Jautājums: Kapēc cilvēkam šķiet, it kā viņš var virzīties uz priekšu ar personīgiem spēkiem, nevis ar apkārtnes palīdzību?

Atbilde: Cilvēks atzīst par labāku paļauties uz personīgiem spēkiem, jo strādā ar viņam ierastajām, egoistiskajām metodēm. Saskaņā ar savu egoistisko vēlmi viņš netiecas vērsties pie augstākās gaismas, kas atgriež pie avota, bet domā, ka pats visu nopelnīs, pateicoties savām zināšanām un pūlēm. Viņš uzskata sevi par pietiekami gudru un spēcīgu, lai pārrautu visus aizslietņus un saņemtu atalgojumu.

Šim nolūkam viņam nav nepieciešams augstākais spēks, nav vajadzīgs Radītājs. Tad, kad viņš jūtas spēcīgs, tad noniecina saikni ar augstāko spēku, pat ja arī būtu iztēlojies, ka šis spēks eksistē. Viņš sāk iedomāties, ka saistīts ar kādu augstāko tikai kāda drauda dēļ šajā pasaulē vai bailēm no soda nākamajā pasaulē pēc nāves, tas ir, kad nespēj tikt galā personīgiem spēkiem. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Vai jūs varētu, lūdzu, komentēt, kāda atšķirība ir starp jūsu kabalu un rabīna Berga kabalu?

Atbilde: To vēl komentēja Rabašs (rabīns Baruhs Šaloms Alevi Ašlags, Bāla Sulama vecākais dēls, viņa sekotājs un turpinātājs) – Bergs savienoja kabalas terminus, hasīdismu un mistiku. Viņš radīja „maisījumu”, kas nomierina cilvēku, taču neizlabo viņu. Turpretī kabala nodarbojas ar cilvēka egoisma labošanu.

Visi Berga skolas padomi un pamācības – ne vairāk kā psiholoģiska nomierināšana, lai atvieglotu dzīvi, dotu cerību, nevis virzītu uz labošanos, uz Radītāja atklāsmi cilvēkam. Lasīt vairāk

Filed under: Jautājumi un atbildes, Kabala un reliģija | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Ko nozīmē ticība kabalas zinātnē?

Atbilde: Ticība tā ir atdeve augstāk par saņemšanu. Mēs izmantojam ticības spēku, jo cilvēkā neeksistē atdeves spēks – viņam tas jāsaņem no Radītāja. Pateicoties augstākās gaismas ietekmei uz cilvēku, viņā veidojas spēja atdot.

Tas ir gluži kā magnēts, kas notur metāla gabalu. Spēja atdot saglabājas cilvēkā tikai pateicoties tam, ka viņš atrodas augstākās gaismas iedarbībā un tāpēc tas tiek dēvēts par ticību. Viņam dziļi jāizjūt šis iespaids, kas nāk no augšienes un tad spēs veikt altruistiskas darbības, nesavtīgus aprēķinu. Tāpēc tas tiek dēvēts par ticību.

Ja atdeve būtu uz personīgo pūliņu rēķina, tad netiktu dēvēta par ticību. Taču tā eksistē tikai ar noteikumu, ka augstākā gaisma nodod cilvēkam savu īpašību un veido viņā spēju atdot. Radījuma atdeves īpašība nāk no viņa līdzības ar augstāko gaismu, tieksmes uz augstāko un tādēļ tiek dēvēta par ticību.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 04.06.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Ko nozīmē strādāt ar ticību augstāk par zināšanām?

Atbilde: Darbs ar ticību augstāk par zināšanām tā ir atdeve. Tas ir, es vēlos ietērpties atdeves formā, kas līdzinās Radītājam, kļūt mīlošs, atteikties no sava egoisma un izmantot sevi tuvākā labā, savienoties ar citiem, lai varētu iziet no sevis uz ārieni. Tas nozīmē, ka es vērtēju atdevi augstāk par savām personīgajām saņemšanas īpašībām.

Vispirms es vēlos izrauties no savas egoistiskās vēlmes varas un pacelties tai pāri. Tas nozīmē, ka es bēgu prom no Ēģiptes verdzības un sasniedzu Binas īpašību virs Malhut. Tad, kad esmu kļuvis brīvs un pacēlies augstāk par savu ego, kurš nevar vairs satvert mani aiz kājām un ievilkt atpakaļ, tagad es pat varu sākt strādāt ar šo vēlmi, tās iekšienē. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Galvojums”: Tikai Isrēla dēli uzņēmās prasīto galvojumu, nevis citas pasaules tautas, kuras neņēma tajā nekādu līdzdalību.

Tādā veidā sāka dalīties saņemošā vēlme. Senajā Babilonijā dzīvoja vienota tauta, bet pēc tam tā sašķēlās atsevišķās grupās, kuras izklīda pasaulē, par cik Augstākais spēks vairs neturēja tās kopā. Šī izsijāšanās nozīmē, ka saņemošās vēlmes atklāja savstarpējās atšķirības. Citādāk sakot, sāka izpausties daudzveidīgas vēlmes, kas attiecas uz dažādām pakāpēm: „Sīrija”, „Aizjordāna”, „Israēla zeme”, „Ēģipte” utt. Atkarībā no to atklāsmes mēs jutāmies arvien vairāk nošķirti, līdz atklājās, cik lielā mērā mēs tomēr esam iekšēji saistīti viens ar otru. Lasīt vairāk

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija | Add Comment/Ask Question→

„Galvojums” – svarīgākais no visiem Bāla Sulama rakstiem. Šis raksts klāsta par pirmpamatiem, par mūsu darba saknēm. Tas skaidro, kāpēc tika radīta Israēla tauta – vēsturē un vispārējā attīstības procesā – kāpēc nepieciešams pārejas posms metodikas nodošanā no Radītāja radījumiem, kāpēc šai metodikai jāatnāk caur īpašu grupu, kura atdalījusies no pārējās cilvēces vēl Senajā Babilonijā, kraha laikos, kuru tā simbolizē.

Tieši no turienes izcēlās šī grupa, kura pēc ilga laika, kas nepieciešams cilvēces un personīgajai sagatavošanai, nodod labošanās metodiku visai pasaulei. Bāls Sulams skaidro tāpat, kādas ir šīs grupas savstarpējās attiecības ar pasauli, kādi procesi jānoiet abām pusēm, būtībā tā arī ir visa mūsu vēsture. Lasīt vairāk

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Galvojums”: Radītājs neatrada nevienu tautu, kas būtu izpelnījusies pieņemt Toru, izņemot Ābrama dēlus, Īzaku un Jēkabu.

Viņi personificē trīs līnijas, kas tiek iegūtas ar saņemošo vēlmi, pateicoties tam, vēlme spēs sevi izlabot un sasniegt mērķi – pielīdzināties gaismai. Pastāvīgi tikai jāizmanto tā metodika, kuru šīs trīs līnijas, trīs Ābrama, Īzaka un Jēkaba īpašības izveidoja sākotnēji.

Pirmtēvi izpildīja visu Toru vēl arī pirms tam, kā tika tā dāvāta.

Šīs trīs līnijas atrodas arī pat stadijā KaHaB, „labošanās pirmajā trešdaļā”, kaut gan tas nav nepieciešams. Taču tās realizējas stadijā HaGaT un vēl vairāk – stadijā HeHI, tas ir, pārējās divās trešdaļās. Šodien pienācis beidzamā labošanās posma laiks (HeHI), kad realizējas ārējā saņemošā vēlme. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne – sakņu kārtība, kas nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar nemainīgiem un absolūtiem likumiem, kuri saskanīgi un noved pie viena ļoti augsta Mērķa, dēvēta par „Radītāja Dievības atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē”.

Viss pārējais, ko mēs vēlētos sasniegt ar kabalas zinātnes palīdzību, uz šo zinātni neattiecas. Tas līdzinās tam, kā paņemt fizikas mācību grāmatu cerībā apgūt medicīnu vai apmeklēt ķīmijas nodarbības, lai apgūtu politoloģiju. Lūk, arī šeit tas pats: kabalas zinātne paredzēta tikai tam, lai sasniegtu Radītāja atklāsmi – un punkts. Ja tu to vēlies, kabala kalpos tev kā līdzeklis. Ja tev šādas vēlmes nav, nodarbojies ar ko vēlas tava sirds.

Kamēr cilvēkos saskaņā ar evolūcijas kārtību nemodās vēlme atklāt Radītāju, kabalas zinātne neatklājās, lai viņiem neradītu sajukumu. Turpretim šodien, kad šī vēlme pilnībā sāk izpausties un prasa atbildi, kabalisti saka, ka ir pienācis laiks un kabalas zinātnei jāatklājas pasaulei kā līdzeklim, kā risinājumam. Lasīt vairāk

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabalas izplatīšana | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkurām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un atļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam. Tāpēc, ka cilvēks vairs neraizējas par sava ķermeņa vajadzībām, jo zina un ir pārliecināts, ka sešsimts tūkstoši viņu uzticīgi mīlošo atrodas līdzās un gatavi par viņu parūpēties.

Šeit ir divi momenti.

Pirmkārt, galvojums un savstarpējās rūpes atbrīvo cilvēku no bailēm par sevi. Katrs tiek citu atbalstīts un visiem ir labi. Šāda, lūk, „psiholoģiskā terapija”, kas ļauj atbrīvoties no bailēm. Lasīt vairāk

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka cilvēks pats vainīgs savā trimdā?

Atbilde: Kādreiz mēs pastāvējām augstākajā pasaulē savās saknēs. Taču „pirmā cilvēka”, Ādama, grēkā krišanas dēļ, kurš saņēma gaismu egoistiski, sevis dēļ, notika sašķelšanās, un mēs nonācām šeit, šajā pasaulē. Tā vietā, lai sajustu Bezgalības pasaules piecas pakāpes: šoreš, alef, bet, gimel, dalet (0-1-2-3-4) un piecus garīgos parcufim: Keter, Hohma, Bina, Zeir Anpin, Malhut, mēs nonācām zemes realitātes sajūtā, kas tiek uztverta caur pieciem līmeņiem: sakne, dvēsele, ķermenis, ietērps, pils.

Mēs sajūtam realitāti, kura patiesībā neeksistē un nezinām, ka pastāv cita, patiesa realitāte, kas radīta sākotnēji. Mēs atrodamies trimdā no tās, it kā mūs būtu izraidījuši uz kādu tālu, svešu valsti, kā kādreiz noziedzniekus kuģos izsūtīja uz Austrāliju. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→