Jautājums: Kā nesākt lepoties ar savu atdevi Radītājam?

Atbilde: Lepoties var tikai ar to, ka saņēmu atbalstu no augšienes, un ar tā palīdzību pārvarēju grūtības, savu egoismu. Tas ir, jālepojas ar Radītāju, gaismu, Viņa palīdzību, nevis ar sevi!

Un kas ir mums pašiem – nekas! Nedz personīgo vēlmju, nedz gaismas, nedz darbību. Pat savas lūgšanas mums nav – mēs saņemam to no apkārtnes. Tāpēc, jo tālāk cilvēks virzās uz priekšu, jo mazāk viņš saņem – un vairāk pateicas!

Kad viņš atgriežas atpakaļ pie Bezgalības pasaules Malhut, viņš saņem to pašu Nefeš de-nefeš gaismu, kura bija Malhutai pašā pirmajā stāvoklī, taču cilvēks palielina tās starošanu par 613 reizēm – ar savu pateicību, labestības izzināšanu, Dodošā dižuma izjūtu.

Tomēr pati gaisma nemainās, tai nav nekāda mēra. Pati gaisma tā arī paliek Nefeš de-nefeš – tikai neliela starošana. Tas ir cilvēks, kurš uzpūš no tās milzīgu liesmu.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.07.2011

Rabašs. Dargot Sulam, 856. raksts „Mazuma vērtība”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kāpēc pēc tik daudziem mācību gadiem mēs arvien vēl jautājam, kāds ir šo mācību mērķis? Iznāk, ka mēs visu laiku sākam no sākuma, no nulles?

Atbilde: Nē, mēs ikreiz sākam no vēl lielākas „nulles”! Jo egoistiskā vēlme pastāvīgi pieaug, palielinās sapratne. Mūsu vēlmes kļūst arvien precīzākas un asākas, tāpēc arī mūsu „nulle” kļūst arvien dziļāka un noteiktāka.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.07.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (V. Vutjanovs, Krievijas tautsaimniecības akadēmijas docents, valsts dienestā pie KF prezidenta): No 2008. gada beigām, kopš iestājās krīze, Krievijā ceļas viss, izņemot darba algas un dzīves līmeni.

Nenākas gaidīt pozitīvas pārmaiņas, par to liecina visi pasaules dati, un mēs esam atkarīgi no pasaules ekonomikas konjunktūras: Grieķijā, Spānijā un Itālijā ir problēmas, Eirozona pati par sevi ir problemātiska, ASV turpina dzīvot uz citu valstu parāda. Mēs tuvojamies kārtējam kolapsam, un tas, pirmām kārtām, iedragās budžeta ienākumu daļu – naftas un gāzes cenas.

Replika: Nav iespējas radīt neatkarīgu ekonomiku, pasaule ir saistīta vienotā sistēmā, izeja – kopējā saprātīgā vienotībā, jo visas valstis atrodas vienu draudu priekšā. Taču egoistiskā inerce neļauj sākt risināt kopīgo problēmu. Kā cilvēki pat draudu priekšā nevar viens otram pasniegt roku – egoisms, lepnība neļauj… Tā arī, lūk, vienatnē, katrs pats par sevi – uz bezdibeni…

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (Ukrainas prezidents V. Janukovičs tēvzemes un ārvalstu investoru padomes sēdē): „Es nespēju teikt, ka krīze pagājusi. Tā nav beigusies. Mēs redzam, kā globālajā pasaulē rodas veselu valstu jauni konglomerātu uztraukuma piemēri.

Ja lūkoties uz Grieķiju, Spāniju, Portugāli, tad neviens nespēs atbildēt, kad tur beigsies krīze. Nav arī galīgās receptes, kā noregulēt šīs krīzes. Taču ekonomika pasaulē ir savstarpēji saistīta. Arī pašzemes biznesam, starptautiskajām korporācijām, investīciju kompānijām un bankām pastāv savstarpējas saistības”.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Ziņojums: The Financial Times nopublicēja Gideona Rahmana rakstu „America and Europe sinking together” („Amerika un Eiropa slīkst kopā”) – par krīzes līdzībām un dažādībām abās Atlantijas pusēs.

Kamēr Vašingtonā strīdas par valsts parāda maksimāli pieļaujamo robežu, Briselē nonāca līdz parāda bezdibenim.

Taču pamatproblēma okeāna abās pusēs ir viena un tā pati. Gan ASV, gan ES ir budžeta līdzekļi, kuri izgājuši no kontroles, kā arī izjauktās politiskās sistēmas, kuras nav spējīgas atrisināt šo problēmu. Amerika un Eiropa nokļuva vienā „slīkstošā laivā”. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (Hosē Luiss Rodrigess Sapatero, Spānijas premjerministrs, ekonomiskajā forumā par ES): Ja tā vai cita valsts izjūt problēmas, citām valstīm tā ir jāatbalsta. Tādai šodien jābūt valstu līdzās pastāvēšanai.

Tas novedīs mūs pie pasaules bez konkurences starp valstīm. Perspektīvā mums jābūt vienotiem un solidāriem un, ņemot vērā pagātnes mācības, kopā mainīt nākotni. Vēsture parāda, ka ja mēs esam vienoti, mēs esam spējīgi risināt problēmas un garantēt drošību. Pašlaik Eiropa pārdzīvo šīs apvienošanās problēmas risināšanu. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (Haralds Šumans, viens no galvenajiem vācu speciālistiem globalizācijas jomā): Eiro zonai ir nepieciešama vienota ekonomiskā politika un vienota ekonomiskā valdība. Citādi nacionālie balansi, kas ir atšķirīgi viens no otra, sagraus visu projektu kopumā.

Mums ir jārada koordinēta ekonomiskā, sociālā, nodokļu politika, citādi eiro ir nolemts neveiksmei. Pašlaik mēs atrodamies fāzē, kad vāciešiem, francūžiem, holandiešiem ir jāsaprot, ka nedrīkst tiekties uz eksporta pārākumu laikā, kad citas valstis iegrimst parādos. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Ziņojums: KZA prezidija projekts „Pasaules dinamikas kompleksā sistēmu analīze un matemātiskā modelēšana”. Pamatsecinājumi:

1. ASV saudzējošā naudas politika noveda pie burbuļu uzpūšanas izejvielu tirgos, kas noveda pie pasaules cenu pieauguma uz pārtiku, zeltu un izejvielu precēm, kas izraisīja inflācijas spiedienu uz attīstošajiem tirgiem, un provocē pasaules ekonomikas globālās krīzes otro vilni.

2. Otrais krīzes vilnis iestāsies 2011.g. vidū-otrajā pusē, izsauks atkārtotu recesiju Eiropas Savienības ekonomikās un novedīs pie recesijas. Otrais krīzes vilnis būs līdzīgs 1970.gadu krīzēm, t.i., stagflācijas atgriešanās risks, kas pazeminās investīciju aktivitāti un saīsinās pieprasījumu. Tādēļ iziešana būs lēna, bet pieaugums slābans. 

3. Trešais krīzes vilnis iestāsies pēc 10 mēnešiem pēc otrā, taču būs arvien ātrāks un vājš. Tajā brīdī līdzīgu krīžu secība, iespējams, beigsies, noslēdzoties ar sava veida fāžu pāreju. Lasīt vairāk

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (A.Kobjakovs, MVU docents, līdzautorībā ar M.Hazinu grāmatas „Dolāra impērijas noriets” autors): Šī krīze neaprobežojas ar finansiālo jomu, tā atnāca reālajā ekonomikā.

Mēs tagad dzīvojam finanšu varā, apvērstā pasaulē. Marksa reālā ekonomika – tā ir bāze, ražošana, taču finansēm ir jāizpilda apkalpojošās funkcijas. Šodien bāze un virsbūve mainījušās vietām. Finanses kļuvušas pašpietiekamas.

Eksistē veids, kā izvilkt ekonomiku un dot darbu visiem – ar militāro tehnoloģiju palīdzību. Militāri rūpnieciskais komplekss periodiski iznīcina vecos ieroču krājumus (provocējot karus), lai tādā veidā saņemtu jaunus militārus pasūtījumus. Tas arī ir vēl viens veids, kā bagātināties.

Replika: Kabala nenoliedz karu kā jaunas pasaules dzimšanas veidu, taču brīdina, ka nebūs iespējams aprobežoties tikai ar lokālu karu, jo jebkurš lokālais karš pāraugs globālajā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis (M.Mandelbaums, Dž.Hopkinsa institūta ārpolitikas spec., no grāmatas „Taupīga lielvalsts, vai Amerikas pasaules līderisms naudas trūkuma laikmetā”): Pasaulē vienīgā lielvalsts, kas apgrūtināta ar parādiem, kļūst vājāka.

ASV ārpolitikas svarīgākā īpatnība bija pasaules nodrošināšana ar diplomātiskiem un kara ceļiem, ar atvērto jūru un atvērtās tirdzniecības labumiem, komunisma apturēšanu, cīņu ar terorismu – ASV tika uzskatītas par pasaules stabilitātes faktoru.

Replika: Šī stabilizējošā loma „naudas trūkuma laikmetā” samazinās un, iespējams, izzūd. Pasaule kļūs neparedzama. Amerikas aiziešanai no Irākas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm var būt negatīvas sekas (terors, narkotrafiks) attiecībā uz visu Eiropu un Āziju.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→