Kļūda, kas speciāli radīta no augšienes
Līdz sašķeltībai pastāvēja tilpne, kas vēlējās saņemt gaismu atdeves dēļ (Ādams un Ieva). Taču šajā tilpnē bija viena vieta, kas dēvēta par akmens sirdi, kuru nebija iespējams izlabot. Augstākā gaisma tajā nespēja ienākt. Līdz turienei nenonāk pat apkārtējā gaisma! Taču, kā tādā gadījumā to var izlabot, jo tieši šajā akmens sirdī ir visa radījuma būtība.
Sanāk, ka manī ir tāda vēlme baudīt, kas pretēja Raītājam, augstākajai gaismai un kurā gaisma nespēj ienākt. Tāpēc, ka tas būtu pretrunā īpašību līdzības likumam, turklāt sacīts: „Likums ir dots un to nebūs pārkāpt!” Radītājs arī pats nepārkāpj savus likumus. Likums ir ieviests un atbilstoši šim likumam eksistē viss Universs, visa rabība.
Taču, ko tādā gadījumā darīt? Kā tomēr izlabot radījumu, padarot to līdzīgu Radītājam? Ja augstākā gaisma saskaņā ar ierobežojuma nosacījumu, formas neatbilstību nevar pat pieskarties akmens sirdij, tad kā radījums pieņems Radītāja formu? Radījums nekad nespēs to veikt, jo akmens sirds arī ir pats autentiskais radījums. Lasīt vairāk
Zoar Grāmata, Priekšvārds „Ēzeļu dzinējs”, 85. p.: … Rabīns Elezars un rabīns Aba nokāpa no saviem ēzeļiem un noskūpstīja tos. Sacīja: „Cik liela gudrība ir tevī, taču tu dzen ēzeļus aiz mums! Kas tu esi?” Viņiem atbildēja: „Nejautājiet man, kas es esmu, bet dosimies tālāk un nodarbosimies ar Toru. Katrs sacīs savu gudrību, lai apmirdzētu mūsu ceļu”.
Jautājums: 
Gadās, ka cilvēks ir apveltīts ar kādu īpašu dvēseli, kas mudina viņu katru mirkli un liek turpināt darbu, neskatoties uz visu sirds apgrūtinājumu un jucekli. Taču, ja tas nenotiek, tad vienīgā iespēja noturēties uz šī ceļa – atrasties stiprā vidē, kas neļaus viņam aizbēgt un apbruņos ar ieradumiem, kas palīdzēs atgriezties pie pareizas dzīves.
Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 4. p.: Radītājs Pats uzliek cilvēka roku uz labu likteni, kas dod viņam baudu un prieku materiālajā dzīvē, kas pilna ciešanu un mocību un kurai nav satura.
„Dzirdētais” (Šamati), 225. raksts: Nav iespējams pacelt sevi virs savas vides. Tāpēc cilvēkam ir jāsaņem no tuvāko apkārtnes. Nav viņam cita padoma, izņemot vienu – iet Toras un lielu pūliņu ceļu. Tāpēc, ja cilvēks izvēlas sev labu sabiedrību, viņš iegūst laiku un ietaupa pūles, par cik tiecas savas sabiedrības pēdās.
Taču, ja tas nav tam ar nolūku uzglūnējis, bet Dievs viņa rokai tā licis gadīties, tad Es noteikšu tev vietu, kur tas var bēgt. (Tora, „Iziešana”, „Mišpatim”, 21:13)
Kabala ir augstākā garīgā psiholoģija. Katrai cilvēka kustībai, katram viņa nolūkam, vēlmei, rīcībai tā piešķir dimensiju. Tieši tas pietrūkst mūsu pasaulīgajai psiholoģijai, kas runā par daudzām lietām, taču tas viss paliek gaisā karājoties.
Visas kabalas grāmatas tiek dēvētas par Toras grāmatām, tāpēc ka tās uzrakstītas, vadoties no garīgās izzināšanas, kuru sasnieguši cilvēki, kas atrodas aiz robežas, kas atdala no mums garīgo pasauli. Viņi šīs grāmatas ir sarakstījuši. Vienīgais, kas tev ir vajadzīgs – rast no šīm grāmatām tajās esošo brīnumaino spēku.
Bāls Sulams, TES, 8. daļa „Iekšējais vērojums”, 88. p.: Viss mūsu uzdevums ir no jauna atklāt un pacelt augšup visas tās dvēseles, kas atdalījās no kopīgās Ādama Rišona dvēseles un nokrita nešķistībā, – līdz novedīsim tās pie sākotnējās saknes, kurā tās atradās pirms grēka ar Atzīšanas koku.