Garīgajā ceļā mēs pastāvīgi saduramies ar dažādām problēmām. Neviens nesolīja mums vienkāršu ceļu, jo strādājam pret savu būtību, pret savu egoismu un tas ir ļoti smags ceļš. Mēs nesaprotam, ko darām, tāpēc ka atrodamies egoisma centrā, turklāt visi spēki, kas labo ego, atrodas ārpus tā un tiek dēvēti par Radītāju. Mums jāpiesaista to darbība attiecibā pret sevi, lai tie izlabotu mūsu egoismu.

Taču, kādā veidā, atrodoties egoismā, iespējams lūgt tam pretējus spēkus izlabot egoismu? Tas nav iespējams, jo mēs nevaram darboties no ārpuses. Šim nolūkam tiek dots punkts sirdī, proti, minimāls kontakts ar ārējo spēku, ar Radītāju. Taču par cik šis kontakts ir ļoti mazs, punktveidīgs, mums tas ir jāattīsta.

Tāpēc egoisma iekšienē tiek radīta vesela sistēma: grupa, atbalsts, biedri. Tādā veidā mēs tomēr varam rast saikni ar apkārtējo spēku, kas mūs vadītu, mūs saturētu.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 29.06.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā | Add Comment/Ask Question→

Radījuma mērķis, ja to definēt saskaņā ar atbilstošu darbību, ir saplūsme ar Radītāju. Taču atbilstoši rezultātam, tas ietver visa labuma sniegšanu radībām, saskaņā ar Viņa vārdu „Labs un labu Darošais”. Turpretī attiecībā pret radībām, mērķis tiek sasniegts labošanās ceļā no paša radījuma puses, lai Radītājam sniegtu prieku.

Rezultātā, visi šie trīs nosacījumi atklāsies vienotības punktā. Šis punkts komplektējas, „izpaužas” no dažādu daļu savienojuma, šīs daļas ir polāras, pretējas, svešas viena otrai. Tās, proti, cilvēki, neskatoties ne uz ko, pieliek pūles un strādā, vēloties savienot savas sirdis ar īpaša spēka palīdzību. Šis spēks ir „gaisma, kas atgriež pie Avota”. Tadā veidā mēs realizējam radījuma mērķi. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Mēs nepazīstam savu būtību, tāpēc pastāvīgi kļūdāmies sevis novērtēšanā vienā vai citā virzienā, nepelnīti apsūdzot vai attaisnojot. Jāsaprot, ka mums nav nekādas iespējas saskatīt patiesību un vienīgā izeja – paļauties uz gaismu, kas atgriež pie avota.

Mūsu uzskati par sevi, par savām rakstura īpašībām, kuras patlaban mēs redzam kā skaistas vai arī ne ļoti pievilcīgas – pagaidām atrodas vēl ļoti tālu no patiesās sevis izpratnes, kura atklāsies, kad Radītāja gaismā mēs ieraudzīsim savu reālo dabu. Tikai tad mēs spēsim lemt, kas mūsos ir slikts, bet kas labs.

Pat lepnība nav lieka īpašība. Sacīts: „Lai lepojas mana sirds Radītaja ceļā”. Tas ir, mums jālepojas, jāpārvar šķēršļi, cieši jāstāv uz īstenības ceļa, neļaujot nevienam izsist sevi no sliedēm vai pazemot. Šajā gadījumā lēnprātība ir nevietā. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

No grāmatas „Gaisma un saule”: Kamēr Israēls sarga sevī vienotību, tas gūst uzvaru pār visiem ienaidniekiem, kas pret to saceļas.

Ar to, ka saglabājam starp mums vienotību, mēs gūstam uzvaru pār visiem ļauniem spēkiem. Tie vairs nav nepieciešami, jo visi spēki attiecas uz vienu spēku, kuru izņemot, nav nekā cita un šis spēks ir labs un labu darošs. Taču kā labs tas tiek sajusts tikai atbilstoši tam, cik lielā mērā cilvēks tiecas sasniegt šo labestību atbilstoši savai pakāpei, savām spējām.

Ja nē, tad tas pats spēks darbojas pretējā formā. Protams, šī spēka darbība jebkurā gadījumā ir laba un labu nesoša gan grēciniekiem, gan taisnajiem. Taču cilvēks, kurš no labestības tiecas uz pretējo pusi, sajūt šo spēku kā ļaunu. Šis ļaunums izpaužas dažādos veidos, atbilstoši tām īpašībām un vēlmēm, kuras viņam jāizlabo uz gaismas rēķina, tā ir gaisma, kas atgriež pie avota. Tieši gaismā viņš sajūt tumsu, gluži kā sikspārnis, kas apžilbis no saules gaismas, līdz ar gaili līksmi sagaida rītausmu.

No sagatavošanās nodarbībai, 13.10 2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Ja cilvēki spētu saprast, ka visas ar viņiem notiekošās nelaimes: badu, karu, slimības varētu viegli novērst, vēršoties vienīgi pie Radītāja. Nepieciešams tikai virzīties uz priekšu pie Viņa, pirms visas šīs likstas, kas vajā mūs tūkstošiem gadu, gāzīsies mums virsū. Cik viegla un vienkārša tad būtu mūsu dzīve!

Mēs visi atrodamies kopīgā traukā, vienā plūsmā. Taču gadu tūkstošiem uz cilvēci tiek izraisīts spiediens, lai mēs beidzot saprastu, ka nav izejas un jāpietuvinās Radītājam. Tikai tāpēc arī nāk visas problēmas.

Mēs varētu izvairīties no vairums likstām un nelaimēm visas vēstures garumā, ja kādreiz senajā Babilonijā būtu paklausījuši Ābramu un apvienotos kā viens cilvēks ar vienu sirdi. Visa mūsu vēsture būtu citāda. Mēs bez grūtībām sasniegtu augstāko dimensiju un dzīvotu kā Paradīzē, harmoniskā vēlmes gūt baudu un atdeves vēlmes savienībā, attīstot savu izzināšanu līdz pašai pilnībai. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Starpība starp garīgo pasauli un materiālo ir tajā aspektā, ka garīgā pasaule ir mans iekšējais stāvoklis. Manu acu priekšā nerodas kāda ārējā aina ar lidojošiem eņģeļiem un ļauniem gariem. Taču arī šī pasaule, kuru sajūtam kā ārējo, ir mūsu iekšējā sajūta. Visas sajūtas attīstās materiālā, mūsu uztverē.

Kādreiz, pagājušajos gadsimtos cilvēki uzskatīja, ka vājprātīgie, kuri redzēja vīzijas, ir  svētie vai gaišreģi. Pēc tam psiholoģija izskaidroja, ka šīs halucinācijas izraisa iekšējie procesi, kas noris cilvēkā. Kabalas zinātne piekrīt psiholoģijas secinājumiem.

Kabala vēl sensenos laikos, no pašiem pirmsākumiem, kad cilvēks izzināja Radītāju, apgalvo, ka šīs pasaules ainas ir mūsu iekšējo sajūtu sekas. Taču mēs varam mainīt savu psiholoģiju, savu uztveri, lai dzīvotu ne šajā realitātes gaitā, kura rodas spontāni, attēlojot mums šīs pasaules ainu, bet paši izvēlētos, kādu filmu vēlamies skatīties. Lasīt vairāk

Filed under: Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment/Ask Question→

Saprotams, ka cilvēks nevar neko izdarīt Radītāja dēļ. Viņš darbojas aiz bailēm saņemt sodu vai cer uz atalgojumu, taču tikai labuma gūšanai. Tikko viņam viss kļūst labi, viņš acumirklī aizmirst par Radītāju. Mēs redzam, ka parasti cilvēks vēršas pie Radītāja, ja viņam ir slikti un pats viņš nevar tikt galā. Taču līdzko viņš redz, ka viss nokārtosies bez Radītāja palīdzības, tai pat mirklī Viņu pamet. Turpretī mēs, atšķirībā no tā, veicam darbības, pateicoties kurām vēlamies pietuvināties Radītājam, tāpat arī izlabot savu nolūku. Vismaz mēs tam pieliekam pūles.

Ir cilvēki, kuriem šķiet, it kā viņi atrastos nolūkā atdeves dēļ un viņi savienojas ar Radītāju, meditē. Taču lieta tā, ka nav iespējams likt darboties atdeves nolūkam vai vēlēties pie tā nonākt, ja neveic darbības. Nolūks bez darbībām ir nešķīstais gars, kuram nav nekāda reāla pamata.

Gluži otrādi, ja mēs rīkojamies ar vēlmi mainīt savu nolūku un izveidot savu pirmo izlaboto dvēseles daļu, tad tas notiek. Tāpēc patlaban mēs atrodamies šajā darbību pasaulē. Mums nepieciešams tikai izpildīt pareizas rīcības un to pareizums visiem ir acīmredzams, turklāt nolūki šajā gadījumā izlabosies paši, atbilstoši tam, cik lielā mērā katrs vēlējās tos izlabot. Galvenais, nesēdēt rokas klēpī salikušiem.

No nodarbības: no Rabaša raksta, 08.10.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka „garīgajā nav vardarbības”, proti, nav iespējams ar spēku piespiest izpildīt garīgās darbības, taču, no otras puses, teikts, ka „viņu piespiež, līdzko viņš pats vēlēsies”?

Atbilde: „Garīgajā nav vardarbības” nozīmē, ka, atrodoties jau uz garīgām kāpnēm, pacelties no viena pakāpiena uz otru ir iespējams tikai sasniedzot pilnīgu brīvību. Tas ir, tev jākļūst brīvam no visa, ieskaitot Radītāju, un jābūt spējīgam veikt neatkarīgu darbību.

Tu nonāc tādā situācijā, kad vari darīt visu, ko vēlies, un pats nosaki sodu un atalgojumu. Tu redzi, ka lai kādu darbību tu veiktu, – Radītājam tuvāku vai tālāku, labu vai sliktu – nesaņemsi ne atalgojumu, ne sodu. Un daudzkārt vieglāk veikt darbību pret pašu Radītāju, taču, neskatoties ne uz ko, tu tiecies Viņu sasniegt un pūlies kāpināt Viņa nozīmību, lai veiktu darbību Viņa dēļ, atdeves īpašības dēļ. To dēvē par brīvo izvēli. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Jautājums: Radītājs sacīja Ābramam: „Svešajā zemē tavi pēcteči būs svešie – un viņi būs vergi, un tiks paverdzināti četrsimts gadu garumā”.Kāpēc līdztekus trimdai ir jābūt ciešanām?

Atbilde: Tāds ir šis periods „pēc definīcijas”. Tev sākotnēji ir paredzēts iegrimt ļaunumā.

Sākumā tu dzīvo „septiņus svētos gadus” – panākumiem bagātas egoistiskās attīstības etaps. Tev ir labi, tu veido plaukstošu demokrātisku sabiedrību, kurā viss spīd un laistās… Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Bāls Sulams „Zemes mantošana”: Sacīts: „atbilstoši ciešanām – atalgojums”. Tas nozīmē, ka atalgojums tiek mērīts atbilstoši ciešanām. Mocības un pūles nepieciešamas, lai rastu tilpni, kura saņems labu atalgojumu. Izjūtot arvien lielākas ciešanas garīgajā darbā, palielinās cilvēka tilpne, kura rezultātā ir gatava saņemt maksimālu atalgojumu.

Mēs visu mērām atbilstoši tilpnei/ vēlmei. Gaisma atrodas absolūtā mierā un viss atkarīgs tieši no tilpnēm, no tā, cik lielā mērā mēs tās attīstām. Tilpnes ir ciešanas. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→