Vai es vēlos atklāt Radītāju?
Garīgajā ceļā cilvēks iziet apslēptības un atklāšanas etapus. Pat apslēptība nav vienkārša lieta. Kas tad patiesībā ir apslēpts? Kur viņš bija, un kur pazuda? Apslēptība – tā ir atklāsmes daļa. Ja es jūtu, ka kāds ir apslēpts, tas nozīmē, ka es viņu pazīstu, zinu, kas viņš ir, un kādā veidā viņam ir jāizpaužas. Tādā gadījumā var runāt par apslēptību: man jau ir noteikta sapratne, izzināšana, sajūta, tikai pretēja atklāšanai.
Kā to sasniegt? Vispirms man ir jāsaprot, ka patreiz atrodos atrautībā, bezsamaņas stāvoklī. Tālāk man, acīmredzot, jāsajūt, ka no manis kaut kas ir apslēpts. Tas jau ir solis uz priekšu. Pēc tam es izeju divkāršo un vienkāršo apslēptību, aiz kuras seko daļēja un pilnīga atklāsme.
Kā iziet šos etapus? Šeit viss ir atkarīgs no tā, kā Radītājs manī izpaužas. Rodas jautājums: kādā veidā var paātrināt Viņa izpausmi? Lasīt vairāk
Pirmoreiz, vairums dažādu, it kā savstarpēji nesaistītu dabas likumu vietā, mēs sākam just, ka uz mums iedarbojas jauns likums – viens likums, zem kura „lietussarga” mēs visi atrodamies, un visi kopā kā vienota savienība tiecamies sasniegt vienu virzienu.
Pētījumi, kurus veic zinātnieki, parāda, ka mūsu attīstības tendenci nosaka vispārējais likums, kura spēks mūs attīsta un noved pie vienas formas. Mums nāksies sasniegt šādu savstarpējo saikni, kad katrs sajutīs, ka ir atkarīgs no visas cilvēces, un visa cilvēce ir atkarīga no viņa.
Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Sacīts, ka dvēseles nevar saņemt labu atalgojumu, kura dēļ Radītājs radīja dvēseles un pasauli, līdz tām neizveidosies tilpne, kas gatava saņemšanai.
Bāls Sulams „Priekšvārds TES” (Talmud Eser Sfirot): Kabalas zinātni līdz pat mūsdienām ietvēra nepārvarama siena. Daudzi mēģināja, sāka mācīties un nespēja turpināt nesapratnes un materiālo terminu dēļ.
Mums nākas mērot ilgu ceļu noskaidrošanās. No radīšanas sākuma un līdz nobeigumam – tas viss ir tikai vienas vēlmes baudīt noskaidrošanas attiecībā pret Dodošo, Avotu, Radītāju.
Viedoklis
Katrs mirklis, ar visu tā saturu, nāk no augšienes. Tajā viss jau iepriekš noteikts, un esmu tam pakļauts. Taču nākamais mirklis atrodas manās rokās. Es sāku noskaidrot, kas ir dzīves jēga? Vai es varu to saprast? Un pēkšņi noskaidrojas, ka to var ne tikai saprast, bet arī mainīt, – vēl vairāk, ne vienkārši mainīt, bet sasniegt uztveres, sajūtu visaugstāko pakāpi, situācijas apzināšanos un tās kontroli.
Jautājums: