Absolūtās mīlestības nepanesams smagums

Radītājs izturas pret radījumu ar absolūtu labestību un pilnīgu atdevi, un ja radījums sajutīs tādu attieksmi, tam nebūs jebkāda iespēja ko izdarīt pašam – tam nebūs ko pielikt. Tas radījumu pakļaus un nomierinās.

Tāpēc pastāv apslēptības sistēma, kas slēpj labestīgo un labu nesošo gaismu, un kas pavājina to līdz tādai pakāpei, kas dod cilvēkam izvēles brīvību. Tad absolūtā mīlestība, laba attieksme neparalizēs radījumu, bet sniegs iespēju pielikt savu attieksmi un savu darbu.

Ja gaisma atklātos visā savā pilnībā ar visu spēku, nesot tikai labestību, cilvēkam neatliktu neviena vēlme, un viņš nespētu veikt nevienu kustību un kaut kādā veidā sevi mainīt. Tad sevi un savu eksistenci viņš vispār nesajustu. Lasīt vairāk

Tā ir vērtību krīze, nevis finanšu!

Viedoklis (A. Araks, ekonomists): Nav iespējams apturēt ekonomisko krīzi. Pašlaik noris ilglaicīga ekonomiskā krīze. Tā radās nepareizu lēmumu rezultātā. 2012. gads būs  izšķirošs.
Tā ir vērtību krīze, nevis finanšu vai nekustamo īpašumu. Ideoloģija „vairāk – tāpēc labāk”, kas nozīmē patērēšanas triumfu, uz doto momentu sevi ir izsmēlusi. Problēma ir tajā, ka no „bagāto un skaisto” kluba nav godīgas izejas.
Replika: Godīga izeja ir – tiem pašiem bagātajiem jāturpina vadīt, viņi to spēj, tāpēc jau viņi ir bagāti, turklāt visa sava enerģija  jānovirza sabiedrības labā un naida, skaudības, pazemojuma vietā jāsaņem par to pateicība, cieņa, mīlestība!
Avots krievu valodā

Vienā saiknē ar visu cilvēci

Jautājums: Cik lielā mērā ir svarīgi tuvākā laikā paredzētie kongresi ne tikai mums, bet galvenais – pasaulei?”

Atbilde: Jāņem vērā, ka katrs kongress mums jāizmanto piecdesmit uz piecdesmit, tas ir, jāvirzās augšup, pie Radītāja, pie atdeves un mīlestības īpašības un vienlaikus – lejup, pie visiem pārējiem 99%. Mums, principā, jāsatuvina starp mums tas viss kopā un jāatgriež vienotā veselumā. Tas mums ir jāizdara.

Tāpēc jebkurā kongresā mēs runāsim arī par mūsu virzību uz priekšu, augšup un par mūsu virzību lejup, pie visas cilvēces, jo viens bez otra nav iespējams. Lasīt vairāk

Garīgās pasaules hologrāfija

Zoar Grāmata.  Nodaļa „Bereišit” (Bereishit), 237. p.: Sacīts par Mozu: „Un nav vēl augusi jebkāda pļavas zāle” – tas ir, nav vēl izaudzis taisnais, Mozus, kā rezultātā īstenosies izteiciens: „Patiesība izaug no zemes” un tajā sacīts par īstenību: „Īstenība tiks nomesta zemē” – tiek domāti gudro skolnieki, kuri kā augi, kas aug zemē un neparādās no Šhinas trimdas laikā, līdz izpildīsies izteiciens: „Īstenība izaugs no zemes”.

Katrā līmenī, katrā stāvoklī, uz katra pakāpiena mums atklājas visa realitāte, tikai atšķirīgi – tā pati Bezgalība, taču katrreiz arvien lielākā samazinājumā vai palielinājumā. Tāpat kā hologrāfiskajā ainā pastāvīgi atrodas visas detaļas, tikai mēs tās atšķiram vairāk vai mazāk. Taču vienmēr tā ir pilna garīgā tilpne/ kli.

Tāpēc arī patreiz mums tāpat ir jāizturas pret mūsu stāvokli, jo pat ja atklājas pati pirmā, minimālā garīgā pakāpe, tā šķiet mums kā Bezgalība, un tur atrodas visi spēki, ietverot Mozu.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 21.02.2012.

Avots krievu valodā

Jaunā gada svētki kokiem

Garīgā darba rezultāts tiek dēvēts par augli, bet pats darbs – par koku, ar kuru mēs strādājam, lai no slikta to padarītu par labu, labu augļu nesošu.

Pēc vēlmju sašķelšanās radās „laba un ļauna atzīšanas koks”. Zināšanas (daat) – tā ir Daat sfira, kuru mēs paceļam augšup uz Aba ve–Ima, lai izlabotu, un tāpēc tā var nest gan ļaunu, gan labu, jo jebkura prasība cilvēka sirdī tiek dēvēta par lūgšanu.

Tādēļ darbs ir tajā, lai katru mirkli pārbaudītu savus nolūkus, mērķi, virzienu, tendenci, un pēc pārbaudes pārvērstu ļaunu par labu. Lasīt vairāk

Vēlmju integrāls

Kabalas zinātnē, atšķirībā no citām zinātnēm, cilvēkam nav pietiekami vienkārši mācīties, saprast studējamo materiālu un pat just to parastā, vispārpieņemtā veidā. Kabala atšķiras ar to, ka tajā cilvēks izjūt iekšējas pārmaiņas, būtībā, viņš maina savas vēlmes, saprāta un jūtu pamatus. Viņam atklājas jauna vēlme, kas sastāv no 613 daļām un līdztekošiem, tām atbilstošiem 613 nodomiem, kas nodrošina vēlamā realizāciju. Kopumā šīs vēlmes un nodomi sastāda cilvēka dvēseli. Lūk, to mums atklāj mācības.

Iepriekš cilvēkam bija tikai punkts, pats mazākais rešimo, kas ielikts iepriekšējos attīstības etapos, kurus mēs turpmāk izzinām. Un viss mūsu darbs, viss, ar ko varam līdzēt personīgajā attīstībā, – maksimāli piesaistīt un palielināt gaismas spēku, kurš iedarbojas uz mūsos slēpto punktu, un lai šis spēks attīstītu to pēc iespējas ātrāk.

Tas nenozīmē, ka varam vienkārši atvērt krānu, lai gaisma sāktu „līt” stiprāk. Lai paātrinātu savu attīstību, ir jābūt gatavam mainīties. Lasīt vairāk

Rītausmas pieskāriens

Mēs nevaram atšķirt dienu no nakts, līdz neesam saņēmuši vismaz kādu daļēju gaišas dienas sajūtu, un tad saprotam, ka atradāmies tumšā naktī. Taču līdz šim brīdim cilvēkam nav iespējams saprast, ko nozīmē diena un nakts, jo tam ir nepieciešama sajūta.

Taču, ja cilvēks iegulda spēkus, cītīgi strādā, nelokāmi pilda visas prasības, dara visu iespējamo, kā sacīts: „Visu, ko vēlies, tikai neaizej”, ja viņš neatlaidīgi turpina gluži kā „jūga vērsis un ēzelis zem nastas”, tad gala rezultātā sasniedz sajūtu, kas dēvēta par Radītāja dienu. Ticība tiek dēvēta par dienu. Lasīt vairāk

Kopējās augšupejas priekšvakarā

Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Ābrams brīnījās, nesaprasdams, no kurienes Israēls ņems tik lielas vēlmes, lai izpelnītos atdevi, – līdz Radītājs viņam sacīja, ka Torai un baušļiem pieliktās pūles sagatavos viņus Ēģiptes trimdā…

Un Ābrams jautāja: „Tas attiecas uz tiem, kas nodarbojas ar Toru. Taču ko darīt tiem, kas nodarbojas ar pasaules lietām? Kā viņiem dabūt šīs vēlmes?” Atbilde dota Midrašā: Israēls netiks atbrīvots, līdz nekļūs par vienotu veselumu kā viens ķermenis…

Šeit mēs redzam, ka mums ir jāapvienojas ar pasauli, kura mums piegādā savas vēlmes. Mums pašiem vēlmju nav pietiekami. Tieši tāpat, izejot no Ēģiptes, mēs saņēmām ēģiptiešu vēlmes. Lasīt vairāk

Svešo pārvērst par tuvāko

Ja runājam par jauno paaudzi, jauno ēru, kurā mēs dzīvojam, tad nonākam pie vēl svarīgākiem secinājumiem. Mēs runājam, ka mēs visi dzīvojošie uz planētas esam cieši savstarpēji saistīti un atkarīgi viens no otra, ka apkārtējā vide kļūst visiem vienota, ka ietekmējam klimatu, ekoloģiju. Tas, kas notiek vienā vietā, izraisa zemestrīci citā, karš vienā valstī nekavējoties atspoguļojas uz citu valstu stāvokli…

Mēs redzam, ka mums ne vien jāpievienojas vienai vai otrai sabiedrībai, vai grupai, bet jāorganizē vispārējā, globālā, integrālā audzināšana!

Ja esam saistīti kopā, tad mūsu audzināšanai un pašu izveidotajai videi – mūsu attīstības noteicošajam faktoram, jānodod mums vienādas vērtības, lai mēs spētu viens otru saprast, saglabājot savu individualitāti un brīvību. Beigu beigās, ja mēs tik lielā mērā esam viens no otra atkarīgi, mums ir jāsaprot, jāsajūt vienam otrs, jākļūst tuvākiem! Lasīt vairāk

Valdošais pār pagātni, tagadni un nākotni

Dzīves sajūta tiek mērīta ar attiecībām starp trijām gaismām un pagātnes stāvokļa informācijas ierakstu (rešimo). Tagadnes stāvoklī mums ir iekšējā un apkārtējā gaisma, ar ekrānu starp tām, kurš dala atnākošo gaismu šajās divās gaismās.

Iekšējā gaisma (I”G) dod tagadnes laika sajūtu. Apkārtējā gaisma, kas palikusi no tā, ko mēs vēl nespējam pārvarēt atdeves dēļ, sniedz nākotnes sajūtu. Informācijā (rešimo), uz kuru pamatojoties es veicu šo aprēķinu, dod man pagātnes sajūtu. Lasīt vairāk