Kongress Harkovā, 7. Nodarbība

Jautājums: Mans jautājums attiecas uz laika kategoriju. Iespējams mēs nesasniedzam vienotību tikai tā iemesla dēļ, ka nespējam vienlaikus uz to tiekties, jo katrs atsevišķi mēs jau izjutām šādu lielo apvienošanos?

Atbilde: Laika kategorija ir mūsu pasaules trūkums. Ja es justos absolūtā drošībā, absolūtā pārliecībā, kad nepastāv praktiski nekāda atšķirība starp manu šodienas ik minūtes stāvokli un nākamo, pēc gada, pēc divdesmit, pēc tūkstoš gadiem; ja nepastāvētu izmaiņas manos stāvokļos, tad nebūtu laika kategorijas.

Taču, ko nozīmē „nepastāvētu”? Proti, neviens no stāvokļiem nebūtu labāks vai sliktāks par citu. Kā tas var būt? – Ja es pilnībā uzticos Radītājam. Tad stāvokļi, no vienas puses, var mainīties, bet no otras puses, man pilnīgi vienalga, kā tie mainās. Un tad laiks izzūd.

No 7. nodarbības Harkovas kongresā, 19.08.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kalpone, savas kundzes mantiniece”: Tad, kad mums nav pa spēkam uzvelt savos plecos smagu nastu un nogādāt to citā vietā, mēs meklējam veidus, pateicoties kuriem būs iespējams sadalīt nastu mazās daļās un nogādāt to pēc kārtas.

Radītājs radīja lielu, daudzslāņainu, spēcīgu vēlmi baudīt – tieši atbilstošu Savai atdevei, Savai vēlmei sniegt baudu radījumiem. Radītājs šo vēlmi izveidoja kā ļoti sarežģītu, lai tā prastu sajust, saprast Viņu, līdzināties Viņam, lai pieņemtu, apgūtu visu radīšanas nodomu un apstrādātu to atgriezeniskajā gaitā. Tāpat bagātais saimnieks, neskatoties uz savu prioritāti, vēlas, lai viesis kļūtu tieši tāds pats kā viņš, bez jebkādiem ierobežojumiem.

Šim nolūkam mums nepieciešami daudzkārtīgi posmveidīgi labojumi. Nav iespējams vienreiz nogādāt šo „nastu”, tas ir, izlabot tilpni, kuru radījis Radītājs. Šajā tilpnē/ vēlmē mums jāveic izpēte un analīze, jānonāk pie sapratnes un saskaņas, apstrādājot un realizējot to no savas puses, lai pieņemtu tieši tādu pašu formu, kāda piemīt Radītājam. Un tas viss – pateicoties īpašībām, kuras mums vispār nepiemīt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Un sadrumstalojās tautas spēks: daži sekoja egoistisko ķēniņu un augstmaņu pēdās, bet daži sekoja kabalistiem. Un šī šķelšanās turpinājās līdz Tempļa nopostīšanai.

Un izveidoja saduķeju sektu – bagātos un augstmaņus, kas remdēja savas alkas. Viņi karoja ar tiem, kuri pārvarēja egoismu un tieši viņi uzsūtīja Romas impēriju Israēlam, un pēc tam nevēlējās noslēgt mieru ar iekarotājiem, kā ieteica viedie. Rezultātā tika nopostīts Templis un Israēla tautas labākie devās trimdā.

Kabalists vēsturi nestudē universitātē. Viņš aptver ar skatienu visu sistēmu, paceļoties pāri laika ierobežojumiem. „Laiks” viņam nozīmē darbību secību. Viņš redz garīgos cēloņus un to materializāciju šīs pasaules zaros, viņš redz procesa gaitu. (vairāk…)

Filed under: Baušļi, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→