No augšienes, no pilnības stāvokļa lejup nolaižas kāpnes, kas pasaules dala pakāpienos (pakāpēs), bet gaismu devās, līdz pat mūsu pasaulei – pilnīgajai apsēptībai. Apslēptības ir radītas, lai mēs veicinātu savu garīgo izaugsmi un piepildītu tās ar savu apzināšanos, savu darbu, pūlēm.

Saņemošo vēlmju vietā, mums jāsāk strādāt ar atdodošajām, tas ir, jāgūst bauda ne sevis dēļ, bet atdeves dēļ. Pateicoties tam, cilvēks iegūst brīvību un neatkarību, zināšanas un sajūtu, ka atrodas Radītāja pasaulē, augstākajā pasaulē.

Lai novestu cilvēku pie šāda stāvokļa, sākot no noteikta viņa attīstības brīža, kurš iestājas mūsdienās, viņam  sāk atklāt apslēptību. Ar izredzētām peronībām tas jau notika arī pagājušajos gadsimtos, bet šodien visa pasaule jūt apslēptību, zināmu neskaidrību, sajukumu, bezspēcību. Rodas sajūta, ka mēs jau nespējam ar bijušajām īpašībām un spēkiem virzīties uz priekšu, aprēķināt savas pūles, vēlmes, plānot darbības un censties panākt rezultātus. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Patiesībā pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu vienīgu dvēseli, bet sešsimts tūkstošos daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs to dala cilvēka egoisms.

Radīta vienota dvēsele un nekas vairāk cits. Pastāv tikai dvēsele, un mēs vienmēr tajā atrodamies. Taču, ja mums šķiet, ka tas tā nav, tad tāpēc, ka paši esam sabojāti. Kopējā tilpne man dalās manā „Es” un „citos”, tā vietā, lai pārstāvētu monolītu kopību, kurā esam tikai „mēs”. Viss mans darbs ir tajā, lai es izlabotu personīgo uztveri.

Līdz šim brīdim es atrados pasaulē, kuras daļas man šķita atdalītas, un kurām trūkst savstarpējā saikne. Tā esmu iekārtots iekšēji, tādu man vienmēr bija ērti redzēt ārējo pasauli un es pilnībā ar to sadzīvoju. Taču šodien pasaule no ārienes pieņem citus apveidus: izrādās, ka nedzīvā, augu un dzīvnieku daba ir cieši saistītas. Dabiski, man tas nav tik svarīgi un tomēr ekoloģijai arī ir sava nozīme, jo ar savām neapdomātām rīcībām es izraisu nepatīkamas izmaiņas dabas parādībās. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Viss, ko raksta Zoar Grāmatas autori, viņi sajuta, atklāja savās vēlmēs, uztveres īpašībās/kelim. Mums viņi jāapskauž, vēloties sasniegt viņu stāvokli, atklāt pasauli, par kuru viņi raksta. Mēs pat nesaprotam, ko viņi tur redz, it kā nokļuvuši nezināmos džungļos, nepazīstamā vietā, redz notiekošo tur un stāsta par to visās iespējamās formās. Viņiem pat trūkst vārdu, lai aprakstītu, jo tas ir kas jauns, neeksistējošs mūsu pasaulē. Reizēm viņi spēj rast kādu analoģiju ar mūsu pasauli, reizēm ne.

Lai atklātu to pašu, mums nav jābrauc uz to pašu vietu, jākāpj kādā kalnā, jādodas džungļos, mums jāmaina sevī mūsu īpašības, nedaudz „jāpagriež” katra īpašība, jāveic kopējā „kalibrēšana”, un tad mēs saņemsim ainu, par kuru viņi klāsta. Tad katrā vārdā, katrā burtā mēs varēsim nedaudz kalibrēt gan vienu, gan atkal citu īpašību un tādā veidā iziesim cauri tekstam, kuru viņi raksta.

Gala rezultātā Zoar Grāmatas teksts satur instrukciju: kā mēs varam mainīt sevī katru detaļu, katru uztveres īpašību, lai pastāvīgi pieturētos pie ainas, kuru formē mums Grāmatas autori. Tādā veidā, sekojot viņiem, mēs izejam ceļu.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 29.05.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, ZOAR | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv 600 tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele sadalījās vairums dzirkstelēs. Taču, kā to saprast? Garīgais nedalās daļās un sākotnēji nekas netika radīts, izņemot vienu dvēseli – Ādamu Rišonu.

No vienas puses, cilvēka priekšā nostājas sašķeltas, sadrumstalotas pasaules aina, bet no citas puses, viņam ir saprotams, ka iekšēji viņš pats ir sašķelts un sadrumstalots, tāpēc pasauli redz tādu. Sacīts, ka labojoties cilvēks nosliec sevi un visu pasauli uz attaisnojuma svaru kausa. Tādējādi, kad nonāku pie savas personīgās labošanās beigām, visai pasaulei manās acīs jābūt izlabotai. Pašlaik, lūkojoties uz sevi pašu, es redzu visu pasauli sabojātu – tādu to aino mani trūkumi. Un, otrādi, izlabojoties, es nosliekšu sevi un visu pasauli uz pilnību. Es pats un pasaule, kuru es redzu, tas ir viens un tas pats. Pasaule – manas tilpnes/vēlmes. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

No Rabaša raksta „Par biedru svarīgumu”: Ja starp biedriem pastāv mīlestība, tad viņi tiecas viens otrā saskatīt tikai labas īpašības, nevis trūkumus.

Tādējādi, ja tu redzi biedrā ko sliktu, tas nozīmē, ka trūkums nav biedrā, bet tevī, tas ir, tas esi tu, kurš pārkāpa mīlestību pret biedriem, un tāpēc ieraudzīji viņos sliktas īpašības. Tādējādi ne biedram tagad jālabo sevi, bet tev pašam nepieciešama labošanās. Tajā brīdī, kad izlabosi visus savas mīlestības trūkumus, tu ieraudzīsi biedros tikai labas īpašības.

Sacīts, ka „Radītājs radīja cilvēku kā taisnprātīgu, taču cilvēki sev izdomāja vairums aprēķinu”. Ja mēs uztveram pasauli saskaņā ar personīgajām īpašībām, domām un vēlmēm, tad neatbrīvosimies no bezgalīgajām pretenzijām un nespēsim nonākt pie saskaņas, vispārējā kopsaucēja. Mūsu galvā pastāvīgi rušinās dažādi egoistiski aprēķini, nedodot mums mieru un noved pie bezmērķīgas rosības. Lasīt vairāk

Filed under: Apvienošanās prakse, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Jautājums (pēc Bāla Sulama raksta no grāmatas „Šamati”: Ko nozīmē „Radītāja diena” un ko nozīmē „Radītāja nakts”): Paskaidrojiet, ko nozīmē Radītāja diena un nakts atšķirībā no mūsu?

Atbilde: Sacīts: „Kamdēļ jums Radītāja diena? Jums taču tā ir nakts, tumsa, nevis diena”. Jautājums, ko nozīmē „Radītāja Diena”? Ja cilvēks vēlas sasniegt līdzību ar Radītāju, tad „Radītāja Diena” – stāvoklis, kad viņš var atdot. Ne tad, kad viņam staros Radītājs, piepildīs viņa vēlmi, bet spītējot visām viņa vēlmēm, viņš lūgs Radītājam tikai vienu – lai dotu viņam atdeves īpašību, ticības augstāk par zināšanām īpašību.

Tas ir, lai arī savās pastāvīgi mainošajās vēlmēs viņš sajutīs tumsu, viņš nevēlēsies, lai viņam tur starotu gaisma, jo tad tas atradīsies „zināšanās” (be toh a-daat). Taču viņs vēlas, lai viņam rastos jauna daba, kad virs jebkurām tumsas sajūtām savās vēlmēs viņš sajutīs, ka paceļoties virs tumsas sajūtas, viņš var atdot Radītājam. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kāds sakars starp grupas centru un izplatīšanu visai pasaulei?

Atbilde: Pirmām kārtām, mums jātiecas uz grupas centru, lai īstenotu Toras dižo likumu – mīlestību pret tuvāko. Pretējā gadījumā tas nebūs centrs.

Caur šo centrālo punktu, kurā sākas noskaidrošanas un turpat labošanās beigās arī beidzas – caur šiem nosacījumiem es attiecos pret visu esamību un visu pasauli (99%). Es vēlos visu cilvēci ieraudzīt šajā centrālajā punktā un tur noteikti to ieraudzīšu!

Cik lielā mērā es izlaboju sevi grupas centrā savā attieksmē pret pārējo pasauli (pret 99%), ar visām pozitīvajām un negatīvajām īpašībām, kuras tajā atklāju ar visiem viedokļiem un sajūtām, kas manī jau izveidojušies, – tai pašā mērā es redzu visu cilvēci grupas centrā jau izlabotu un gatavu manai realizācijai. Tādējādi es darbošos no pasaules iekšējās daļas  – uz ārieni un līdz ar to radīšu garīgo izplatīšanu. Tad es ieraudzīšu, cik efektīvi tā palīdz pasaulei, un kā pasaule virzās uz priekšu un mainās. Lasīt vairāk

Filed under: Apvienošanās prakse, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkādām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un ļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam.

Citiem vārdiem sakot, savās sajūtās mēs saņemsim tik lielu baudu, ka materiālajā dzīvē mums nekas nebūs vajadzīgs, izņemot vitāli nepieciešamo. Tāpat arī dzīvniekiem nav vajadzīgas kūkas, tiem pietiekami ar vienkāršu barību, ko viņiem paredzējusi daba. Ja mūsu vēlmes, kuras neattiecas uz dzīvniecisko līmeni, pārstās radīt mums sajukumu un pacelsies uz cilvēcisko līmeni, tad mēs atbrīvosimies no pārmērībām, kas tikai piesārņo Zemeslodi un atstāsim materiālajai dzīvei tikai to, kas nepieciešams normālai pamatvajadzību apmierināšanai. Lasīt vairāk

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Nākotnes sabiedrība | Add Comment/Ask Question→

Vienmēr jācenšas atcerēties, ka viss ar mums notiekošais nav akla likteņa sekas, bet nāk no Radītāja, izņemot kuru neviena cita pasaulē nav. Ja es pēkšņi atceros par Radītāju, tā arī nav nejaušība, jo tā vēlas Radītājs un atgādina man. Tādējādi man jābūt pateicīgam, ka man ļauj sajust to īpašo attieksmi, kas ir pret mani no augšienes un atbilstoši tam reaģēt. Tas nozīmē, ka Radītājs mani pietuvināja sev.

Šī pietuvināšana var tikt sajusta kā nepatīkama vai labsirdīga, jo sajūta izpaužas manā vēlmē baudīt. Ja sajūta patīkama, tad man jāstrādā ar to un jāpūlas izdarīt ko patīkamu Radītājam. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: „Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs”, – sacīts Torā. Taisnību sakot, ko tas nozīmē?

Atbilde: Tas nozīmē, ka Radītājs valda pār tevi – visā bez izņēmuma. Ja tu sev piedēvē kādas domas, vēlmes un darbības, tad tikai tāpēc, ka esi saputrojies un atrodies patstāvības ilūzijā. Patiesībā „tevis” vispār nav.

Jautājums: Kad tad es kļūstu par sevi pašu?

Atbilde: Atkarībā no tā, kā es pielīdzinos Radītājam, kā mēs „skanam” unisonā.

Mans Es patiesībā neeksistē. Mana gribas brīvība, mana patstāvība ir paredzēta tikai tam, lai es apzināti un ar vēlmi darītu to, ko ar mani dara Radītājs.

Esmu tikai „zombijs”, taču man devuši iespēju izaudzināt „galvu” – sapratnes un apziņas mehānismu, lai noteiktu kur es atrodos, Kas mani radījis, Kas īsteno visas darbības. Man to dod tādēļ, lai, piekrītot vai nepiekrītot Viņa darbībām, es pieņemtu Viņu ar prātu, sajustu Viņu kā labestību, identificējot sevi ar Viņu un vēlētos tikai vienīgo Viņa varu. Tad es redzēšu, kā Viņš paiet malā, nevēloties pār mani valdīt, jo tagad es pats vēlos pār sevi valdīt tieši tāpat kā iepriekš Viņš un ne citādi. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→