Ja daudzās valstīs cilvēkiem uzdot jautājumu, vai viņiem ir cerība uz mieru, nav viegli pateikt, kāda būs godīga atbilde. Daudzi, labu gaidot, ir pilnīgi izmisuši un nezina, kas viņiem var līdzēt. Tas nozīmē vienlīdzīgi izturēties pret „mūsu pasaules lielajiem un mazajiem”. Izmisums pārņem visus, un mēs gluži kā būtu aizmirsuši elementāras lietas: dibināt ģimeni, laist pasaulē bērnus, raudzīties nākotnē… Cilvēce nonākusi nopietnas problēmas priekšā un, acīmredzot, šai problēmai jānoved cilvēce pie kaut kāda atrisinājuma.

Taču pagaidām zūd cerība uz gaišu nākotni, nerunājot jau par mieru uz visas Zemes. Patiesībā „miers” (šalom) ir pilnība (šlemut).

Pagājušā gadsimta sākumā, tāpat arī tā vidū, pēc Otrā Pasaules kara beigām, bija lielas cerības sasniegt uzplaukumu, pat izlauzties kosmosā, lai sasniegtu zvaigznes. Taču tas viss beidzās ļoti ātri, un mūsdienās daudzi uzskatītu par labāku pat nedomāt par rītdienu. Šodien nav vairāk mērķa, kas piesaistītu cilvēkus. Bez mērķa cilvēks atkal pārvēršas dzīvniekā… Lasīt vairāk

Filed under: Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Daba nemainās – mainās mūsu uztvere attiecībā uz dabu, tās atklāšanas pakāpe. Cilvēks mainās, kļūst gudrāks, saņem spēcīgākus un smalkākus izpētes instrumentus un tāpēc arvien dziļāk izzina dabu. Pati daba nemainās – mainās cilvēks un atklāj tajā jaunas parādības, jaunus likumus, īpašības, saiknes.

Realitātē nekas nemainās – visas pārmaiņas notiek tikai attiecībā pret mums. Cilvēks vispār neko nedara pats. Viņu pilnībā vada no augšienes, bez jebkādas līdzdalības no viņa puses, vai arī viņu vada ar viņa paša līdzdalību. Turklāt ar šo līdzdalību viņš var tikai paātrināt attīstību.

Taču paātrinot savu personīgo attīstību, tādā veidā es ietekmēju visu pasauli, tāpēc ka esmu lielas integrālas sistēmas integrālā daļa. Tāpēc visas pārējās šīs sistēmas daļas arī mainās kopā ar mani. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Ko nozīmē būt par Radītāja partneri?

Atbilde: Sacīts, ka „Radītājs sāka radīšanas darbu, bet taisnie to pabeigs”. Mūsu uzdevums – paņemt visu, ko Viņš mums ir sagatavojis un pilnībā salikt kopā šo lego, visu puzli, atjaunojot Viņa sākotnēji radīto ainu. Tādā veidā mēs kļūstam Radītāja partneri.

Mēs saliekam kopā viņa radību, taču it kā atgriezeniskā formā. Savienojot visas radības daļas kopā, katrā detaļā mēs atklājam, no kurienes tā cēlusies un kāpēc radīta tieši tādā veidā, kādā veidā tā savienojas ar visām pārējām daļām, kas jādara, lai savienotos ar citām.

It kā mums priekšā atrastos izjauktas mašīnas rezerves daļu kalns, kuras haotiski sajaukušās. Un mēs nezinām, ar ko lai iesāk un kā savienot vienu detaļu ar otru. Taču šajā kalnā ir viss nepieciešamais, nekas netrūkst, izņemot prasmi uzzināt: kāpēc viss ir radīts tādā veidā, ar kādu mērķi, kas ar to visu ir jādara, lai šis mehānisms sāktu darboties? Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” | Add Comment/Ask Question→

Viedoklis:  Pasauli gaida totāls haoss, civilizācija nonākusi pie pašiznīcināšanās fāzes, zemes dzīles ir izsmeltas, resursu noēšana sasniegusi kritisko punktu un iznīcina planetāro balansu – Zeme plosās, stihijas kļūst nemierīgas, saceļas ģeomagnētiskie un tektoniskie procesi, klimats „sagrīļojas”, laika apstākļi jau mainījušies, ekoloģija degradē, apdzīvotie reģioni pārvēršas tuksnesī, dzīves apstākļiem atbilstošā telpa samazinās, turpretī iedzīvotāju skaits pieaug. Pie šādiem apstākļiem trauslā pasaules kārtība ilgi nenoturēsies, mēs dzīvojam pēdējos miera gadus.

Tuvojas kārtējais vēstures lūzuma periods. Dabas stihiskie posti, ekoloģiskās katastrofas, bads un epidēmijas izraisīs nebijušu mērogu sociālos sprādzienus. Par nekārtību epicentriem kļūs blīvi apdzīvotās rūpniecības megapolises. Tuvojas Lielā tautu staigāšana. Desmitiem un simtiem miljoni klimatisko bēgļu ieplūdīs dziļāk Eirāzijā. Notiks rasu un tautu sajaukums. Tas norisināsies ar kara, pilsoņu un starpetniskajiem konfliktiem. Visi karos pret visiem. Tas būs katls, kurā pārkausēsies valstis, tautas un identitātes. Lasīt vairāk

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment/Ask Question→

Ja zagli atrod pie ielaušanās un tas tiek nosists, tad nav atriebēja viņa asinīm. Bet, ja tas noticis saules gaismā, tad viņš jāatriebj. (Tora, „Iziešana”, „Mišpatim”, 22:1-22:2)

Zaglis ir mūsu egoisms. Tas pastāvīgi mēģina ielauzties cilvēkā, sagrābt sev. Ja tas dara to neapzināti, tas ir, ja cilvēkam tas viss nav skaidri saprotams, tad cilvēkam ir tiesības nogalināt zagli, tāpēc ka tādā veidā viņš labojas.

Turpretī, ja tas noticis „saules gaismā”, tad tev nav jānogalina egoisms, tev tas ir jāizlabo un ja tu nepareizi pret to izturies, tad nokrīti no šīs pakāpes, tas ir, mirsti – tevi nogalina. Tāpēc tev nav tiesību nomirdināt savu egoismu, tāpēc ka tev ir jāizlabo zaglis – egoistiskā darbība uz altruistisko, nevis vienkārši jānogalina. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment/Ask Question→

Kongress Sanktpēterburgā, 1. nodarbība

Mūsu uzdevums – saprast, ka daba ir vienota, globāla un mēs esam tieši tie, kam tā ir jāsavieno ar savstarpējām mūsu iekļaušanām vienam otrā, ar nolūkiem. Tādējādi tēma „Nav neviena cita, izņemot Viņu” nāk no Dabas vienotības – nav nekā cita, izņemot vienu vienoto sistēmu, kas ietver sevī visu.

Turpretī tas, ka tā šķiet mums sašķelta, notiek tāpēc, ka mēs paši esam atdalīti viens no otra un tāpēc mēs redzam pasauli tieši tādu, kas ir saskaņā ar nosacījumu, ka katrs cilvēks sajūt to sevī pilnīgi individuāli.

Tas, ka pasaule mums šķiet sadalīta, savstarpēji attālināta, atrodoties savstarpējā saišu pārrāvumā vienam ar otru, kas no dienas dienā arvien vairāk izpaužas, ir tā rezultāts, ka mūsos pastāvīgi aug egoisms. Pie tam tas aug paātrināti, atbilstoši krasai hiperbolai – mēs redzam, kā katru gadu, bet patlaban jau katru mēnesi, katru nedēļu un pat katru dienu, viss  pasaulē ātri mainās. Mainās tieši tāpēc, ka šīs pārmaiņas notiek mūsos. Lasīt vairāk

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Kabala un citas zinātnes, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Kongress Sanktpēterburgā, ievadnodarbība

Jautājums: Kā iespējams garīgi virzīties uz priekšu materiālā spiediena ietekmē un materiālās sabiedrības ietekmē?

Atbilde: Kas jums to dod? – Augstākais spēks, vienotais Dabas spēks, kas visu groza pēc sava prāta un to visu mums piespēlē kā mūsu kopējo likteni.

Mēdz būt tādi momenti, kad jūs par to aizmirstat un Radītāja vietā mēģināt visu nogrūzt uz kādu citu. Sabiedrība nav vainīga. Vainīgs tikai Viņš. Taču, kā mēs varam Viņu vainot? Kādā veidā Augstākais spēks, kurš atrodas absolūtas mīlestības un atdeves stāvoklī, var būt slikts? Lieta tā, ka jūs to uztverat tieši tādā veidā, tāpēc ka jūsu egoistiskais nolūks to pakļauj inversijai. Tāpēc jūs tik slikti uztverat visu apkārtējo pasauli.

Patiesībā visa pasaule, kas atrodas mums apkārt, ir bezgalīga labestība un mīlestība. Nomainiet savu nolūku un neradīsies nekādas problēmas.

Turpretī, no otras puses, jāpateicas par šīm problēmām, kuras jums rodas, jo tieši tās norāda uz to, kas ir jāmaina.

No nodarbības pirms Sanktpēterburgas kongresa, 11.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Kongress Sanktpēterburgā, ievadnodarbība

Jautājums: Mīlestība nozīmē draudzību, turpretī draudzība – mīlestību. Kāpēc starp vecākiem un bērniem ir mīlestība, taču nav draudzības?

Atbilde: Principā šodien nav ne viena, ne otra. Mēs atrodamies tādā paaugstināta egoisma stāvoklī, kad bērni un vecāki pārstāj sajust mīlestību viens pret. Mēs neesam vainīgi, vienkārši tā tas ir.

Šodien cilvēcē mainās daudzas lietas. Cilvēki nevēlas, lai viņiem būtu bērni, nevēlas dibināt ģimeni. Ir tādi, kas piekrīt dibināt ģimeni, taču nevēlas bērnus. Un otrādi, vēlas bērnus, taču nevēlas veidot ģimeni. Vispār viss nav kā vajag. Lasīt vairāk

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Vīrietis un sieviete | Add Comment/Ask Question→

Kongress Sanktpēterburgā, ievadnodarbība

Jautājums: Mēs visi, principā, protam mīlēt: kāds bērnus, kāds vīru, sievu. Kāpēc, sapulcējoties kopā, mums nav viegli ieguldīt šeit jūtas, lai gan it kā mums būtu mērķis, nolūks?

Atbilde: Tāpēc, ka mūsu nolūki, kas vērsti uz visu, izņemot to, ar ko mēs nodarbojamies, ir egoistiski un tāpēc tie iet unisonā ar mūsu būtību, tajā pašā virzienā. Man ir nolūks remdēt slāpes un es padzeros. Tas nozīmē, ka es apmierinu savu vēlmi, turklāt nolūks palīdz realizēt vēlmi.

Turpretī šeit, gluži otrādi, nolūks ir pretstatā manai vēlmei. Tas ir, es mainu savas vēlmes uz pretējām ar nolūka palīdzību, tās inversēju un tāpēc mēs ejam pret savu dabisko būtību. Tas ir milzīgs iekšējs darbs, kas prasa milzīgu koncentrēšanos, biedru atbalstu, pieredzi. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Bērnībā man ļoti patika lasīt romānus un rezultātā manī radās kaut kāds ideālu, romantisku attiecību tēls. Kļūstot pieaugusi, es, acīmredzot, pūlējos šo ideālo tēlu īstenot dzīvē un pastāvīgi kļūdījos. Taču sanāk, ka šim tēlam nebija nekā kopīga ar to, kas man patiešām bija vajadzīgs.

Atbilde: Protams,  jo šie romāni ir pilnīgi izdomāti un neapraksta patieso iekšējo saikni. Viss mūsu darbs ir tajā, lai atbrīvotos no šiem maldīgajiem tēliem. Daba tīšuprāt liek mums aizrauties ar šiem romāniem, lai mēs viltos un atbrīvotos no šī apmāna, turklāt atbilstoši šim romānam uzzinātu, kā atklāt autentisko mīlestību. Pretējā gadījumā mums šādas iespējas nebūtu.

Patlaban mēs vēl atrodamies šo maldu varā, savu mākslīgo iedomu ielenkumā. Taču attīrot ārējo čaulu un pakāpeniski atklājot sevi, savas vēlmes un īpašības tīrā, „netto” veidā, mēs sasniedzam autentisku iekšējo saikni. Tā būs jau ne iemīlēšanās, bet īsta mīlestība, tāpēc ka mēs vēlēsimies savienot mūsu dvēseles atbilstoši katra garīgajām īpašībām.

Mēs sapratīsim, kādā veidā varam savstarpēji viens otram atdot. Viss mūsu prieks un pārdzīvojumi ir tajā apstāklī, ko es jūtu, kā piepildu savu dzīvesbiedri, bet viņa – mani: katrs dzīvo otrā.

No 198. sarunas par jauno dzīvi, 20.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Vīrietis un sieviete | Add Comment/Ask Question→