Pēc tam, kad Ābrama grupa, strādājot pie apvienošanās, sāka sevī atklāt jaunu egoisma slāni, starp viņiem atkal iestājās nesaticība, kā agrāk Senajā Babilonā.

Viņi nokļuva milzīga egoisma – faraona varā, kas viņus apspieda un viņu savstarpējās attiecības pārvērtās „Ēģiptes verdzībā”.

Tieši šajā laikā parādās nākamais tautas vadītājs – Mozus. Viņš no mazām dienām tika audzināts faraona mājā, taču, neskatoties uz to, viņam radās milzīga vēlēšanās pacelties augstāk par savu audzināšanu. Viņš aizmūk no faraona un vēršas pie tautas, mudinot to doties prom no Ēģiptes. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Izraēla un pasaules tautas | Add Comment/Ask Question→

Vārds Ābrams (av – am) nozīmē „tautas tēvs”. Ābrams patiešām bija visas cilvēces garīgais tēvs, jo viņš kļuva ne tikai daudzu tautu ciltstēvs, bet arī radīja garīgo metodiku, kas ļauj izlabot visu pasauli.

Viņa metodes centrālais punkts bija norāde uz Radītāju, kā uz vienīgo un vienoto dabas spēku, kurš vada visu universu: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”.

Radītāja īpašības viņš noteica, kā „labs un labu darošs”. Cilvēces uzdevums saskaņā ar Ābrama mācību nozīmē Radītāja atklāšanu un saliedētību atbilstoši likumam „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Lasīt vairāk

Filed under: Izraēla un pasaules tautas, Kabala un reliģija, Senā Babilonija | Add Comment/Ask Question→

Ābrams, seno babiloniešu priesteris un viens no Noasa sekotājiem, pirmais saprata, ka viss notiekošais ar tautu – notiek speciāli.

Grūti noticēt, ka no labā augstākā spēka vadības var nākt negatīvas sekas, kas spēj sagraut ideālu sabiedrību.

Ja starp draudzīgi dzīvojošiem cilvēkiem pēkšņi uzliesmo nesapratne, pretestība, atdalīšanās vienam no otra un pat naids, tad rodas jautājums, vai patiešām spēks, kas vada pasauli, ir labs un labu darošs. Lasīt vairāk

Filed under: Kabala un reliģija, Senā Babilonija | Add Comment/Ask Question→

Babiloniešu civilizācija radās Mezopotāmijas centrālajā daļā un izvietojās ļoti ērtā vietā – uz auglīgām zemēm starp Eifratas un Tigras upēm. Divupes iedzīvotāji nodarbojās ar zvejniecību, audzēja sīpolus, ķiplokus, griķus, miežus, kviešus. Viņi dzīvoja vienkārši, tomēr bez bēdām, izmantojot reģiona dāsnos dabas dotos labumus.

Senajā Babilonā pirmoreiz parādījās apūdeņošanas sistēmas, ūdensvadi, bija attīstīta laistīšana un zemes apzaļumošana.

Neskatoties uz to, ka valsti vadīja valdnieks, cilvēki dzīvoja nosacīti brīvi. Viņi paši sevi nodrošināja, uzturēja sabiedrību un valsti, viņiem nebija ienaidnieku un viņi dzīvoja draudzīgi un laimīgi. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija | Add Comment/Ask Question→

Torā izklāstīts par to, kā pakāpeniski organizējas garīgā sistēma, kas pārvalda cilvēku, kur gaisma un vēlme, ko radījis Radītājs, palēnām izplatās viens otrā savstarpējā savienojumā: Bina ienāk Malhutā, Malhut – Binā. Veidojas savstarpējā sistēma.

Kad Malhut ienāk Binā, tas ir, vēlme ienāk gaismā, tā pakāpeniski vājina gaismu, tā rezultātā rodas tās daudzveidīgās gradācijas. Pieņemot gaismu uz sevi, Malhut vienlaikus veido sevī tādas sistēmas, kuras nākotnē palīdzēs sasniegt gaismas līmeni. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Tora | Add Comment/Ask Question→

Kongress Sanktpēterburgā, 4. nodarbība

Bāls Sulams „Gudrības augļi”, raksts „Nav pienācis laiks savākt ganāpulku”: Viens nedrīkst atdalīties no sabiedrības un lūgt par sevi, pat aiz vēlmes sniegt baudu Radītājam.

Pat ja vēlies vērsties pie Radītāja un tev ir vistīrākie nodomi, un visideālākās vēlmes lūgt Viņu ne sevis dēļ, bet citu labā un Viņa paša dēļ, taču tu sūti šīs vēlmes Radītājam vienatnē, tās nekur nepacelsies un paliks ar tevi. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises | Add Comment/Ask Question→

Kongress Sanktpēterburgā, 6. nodarbība

Mums ļoti uzmanīgi jāizmanto frāze „Nav neviena cita, izņemot Viņu” un nav jāatsaucas uz šo frāzi visās dzīves situācijās sevis attaisnošanai.

Vai jūs esat izzinājuši To, par Kuru sakāt: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”? – Nē. Taču izmantojat šo izteiksmi, kad jums ir ērti. Jums nav tiesību operēt ar saraustītām frāzēm, kuras kabalisti citēja, vadoties no savām izzinošajām kelim (tilpnēm). Jums to nav! Taču jūs izmantojat šo jēdzienu kā gatavu formulu un sākat to pielietot. Nepareizi, tā nedrīkst! Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises | Add Comment/Ask Question→

Rabašs raksta, ka Torai ir trīs īpašības. No vienas puses, Tora palīdz ar to, ka padara cilvēku vājāku. Pēc tam atnāk gaisma, kas atgriež pie avota, kas izlabo cilvēku, un gaisma, kas piepilda viņa izlabotās vēlmes. Tādējādi viņš ir pabeidzis pakāpienu.

Taču šī cīņa turpinās līdz labošanās beigām. Pravieši ir rakstījuši par briesmīgo Goga un Magoga karu, kas uzliesmos pēdējā labošanās etapā. Un tas skar ne tikai materiālo pasauli – garīgajā darbā notiek tieši tas pats. Materiālie kari ir garīgo procesu projekcija.

Atbilstoši virzībai uz priekšu, nonākot arvien tuvāk Radītājam, cilvēks nokļūst plosošas uguns stāvoklī, it kā tuvotos saulei. Tādēļ viņu daudz spēcīgāk mētā no pacēlumiem uz kritumiem, izsmeļot viņa spēkus. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment/Ask Question→

Kabala ir zinātne, kas nodarbojas nevis ar mūsu pasaules izzināšanu, bet spēkiem, kuri to vada.

Pirmo cilvēku, kurš pirms 5775 gadiem atklāja šo sistēmu, dēvēja par Ādamu. Diena, kad tas notika, ir aprakstīta Torā kā pasaules dzimšanas diena.

Pirms tam cilvēki dzīvoja kā dzīvnieki, apmierinot savas bioloģiskās vajadzības. Protams, viņi ticēja, ka pastāv kādi spēkiem, kuri viņiem palīdz, var aizstāvēt vai, tieši pretējii, viņiem kaitēt. Taču tāda zemapziņas sajūta ir arī dzīvniekiem. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Kabala, Metodikas izplatīšana | Add Comment/Ask Question→

Cilvēkam rodas daudz jautājumu: kā darboties, kā strādāt, kā pastāvīi sevi mudināt, kā virzīties uz priekšu, kā palielināt savas attīstības ātrumu, tas ir, pietuvināt Radītāja atklāšanu? Tā ir vienīgā cilvēka nodarbe šajā pasaulē – atklāt Radītāju, spēku, kas pārvalda visu realitāti un mani, kā esošo tās daļu.

Tādēļ mēs izmantojam to cilvēku padomus, kuri jau izgājuši šo procesu un sasnieguši atklāsmi. Tāpēc mēs arī mācāmies kabalas zinātni, kuras metode pēc savas definīcijas ir Radītāja atklāsme radījumiem šajā pasaulē. Viss, ko mums nepieciešams darīt – realizēt to, ko kabalisti ir uzrakstījuši. Lasīt vairāk

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Metodikas izplatīšana | Add Comment/Ask Question→