Zoar Grāmata, nodaļa „Kedoshim” (Kedošim), 1. p.: „Un sacīja Radītājs Mozum: „Tev jāteic visai Israēla dēlu kopienai un saki viņiem – esiet svēti, jo svēts Esmu Es, jūsu Visvarenais Radītājs””.

Radītājs tiek dēvēts par svētu, jo atrodas atdeves īpašībā. Un bauslis „Esiet svēti” runā par to, ka mums arī jāsasniedz tāds pats stāvoklis ar gaismas, kas atgriež pie avota, palīdzību, ar tā paša atdeves spēka palīdzību, kas uz mums iedarbojas.

Neskatoties uz to, ka esam iegrimuši saņemšanas vēlmē, šis spēks mūs maina, un mēs varam pat saņemšanas īpašību izmantot atdeves labā. Tas ir kas ļoti īpašs – pārvērst saņemšanu atdevē. Starp šīm īpašībām nav kaut kā vidēja. Ja būtu kas neitrāls, vienkārši materiāls bez formas, līdzīgi stobršūnām, tad no tā tu varētu izveidot jebko – atdevi, saņemšanu, gvurot, hasadim, dinim utt. Taču vēlme baudīt nav neitrāla, tā strādā saņemšanas labā, lai saņemtu maziskas, sīkas, neīstas lietas, starp kurām mēs eksistējam. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 7. p.: Cilvēks, kurš izmanto savā labā cita cilvēka darbu, baidās palūkoties viņam acīs, par cik tas pazemo viņu līdz pat cilvēciskā veidola  zaudēšanai.

Taču tam, kurš nāk no Radītāja pilnības, nevar būt nekāds trūkums. Tādējādi Viņš deva mums iespēju pašiem izpelnīties vēlamo augstumu, pateicoties personīgajam darbam ar Toru un baušļiem.

Radījums atrodas pretestībā Radītājam ar savu iekšējo īpašību – egoistiskās vēlmes vienpersonisko patvaldību. Tam pretoties spēj tikai kauns, ko izraisa trūkums personīgajā „Es”. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 6. p.: Vēsts par Radītāja Dievīgumu nonāk pie radījuma atbilstoši Viņa izsmalcinātajai pārpilnībai, kas pastāvīgi pieaug līdz pat vēlamajam lielumam. Līdz ar to zemākie paceļas augšup patiesā apzināšanā, lai kļūtu Viņam par „ratiem” un saplūstu ar Viņu, līdz sasniegs absolūtu pilnību.

Kādā veidā mēs, zemākie, paceļamies augšup uz pilnību? Īstenības apzināšanās ceļā. Mēs arī paši to nezinām, taču, pieliekot pūles mums atvēlētajos apstākļos, mēs darbojamies ar „alternatīvu” metodi un lai gan neizvirzām sev tādu mērķi, taču ar „atkārtotām” darbībām veidojam tilpnes īstenības izzināšanai. Un rezultātā atklājam, kas tas ir.

Lūk, ko nozīmē pacelties augšup no zemākā līmeņa līdz Radītāja pakāpei. Tas īstenojas tikai pateicoties īpašai palīdzībai no augšienes. Mums nav tieša sakara ar tām pakāpēm, uz kurām mēs paceļamies un tikai netieši, starpnieciskā veidā mēs inicējam šo pacēlumu pēc principa „pūlējās un atrada”.

No nodarbības pēc raksta „Toras dāvāšana”, 24.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 6. p.: Toras vārdos, viedo pareģojumos un izteicienos pilnība tiek pausta vienkāršā vārdā – „saplūsme”. Daudzkārtīgas atkārtošanas dēļ šis vārds gandrīz zaudējis jebkādu saturu. Taču, ja tu vismaz uz mirkli aizkavēsies domās par šo vārdu, tu sastingsi izbrīnā no šī vārda apbrīnojamā augstuma.

Mēs nenonākam pie saplūsmes uzreiz. Tai ir pakāpes un ikreiz, kad tās cilvēkā atklājas, viņš sastingst izbrīnā.

To nav iespējams aprakstīt, iztālēm saskatīt. Tā, lūk, esam iekārtoti: tad, kad izpaužas saplūsme, pat mazās pakāpēs, – nemieru un nenoteiktību nomaina izbrīns veselas jaunas pasaules priekšā, kura piepeši cilvēkam atveras. Un viņam ir skaidrs, ka to saņēmis dāvanā no Radītāja.

No nodarbības pēc raksta „Toras dāvāšana”, 24.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 5. p.: Kāpēc Tora tika iedota tieši Israēla tautai, nevis visiem pasaules iedzīvotājiem vienlīdzīgā mērā? Viedie jau atbildēja uz šo jautājumu, sakot, ka Radītājs piedāvāja Toru visām tautām un dialektiem, taču tie, kā zināms, to nepieņēma. Tomēr vēl aizvien nav skaidrs, kāpēc Israēla tauta dēvēta par „izredzēto tautu”? Sacīts: „Tevi izredzēja Radītājs” – par cik neviena no citām tautām nevēlējās pieņemt Toru.

Augstākā gaisma babiloniešiem atnesa sašķeltības, kraha, krīzes izjūtu, kad viss sabrūk acu priekšā. Cilvēki sajuta naidu un nespēju savstarpēji sadzīvot.

Ko tad viņi izdarīja? To pašu, ko darām mēs, kad ģimene vairs nespēj dzīvot kopā, – izšķīrās, izklīda, attālinājās viens no otra.

Principā tā bija saprātīga izeja, un viņi rīkojās pareizi: „Kādēļ mocīt vienam otru? Labāk tu dodies uz vienu pusi, bet es – uz citu”. Tāpat arī Ābrams sacīja Lotam: „Tu pa labi, es pa kreisi vai tu pa kreisi, es pa labi. Izvēlies, kurp doties. Mums nav vērts atrasties kopā – kādēļ ķildoties?” Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Vai cilvēkam vismaz nelielā mērā ir jāmēro ciešanu ceļš, vai arī no tā var izvairīties? Sanāk, ka cilvēkiem, kuriem nav nopietnu ciešanu dzīves pieredzes, šis ceļš var likties kā viegla pastaiga?

Atbilde: Es tā nedomāju. Šodien visas valstis krīt smagā stāvoklī – katra savā veidā.

Palūkojiet, kādas nopietnas ciešanas sākas Ķīnā. Šai valstij bija ļoti nopietni nākotnes plāni. Taču tagad pār viņiem veļas dabas kataklizmas, priekšā vēl sabiedriskie triecieni. Ar Tuvajiem Austrumiem viss ir skaidrs. Eiropa – savās problēmās. Krievijā – drausmīgas attiecības strarp cilvēkiem.

Cilvēki redzēs, ka bagātība padarījusi viņus par zvēriem un radījusi tādus apstākļus, ka vairs nav iespējams eksistēt. Viņiem būs ļoti grūti dzīvot, grūti atrisināt pat mazāko problēmu, jo daba liks visus iespējamos šķēršļus jebkura maza cilvēka ceļā. Dzīve sāks pārvērsties neiedomājamā mazu problēmu daudzumā, kuras summēsies vienā lielā. Kā dzīvot sabiedrībā, kura apgrūtina tevi ar saviem speciāli radītajiem šķēršļiem? Lasīt vairāk

Filed under: Audzināšana un bērni | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Ja cilvēks nezināšanas dēļ nokļūs uz ciešanu ceļa, rast izeju nebūs viegli…

Atbilde: Tad viņu arī mācīs ar „pātagu pretim laimei”.

Pēc tam patiešām viņam atnāks laime. Taču patreiz viņš nesaprot, kas ir laime un tādēļ nāksies dzīt viņu uz priekšu ar pātagu, ciešanām: „Nevēlies nākamo stāvokli – integrālo savstarpējo saikni ar visiem? Nevajag. Gan vēlēsies!” – un daba sāk viņu „sist”: gan šeit neveicas un tur ir slikti. Vienu dzīvi nodzīvoji būdams nelaimīgs, tev nedeva nomirt, kārtīgi nomocīja! Tagad nākamo dzīvi utt. – mēs taču atgriežamies mūsu pārdzimšanu riņķojumā.

Un cilvēks sāk saprast, ka pat nāve nesniedz atbrīvošanos no ciešanām. Lai gan arī nomirt vēl ir jāprot. Tas ir, principā nav iespējams atbrīvoties no ciešanām, tu vienalga tās iziesi līdz tam brīdim, kamēr kļūsi gudrāks. Tas arī nozīmē „ar pātagu pretim laimei”. Lasīt vairāk

Filed under: Audzināšana un bērni | Add Comment/Ask Question→

No Rabaša raksta „Dosimies pie Faraona”: Cilvēkam nav tiesību sacīt, ka nav derīgs tam, lai Radītājs viņu Sev pietuvinātu. Visa cēlonis – slinkums darbā. Tomēr pastāvīgi ir jātiecas uz grūtību pārvarēšanu un nedrīkst ļaut izmisuma domām iekļūt smadzenēs. Kā sacījuši gudrie: „Pat ja ass zobens pielikts tavam kaklam, nekrīti izmisumā, jo saņemsi augstāko žēlsirdību”.

Tas ir, ja tavs egoisms, kas dēvēts par pašmīlību, satvēris tevi aiz kakla un vēlas atdalīt no svētuma, parādot, ka nav nekādas iespējas izrauties no tā varas, tad jāatzīst, ka šī ir patiesa aina, taču nav jākrīt izmisumā, jo saņemsi Radītāja žēlsirdību. Proti, jātic, ka Radītājs var apžēloties un iedot tev atdeves īpašību.

Ja cilvēks jūtas bezpalīdzīgs un bezspēcīgs, izmisuma pārņemts – visi šie stāvokļi ir Radītāja sūtīti, jo mēs atrodamies Viņa pilnīgajā varā. No brīža, kad cilvēkā mostas punkts sirdī, viņš nonāk intensīvā un personīgā gaismas, kas atgriež pie avota, iedarbībā, gluži kā slimnieks reanimācijā. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kam būtu jānotiek, lai es galu galā kaut ko spētu saprast no Desmit Sfirotu Mācības?

Atbilde: Lai saprastu to, par ko klāsta „Desmit Sfirotu Mācība”, nepieciešams sajust šīs parādības sevī. Tās nenorisinās kaut kur uz mēness, tālajā kosmosā. Runa iet par zināmām ārējām sistēmām. Visa pasaule, visa realitāte atrodas mūsos, manī un savā iekšienē man jāsajūt viss universs.

Ja es to iztēlojos, tad domāju par to, kā to uztvert un kā es varu to mainīt, kādā veidā pie manis nonāk augstākais spēks, kas mani maina. Tādā veidā es dalu visu realitāti – sevī un tajā avotā, kurš mani ir radījis, izveidojis un ietekmē mani, tas ir, Radītājā.

Manī atrodas vēlme baudīt, bet Viņā – vēlme atdot. Viņa vēlme iedarbojas uz manu vēlmi, turpretī mana vēlme var attiecīgi modināt Viņa vēlmi. Tāda veidā mēs sākam strādāt kopā tandēmā, kā partneri. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”: Bauslis par mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu ir galvenais Toras likums, bet visi pārējie 612 Toras baušļi ar visām sastāvdaļām ir nekas vairāk kā daļu summa, kas sastāda šo vienu bausli un kurš šo summu nosaka.

Kopā ir 613 „baušļi” – 613 labošanās darbību. Mēs labojam nolūku, kas raksturīgs saņemošajai vēlmei, – no egoistiskās (saņemšanas dēļ) uz altruistisko (atdeves dēļ). To veikt nozīmē „izpildīt bausli”.

Baušļu skaits tiek noteikts ar atsevišķo saņemošo vēlmju skaitu dvēseles tilpnē. Tās dalās divās daļās:

•  augšdaļā – Galgalta ve – Einaim (G”E), 248 vēlmes;

•  apakšdaļā – AHAP, 365 vēlmes.

Nolūks saņemšanas dēļ tiek dēvēts par „ļauno sākotni”, bet nolūks atdeves dēļ – „labo sākotni”. Sākums paliek, taču vai tas ir labs, vai slikts – to nosaka nolūks. Tādējādi labošanās ir nolūka mainīšana. Ja nolūks virzīts uz sevi, tad tā ir ļaunā sākotne, ja uz tuvāko – labā sākotne.

Tātad mums jāizlabo 248 un 365 vēlmes, kopā tās sastāda 613. Taču patiesībā runa iet par 612 vēlmju izlabošanu, tajā pašā laikā pēdējais bauslis par mīlestību paliek „problemātisks”. Saskaņā ar kabalistu sacīto, izlabojot 612 vēlmes, mēs nonāksim pie mīlestības. Citādi sakot, no cilvēka savstarpējām attiecībām ar tuvāko mēs nonāksim pie savstarpējām attiecībām ar Radītāju.

Kopējā sistēmā atrodas vēlmju īpašā daļa, protams, savstarpējā iekļautībā ar pārējām, – grupa, kurai sevi ir jāizlabo. Turklāt sākumā manis šeit nav. Taču tikko es sākšu strādāt ar grupu, ar biedriem, vēloties savienoties ar viņiem un īstenojot to darbībā, es atklāšu, ka mana daba tam pilnīgi pretojas: „Es neesmu spējīgs, es nevaru, nevēlos, nedarīšu”. Lūk, tā arī ir ļaunā sākotne – kad vēlos apvienoties, taču ļaunā sākotne man traucē.

Tad es to dēvēju par savu „nīdēju” un pieprasu labošanos – no biedriem, no tuvākajiem un tiem, kas attālināti, kur vien ir iespējams. Es noskaidroju, kur atrodas labošanās, kā to īstenot, kā pārvarēt savu sākotni. Un tādā veidā – līdz brīdim, kamēr sajutīšu nepieciešamību vērsties pie Radītāja.

Tas nenotiks momentāni. Kliegt es varu jau tagad, taču pēc tam egoistiskā vēlme pieaug un pati doma par Radītāju kļūst neizturama. Es Viņu ienīstu, esmu gatavs Viņu pārvērst pelnos, lai tikai nevērstos pie Viņa pēc palīdzības. Man šķiet, ka no manis prasa neiespējamo, it kā tā vietā, lai iznīcinātu ienaidnieku, man viņš ir jāmīl un jāpalīdz viņam. Tas it nemaz nav viegli. Un tad, sajūtot bezizeju, taču neskatoties ne uz ko vēlmē sasniegt atdevi, es vēršos pie Radītāja.

No nodarbības pēc raksta „Toras dāvāšana”, 21.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks | Add Comment/Ask Question→