Visuma bērni, 5. daļa
Pētot fiziskās Visuma īpašības, bija daudz pārsteigumu. Teiksim, sākumā mēs domājām, ka starojums un daļiņas nevar iziet cauri cietiem šķēršļiem, bet tagad zinām, ka tas tā nav.
Mikropasaule mums patiešām atklājās kā apbrīnojama aina. Vārdu sakot, daudz kas mainījās mūsu izpratnē par Visumu un cilvēka vietu tajā.
Turklāt tas viss ir tādēļ, ka mēs atteicāmies no ideoloģiskas nedalītas pieejas, piekrītot tam, ka pilnībā nesaprotam, nejūtam, nezinām pasauli un esam spiesti sākt pētīt to no „nulles”. Tāpat arī zinātne noraida reliģiju, izgājusi no tās ierobežojumu sistēmas, kas ļoti palīdzēja. Lasīt vairāk
Cilvēki kuri pēta Visuma likumus, runā ar iekšējām jūtām, ka tas viss ir programma, nodoms. Un pirmām kārtām, šī sistēma noteikti ir vienota. Visas tās daļas ir saistītas viena ar otru. Tas patiešām ir tā, pat mūsu pašreizējā, racionālā prāta ietvaros.
No tā laika, kad pie Ābrama pievienojās neliela daļa babiloniešu un viņi sāka strādāt, lai savstarpēji apvienotos, sākās ebreju tautas prototipa atskaites punkts.
Šodien mēs nedaudz esam pavēruši priekškaru uz tumšo matēriju un citiem fenomeniem, tomēr mēs tos nejūtam – tikai izskaitļojam kā saņemto datu rezultātu, postulējam to, kas tajos trūkst.
Kabalas metodes būtība ir tajā aspektā, lai varētu pareizi strādāt ar mūsos augošo egoismu, ar labās altruistiskās līnijas palīdzību un tad vēl pacelties pa garīgo pasauļu pakāpieniem. Tādēļ kārtējais garīgās attīstības etaps ir milzīga egoisma parādīšanās mūsos.
Nevar teikt, ka cilvēks ir sevi izzinājis, nemaz nerunājot par cilvēci kopumā. Un kā sekas, mēs nevaram izzināt šo pasauli, jo tā sevī iekļauj visus līmeņus: nedzīvo, augu, dzīvniecisko un cilvēcisko.
Jautājums:
Garīgajai virzībai ir nepieciešams pareizi ierobežot egoismu. Tas noved pie vidējā lieluma starp Ābrama žēlsirdības (labestības) īpašību un Īzaka cietsirdības (spēka) īpašību, un ļauj atklāt starp viņiem kaut ko kopēju.
Pēc tam, kad Ābrams nodibināja savu skolu, viņš kopā ar mācekļiem, kuri viņam pievienojās, sāka attīstīt kabalas metodi. Tādā veidā viņš radīja trīs sistēmas: apmācības sistēmu, izplatīšanas sistēmu un kabalas realizācijas sistēmu.
Senā Babilona kļuva par šūpuli dažādiem garīgiem virzieniem un praksēm. Ja pirms Ābrama perioda babilonieši dzīvoja mierīgi, mīlestībā un draudzībā – tā, kā to mācīja Noasa sekotāji, tad pēc egoisma izaugšanas, viņi sāka atdalīties viens no otra un sadalījās daudzās grupās.