Zoar, nodaļa “Leh Leha” (Lech – Lecha), 32. p. “Un Es padarīšu tevi par diženu tautu”, “Un svētīšu tevi”… Tā rezultātā, ka viņš atdalīja sevi no labās līnijas, kura neiekļauta kreisajā, izpelnījās labās starojumu, kurš savienots ar kreisās starojumu. Bet pateicoties tam, ka atdalīja sevi no kreisās starojuma, kura neiekļauta labajā, viņš izpelnījās apsolījumu: “Un cildināšu tavu vārdu” – kreisās starojumu, kurš iekļauts iekš labās līnijas hasadim… “Un būt tev par svētību” – kas nozīmē vidējās līnijas starojumu. Virzība uz priekšu trijās līnijās, tā ir it kā staigāšana ar divu kāju palīdzību: no vienas puses, atdeves spēks – labā līnija, bet no otras puses, saņemšanas spēks – kreisā līnija. Un ar šo divu spēku, divu līniju palīdzību cilvēks virzās uz priekšu – pakārtoti “pārkāpjot” no vienas uz otru. Bet virziens, kurā viņš virzās un nosaka, kā viņš liks darboties šiem diviem spēkiem no labās un kreisās puses – tiek dēvēts par vidējo līniju. Proti, vidējā līnija – tas nav kaut kāds trešais spēks. Trešais spēks neeksistē! Tas ir pareizs kreisās un labās līnijas savienojums, kurš nodrošina virzību uz priekšu – vienu reizi ar tiesas īpašības vadību, otrreiz – žēlsirdības, gan ar labsirdību, gan ļaunumu. (vairāk…)
Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR -
Nav komentāru→