā.

Ir vērts nokopēt šo dzīves veidu tādā pakāpē, lai tas kalpotu mums par pamācību un paraugu un nomierināties zem mūsu dzīves viļņu kaskādes. Varbūt arī mūsu paaudzē tas ir lietderīgi un var mēģināt pielīdzināties šādam dzīves veidam.

Maksimāla, pilnvērtīga cilvēka realizācija ir iespējama tikai atdevē. Šāda realizācija saglabā viņa individualitāti, personību, unikalitāti. No citas puses, saņemot, cilvēks mācās no citiem un viņam nav nekā sava. Viņš pārņem no apkārtējiem uzvedības šablonus un viņus atdarina, atkārtojot aiz citiem kā pērtiķis. Tādā veidā viņš patiešām aprok savu vienreizīgumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Bāls Sulams, raksts „Miers pasaulē” (fragments)

Miers sabiedrībai un miers visai pasaulei: Nav jāpārstāj brīnīties, ka sajaucu kopā miera jēdzienus vienā sabiedrībā un mieru visā pasaulē, jo patiesībā esam jau sasnieguši tādu līmeni, ka visa pasaule tiek uzskatīta par vienu tautu, vienu sabiedrību, tas ir, katrs cilvēks pasaulē, tā rezultātā, ka nodrošina savu eksistenci uz visas cilvēces rēķina, ir spiests kalpot tai un rūpēties par visas pasaules labumu.

Augstāk mēs jau norādījām indivīda absolūto atkarību no savas sabiedrības, salīdzinot viņu ar mazu ritentiņu mašīnā. Indivīda dzīve un labklājība atkarīgi no tās pašas sabiedrības, un tādējādi sabiedriskais labums un personīgais labums ir viens un tas pats. Pamatoti arī pretējais. Un saskaņā ar to, tajā mērā, kādā cilvēks pakļauts rūpēm par personīgo labumu, viņš katrā ziņā kļūst pakļauts arī sabiedrībai.

Un kāds tad ir šīs sabiedrības loks? Tas nosacīts ar to telpu, no kuras indivīds saņem nepieciešamo. Tā, piemēram, senās vēstures periodā šī telpa tika noteikta ar vienas ģimenes loku. Citiem vārdiem, cilvēkam nebija nepieciešama kāda cita palīdzība, izņemot no ģimenes locekļiem un tad, protams, viņam nenācās būt atkarīgam ne no viena, izņemot savus ģimenes locekļus. (vairāk…)

Filed under: Bāls Sulams, No kabalas avotiem, Rakstu konspekti - Nav komentāru→

Jautājums: Kas tie ir „sirdī gudrie”, par kuriem raksta Bāls Sulams?

Atbilde: „Sirdī gudrais” ir tas, kurš meklē, kā, savienojoties ar citiem, atklāt savu sirdi augstākajai gudrībai, savienošanās gudrībai („gudrība” – hohma).

Atrodoties šajā tīklā, mēs aizmirstam, kuram kāda vēlme piederējusi, jo tagad tā ir mūsu kopējā sistēma. Un tad tās iekšienē mēs sākam sajust Hohma gaismu un tiekam dēvēti par sirdī gudrajiem, jo mūsu siržu saiknē mēs atklājām gaismas Hohma (gudrības) plūsmu.

No nodarbības pēc „Priekšvārda grāmatai „Panim Meirot”, 11.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Viedoklis (Četrpadsmitais Dalailama, Ngavangs Lobsangs Tenzins Gjatso, 10.09.2012. savā Facebook lapā uzrakstīja sekojošo): „Visas pasaules reliģijas, piešķirot īpašu nozīmi mīlestībai, līdzcietībai, iecietībai un piedošanai, var sekmēt garīgo vērtību attīstību un to dara. Taču realitāte tāda, ka ētikas piesaistīšanai reliģijai vairs nav jēgas. Tāpēc es arvien vairāk pārliecinos par to, ka pienācis laiks rast veidu, kā garīguma un ētikas jautājumos apieties bez reliģijas vispār”.

Replika: Pienācis laiks atrauties no ticības tajā, kas nav pierādāms, bet vadīties tikai balstoties uz reālām zināšanām, kas smeltas no Dabas, kā augstākās vadošās sistēmas, izzināšanas. Aprobežojoties ar matērijas un matērijas formas izzināšanu, kā norādīts „Zoar Grāmatas ievadā”, ne vairāk. Jo kas vairāk jau attiecas uz nesajūtamo, tādēļ arī nepierādāmo.

Tikai izzinot Dabu, tās likumus un attīstības tendences un tikai tajā pakāpē, kādā tā atklājas cilvēkam, kā norāda Kabala, „Nav tiesnesim vairāk par to, ko redz viņa acis”, mēs varam rast visu mūsu problēmu pareizo risinājumu.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala un reliģija, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Kopējā atrodas tikai tas, kas ir atsevišķajā un kopējais labums  tas ir ikviena labums. Tas, kurš kaitē sabiedrībai, kaitē sev pašam. Turklāt tas, kurš nes labumu sabiedrībai, tas nes labumu arī sev. Indivīdi ir sabiedrības daļas un sabiedrības vērtība nepārsniedz tās sastādošo indivīdu summu.

Tas jāpieņem kā pastāvošie likumi. Vai tie izpaužas, vai nē – atkarīgs no cilvēka attīstības.

Mēs visi – vesela mehānisma daļas. Katrs līdzīgi zobratam griežas attiecībā pret citiem un viņam netiek jautāts, vai viņš to vēlas, vai nē. Mašīna jau salikta un darbojas. Taču, ja tu jūties brīvs un neatkarīgs, tad tikai tāpēc, ka esi atrauts no realitātes. Tu vienkārši nezini, kā tevi „griež”.

Tomēr kādā no posmiem tev parāda, ka no šī brīža tev jāgriežas apzināti. Ja tu to nedari, tu izjūti sliktas sajūtas.

Parādīsim to zīmējumā. Tātad pastāv mehānisms, kura visa ritentiņi griežas ideāli. Tiem pieslēgts mazs dzinējs (M), un tas griež tos visus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Katrs indivīds sabiedrībā līdzinās zobratiņam, kas savienots ar citiem zobratiem, kuri sastāda vienotu mehānismu.

Vienam zobratiņam pašam par sevi nepiemīt kustības brīvība, bet iesaistīts kopējā zobratu kustībā, kuri tiecas noteiktā virzienā, tas paredzēts, lai mehānisms varētu izpildīt kopējo uzdevumu. Ja zobratiņš salūzīs, tā lūzums tiek izskatīts un novērtēts ne pēc attieksmes pret sevi pašu, bet samērā ar tā funkciju un nozīmi attiecībā uz visu mehānismu kopumā.

Pieņemsim, tu esi skrūvīte dzinējā un esi salūzis. Tad kopā ar tevi ir salūzis arī viss dzinējs. Tā sekas – mašīna kopā ar pasažieriem stāv uz vietas, pie tam vēl norobežojot ceļu citām mašīnām, kurās arī atrodas pasažieri. Un tam visam par iemeslu tikai maziņa skrūvīte. (vairāk…)

Filed under: Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Senā Babilonija - Nav komentāru→