Viedoklis (A.Repins, f. z. k.): Globalizācijas fenomens satur:

1. Globalizācija ekonomiskajā jomā – pasaules saimnieciskās sistēmas izveidošana uz pasaules tirgus bāzes.

2. Vienota informācijas telpa – vienota planetārā informācijas tīkla izveidošana.

3. Vienota sociāli vēsturiskā telpa – planetārā sociuma izveidošana, kas iekļauj daudzveidīgus sociālos subjektus, kas attīstās kopējos vēsturiskajos apstākļos.

4. Politisko institūtu globalizācija – vienotas varas un tiesību sistēmas izveidošana, valsts robežu dzēšana.

5. Vērtību globalizācija – planetārā līmeņa kulturālā identiskuma izveidošana, kas pamatojas uz universālām vispārcilvēciskajām vērtībām. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (Džordžs Soross, miljardieris): Eirozonai nāksies izstrādāt vājo valstu iziešanas mehānismu no bloka. Mēs esam uz ekonomiskās lejupslīdes robežas, kas sākas no Grieķijas, taču izplatīsies uz citām valstīm. Eiropas krīze ir koncentrēta ap eiro, un tā turpina attīstīties.

Mēs atrodamies uz kraha robežas. Jāņem vērā, ka ES izdzīvošana ir principiāli svarīga visiem, taču tāda plāna nav. Notiekošā cēlonis ir tajā apstāklī, ka Eiro no paša sākuma tika radīts ar principiālu pārrēķināšanos – bez politiskās savienības un kopējās kases atbalsta. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (M.Ļeontjevs, analītiķis, publicists, prēmijas „Zelta Krievijas spalva” laureāts, raksts „Izejas no šī strupceļa nav”): Topošā ekonomiskā kolapsa algoritms ir acīmredzams. Eiropa aizies pirmā, jo tā nav spējīga tikt galā ar tādiem izaicinājumiem, kaut arī Eiropas finansiālā politika ir atbildīgākā par amerikāņu. Tomēr Eiropas konstrukcija nav radīta krīzes pārvarēšanai, tā ir radīta laimei.

Nav iespējams sinhronizēt tik nelīdzsvarotu ekonomiku uzvedību, kuras  apvienotas vienā sistēmā. Tās sinhronizēt varēja tikai naudas pārliešanas ceļā. Pārliešanas sekas – sistēmas aktīvi pārvērtīsies sistēmas parādos. Tā ir simetriska shēma. Mēs varam novest pie bankrota Grieķiju, taču atklāsim, ka sabruka Francija un Vācija, jo tās kreditēja Grieķiju (Itāliju, Spāniju, Portugāli, Īriju, Islandi, Beļģiju un citas valstis). Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (S.Steiplzs, ZPI „Rido” prezidents, Kanāda):

Ekonomiskā nevienlīdzība pieaug – tādā veidā arī pieaug jaunu konfliktu daudzums.

Globālās ekonomiskās integrācijas piekritēji apgalvo, ka globalizācija sekmē mieru un trešās pasaules valstu ekonomisko attīstību. Viņi apgalvo, ka „paisums paceļ visas laivas”, korporāciju peļņa noved pie kopējās labklājības pieauguma. Tomēr pastāv nopietni pierādījumi par pretējo.

Valstu ekonomiskā nevienlīdzība pasliktinājās, trešajās pasaules valstīs noris vairāk karu, vairākums no tiem ir pilsoņkari. Masu mēdiji apgalvo, ka to cēloņi ir reliģiski vai etniski, taču visu karu pamatavots – ekonomika. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (L.Brauns, grāmata „Pasaule uz robežas”): Vai spēsim nomainīt virzienu ātrāk pirms būsim pārkāpuši robežu? Pasaule atrodas nelaimē. Bizness štatu režīmā nestrādā. Ir nepieciešams veikt pārmaiņas kara laika tempos, lai novērstu lielu katastrofu daudzumu, kuras gulstas viena uz otru ceļā uz neatgriezeniskām pārmaiņām.

Replika: Viņš uzrakstīja par to jau dažus gadus iepriekš, taču tiktāl viņā neviens neieklausās, kaut arī viņš ir pazīstams publicists. Laikam tikai satricinājumi piespiedīs ieklausīties, taču vai nebūs jau par vēlu – nevis attiecībā uz pilnīgu civilizācijas iznīcināšanu, bet lai nonāktu pie pilnīgas labošanās mierīgā ceļā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (M.Deljagins, globalizācijas problēmu institūta dir.): Globālā finansiālā krīze – tikai cilvēces visaptverošo izmaiņu ārējā izpausme uz principiāli citu cilvēciskās sabiedrības organizāciju.

Informācijas tehnoloģijas rada nelielu vadošo eliti. Tādēļ 70% iedzīvotāju ir lieki un nepieciešams veikt to utilizāciju – fizisko vai sociālo.

Globālā komunikācija radīja visizdevīgāko biznesu – cilvēciskā uzskata formēšanu. Tas kvalitatīvi maina cilvēciskās attīstības raksturu: ja agrāk visā savas eksistences laikā cilvēce attīstījās uz apkārtējās vides pārveidošanas rēķina, tad tagad tai pirmoreiz ir obligāti jāizdzīvo un jāattīstās izmainot sevi pašu. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Ņemot vērā pasaules mūsdienu stāvokli, mūsu virzība uz priekšu būs ātra. Klausoties ziņas, jūs redzat, kā pieaug tempi. Mēs ātri iziesim šo periodu – jo arī pasaulei nepieciešama mūsu virzība uz priekšu. Tādēļ jāturas visiem spēkiem un nedrīkst noiet no ceļa.

Ļoti svarīgs patreiz ir darbs vietās, masveida izplatīšana. Ja tu nodibini ar kādu saikni, lai veiktu attiecībā pret viņu atdevi, tad caur tevi ātri izies visi nepieciešamie etapi. Es vēršos pie visām mūsu grupām Izraēlā un silti iesaku virzīt uz priekšu izplatīšanas darbu. Par to raksta Bāls Sulams, par to raksta visi kabalisti. Pat arī bez viņiem mēs redzam, ka cita ceļa nav. Tikai tā mēs atklāsim augstāko realitāti. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana, Kustība „Savstarpējais galvojums” | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (Šons O’Greidijs, Independent, 28.06.2011): ESAO pasludināja piecus „globālos satricinājumus”, kuri ar pieaugošu biežumu destabilizēs pasaules ekonomiku tuvākajos gados.

„Tādu tradicionālu draudu vietā kā iekarošana, karš, bads un mēris, ESAO nosauc vīrusu pandēmijas, kiberuzbrukumus, finansiālās krīzes, sociāli ekonomiskos saviļņojumus un magnētu vētras”.

Par pirmo epizodi no prognozējamās sērijas bija 2008. gada finansiālā krīze. Krīžu biežuma palielināšanos viņi skaidro ar „savstarpējās atkarības pieaugumu” globālās ekonomikas ietvaros. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kur ir robeža, kas atšķir jūsu padomu īstenošanu no aklas pielūgsmes?

Atbilde: Par robežu tiek uzskatīta kritiskā analīze. Cilvēks, kurš strādā pareizi, nepiekrīt skolotājam, izjūt pret viņu naidu, antipātiju un pilnīgu nicinājumu, un līdzās tam to visu pārvar, paceļas sev pāri, ar dvēseli un sirdi pieņem skolotāja dižumu un pilnībā sevi anulē attiecībā pret viņu.

Pielūdzējam ir tikai viena medaļas puse, viņš noliec galvu bez jebkādas kritikas. Kā no uguns viņš bēg no jebkuras neatzinīgas domas. Taču pie mums tā nav. Tas nenozīmē, ka mākslīgi sevī jāizraisa protests un noliegums. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (A.Kaleckis, The Times komentētājs): Ir tikai divi veidi noregulēt grieķu krīzi: vai nu Grieķija pasludina defoltu vadoties no saviem parādiem un iziet no eirozonas, vai arī ES uzņemas kolektīvo atbildību par Atēnas parādiem.

Jāpieņem otrais variants, jo eirozonas sabrukums nav iedomājams, taču Grieķijas defolts  un devalvācija izsauks ķēdes reakciju: visas ES valstis savus ietaupījumus pārcels uz vācu bankām, kas veicinās to nacionālo banku izputēšanu.

Eiro glābšanas dēļ kredītspējīgas Eiropas valstis ir spiestas uzņemties atbildību par Grieķijas, Īrijas un Portugāles (500 miljardi eiro) parādiem. Taču šim nolūkam ES nāksies radīt vienotu finanšu ministriju visām ES valstīm. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→