Par noslēpšanu un atklāšanu

Bāls Sulams „Dzirdētais”, (Shamati), 3. raksts „Garīgās izzināšanas būtība”: Garīgās pasaules pašas par sevi tiek definētas kā Radītāja neizzināmā būtība. Turpretī mēs šajās pasaulēs izšķiram vairums īpašību, tāpēc ka šīs īpašības tur iekļautas potenciālā, spēku veidā. Turklāt pēc tam šīs īpašības atklāsies dvēselēs, atbilstoši labošanām un tad atklāsies darbībā.

Tātad garīgās pasaules pašas par sevi neeksistē, taču tās eksistē tā cilvēka uztverē, kurš tās izzina. Vispār, lai kas arī būtu, tas var eksistēt tikai cilvēka sajūtās. Ja patlaban šo pasauli es sajūtu, uztveru, tad tā man arī eksistē. Lasīt vairāk

Lūgt par citiem

Jautājums: Kā prasīt gaismu cilvēkiem, kurus redzu atrodamies ciešanās un kā tajā pašā laikā attaisnot Radītāju?

Atbilde: Sākumā jāiziet labošanās process. Es raidu lūgšanu Radītājam savādāk: „Līdzīgi tam, kā Tu man atklājies kā Labs un labu Darošs, bez jebkādas ļaunuma drusciņas Savos darbos, tikai virzot mani ar negatīvo uz labu un atklājot šo negatīvo ar sāpēm, kas ir daudz lielākas salīdzinājumā ar manām, lai gan arī es saprotu, ka tas nesīs man tikai labu, – lūdzu Tevi nedaudz viņiem atklāties, izpaust viņiem Savu labestību”.

Jautāsim citādāk: kā mums attaisnot Radītāju par savām ciešanām? Lasīt vairāk

Atstājot tēva mājas ar vienu čemodānu

Jautājums: Kāpēc mums nepieciešama pilnīga atraušanās no garīgā? Nonākot lejup, garīgais pakāpeniski pavājinās un rezultātā mēs krītam šeit, pilnībā no tā atslēdzamies. Kāpēc?

Atbilde: Neatslēdzoties, vai es spēšu formēt, veidot sevi patstāvīgi? Esmu kā bērns, kurš aiziet no mājām un pārtrauc visus sakarus. Nekādas atkarības no vecākiem, nekādas saiknes ar viņiem. Es tikai paņemu čemodānu ar apģērbu, kas pienākas man „no dzimšanas” un no šī brīža vēlos būt pilnīgi patstāvīgs. Pretējā gadījumā es nespēšu sevi „veidot”.

Jautājums: Tomēr, kāpēc vajadzīgs šis pārrāvums? Mani nosūtīja pilnīgā apslēptībā, gluži kā uzlika „uz pauzes”, bet pēc tam atkal „ieslēdza”, lai es atgrieztos augšienē. Kāpēc tādā gadījumā vajadzīgs šis „sakaru pārrāvums”? Garīgajā nozīmē es patlaban neeksistēju? Lasīt vairāk

Zīdaiņa kliedziens – satricina pasaules

Mums šķiet, ka mēs nesaņemam momentānu atbildi uz saviem lūgumiem un lūgšanām. Taču tas tā nav, tu acumirklī saņem atbildi. Tu atrodies integrālā sistēmā, kas iekšēji saistīta miljardiem pavedienu. Tāpēc nevar būt, ka tu veiktu kādu darbību: domās, vārdos, darbos un līdz ar to neietekmētu sistēmu. Jebkuras mazākās izmaiņas, kas notiek tevī, satricina visu sistēmu. Šī sistēma reaģē uz jebkuru savu elementu.

Tas ir gluži kā viens organisms, kas reaģē uz jebkuru savu atmiņas šūnu, jebkuru vēlmi. Tu esi saistīts ar visiem un nevari veikt nevienu kustību, neuztraucot ar to visu sistēmu. Visi sāk kustēties, pateicoties tev, un tu pastāvīgi maini sistēmu. Mehāniskas darbības uz sistēmu izraisa minimālu iedarbību un pat vārdi – arī ļoti nelielu. Taču ar savu nolūku tu veic grandiozas izmaiņas visā sistēmā, pat šodien, kad tavs nolūks vēl nav īsti pareizs, taču tu centies to sasniegt. Tu gluži kā zīdainis, kurš pūlas virzīties uz priekšu. Lasīt vairāk

Tikšanās zem 49 vārtiem

Ja cilvēks savā ceļā nepārvar mazus šķēršļus, tad viņš nenonāks pie liela traucēkļa. Tas mazais šķērslis viņam izraisīs sajukumu un putros viņu, līdz viņš spēs virs tā pacelties.

Atrasties zem 49 nešķīstības vārtiem nozīmē būt zem tiem apglabātam, tas nozīmē iziet caur 48 šķīstības vārtiem! Es pārvaru katrus no nešķīstības vārtiem un tādā veidā sasniedzu nākamos, daudzkārt augstākus vārtus. Pareizāk sakot, daudzkārt zemākus, jo tie ir nešķīstības vārti. Taču esmu spiests pārvarēt iepriekšējos vārtus. Ja neprotu veikt 1. klases uzdevumus, mani nepārcels uz 2. klasi. Lasīt vairāk

Tiekties pēc garīgās pilnības, mērojot Radītāja ceļu

Bāls Sulams, grāmata „Shamati”, 26. raksts „Cilvēka nakotne atkarīga no viņa pateicības par pagātni”: Tikai maziskais var redzēt Radītāja dižumu. Cik lielā mērā cilvēkam dārga kāda lieta, atbilstoši tam viņš arī vērtē tās svarīgumu. Ja viņš var novērtēt Radītāja attieksmi pret viņu attiecīgi tai nozīmei, kādu viņš piešķir garīgajam darbam, tādā pašā mērā viņam jāpateicas un jācildina Radītājs.

Mūsu pamats ir polārs Radītājam. Divas vēlmes – saņemošā un atdodošā – pretējas viena otrai: jo viena nāk no „esošais no nekā”, bet cita ir „esošais no esošā”. Tādējādi atbilstoši savam maziskumam cilvēks apzinās Radītāja augstumu. Lasīt vairāk

Svarīgākais garīgajā izaugsmē

Kongress Bulgārijā, 1. nodarbība

Jautājums: Mans dēls sāka studēt kabalu septiņpadsmit gadu vecumā. Kā jūs uzskatāt, vai tas nav pāragri? Viņš taču vēl nav izpratis, kas ir īsts, galējs egoisms, nav iestidzis komfortā līdz tādai pakāpei, lai no tā izietu…

Atbilde: Mums no sava egoisma nav jāatbrīvojas. Jūsu dēls var būt labs mazs pusaudzis, bet pēc tam kļūt par galēju četrdesmitgadīgu egoistu. Garīgajā izaugsmē tam nav nozīmes, jo šeit viņš sāk strādāt ar pilnīgi citām savām īpašībām – ar egoismu, kurš nostājas pret apvienošanos.

Cilvēks var būt liels egoists savā biznesā un citās lietās, taču tad, kad viņš ienāk grupā, tad sāk izpausties pilnīgi citādāk, ja saprot, ka runa iet par jaunu iekšējo izaugsmi. Lasīt vairāk

Ieliec šķirstā savienības apliecību

Un šķirstā ieliec liecību, ko Es tev došu. (Tora, „Iziešana”, „Truma”, 25:16)

„Šķirstā ielikt savienības liecību” – nozīmē labot savas sirds visslēptāko daļu, kurā būs saikne starp cilvēku un Radītāju visas radības centrālajā punktā. No šī punkta – tur, kur Radītāja īpašība un radījuma īpašība atrodas atkailinātā veidā, bez jebkādiem ietērpiem savstarpēji savienojas – sākas Visums.

Tas tiek dēvēts par liecību, jo Radītājs ir liecinieks, proti, Viņš apņemas, ka šis punkts, kas ietver sevī gan radījumu, gan Radītāju, nekad nesašķelsies divās daļās. Radītājs galvo, ka šis punkts nekur nepazudīs, neskatoties ne uz kādām apsleptībām un problēmām, kuras, protams, būs arī turpmāk.

No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 29.06.2013.

Avots krievu valodā

Dzīve smacīgā istabā, kurā mīt peles

Ikviens no mums atklāj, ka eksistē ļoti neparastā stāvoklī, kuru dēvējam par „mūsu pasauli” un dalām sevī un visā, kas atrodas ārpus mums. Es zināmā mērā sajūtu un saprotu sevi pašu un to, kas atrodas man apkārt. Šīs sapratnes un sajušanas attīstība tiek dēvēta par manu dzīvi. Es jūtu, kā mainos pats un viss esošais man apkārt – mainās visa pasaule.

Pēc tam es atklāju, ka šī pasaules uztvere ir atkarīga no manis un formējas manās sajūtās un apziņā. Sākot dziļāk pētīt faktorus, kuri nosaka manu uztveri, noskaidroju, ka tās pamatā atrodas egoistiskā vēlme baudīt. Tas ir, es uztveru iekšējo un ārējo realitāti, novērtējot to tikai attiecībā pret savu labumu: cik lielā mērā šī vēlme man nāk par labu vai par ļaunu. Lasīt vairāk

Kabalas uzdevums

Jautājums: Kāpēc jūs daudz veltāt laiku tam, kas notiek pasaulē un sabiedrībā? Vai tas arī attiecas uz kabalu? Kabala taču apraksta augstāko pasauli, nevis mūsu pasaules sabiedrību?

Atbilde: Bāls Sulams rakstā „Kabalas zinātnes būtība” definē kabalu kā „Radītāja atklāšanas metodiku cilvēkiem mūsu pasaulē” – tas ir, viņiem atrodoties dabiskajā (egoistiskajā) attīstības līmenī. Tieši audzināt viņus līdz tādam saiknes līmenim starp viņiem (izlabot vienotās dvēseles sašķeltību, Ādama grēkā krišanu), lai viņos atklātos Radītājs, ir kabalas misija un uzdevums. Lasīt vairāk