Viss atkarīgs no veiksmes
Zoar, nodaļa “Mikec”, 113.p.: “Bet Josefs – zemes valdnieks”. Josefs – tā ir saule, – tas ir, Zeir Anpin, jo Josefs – tas ir Zeir Anpina Jesod, – valdošs pār mēnesi, tas ir, nukvu un starojošs tai, barojošs to.
Tas baro visas zemes tautu. Jo tā upe, kura tek un iztek no Ēdenes, tas ir, Jesod, dēvēta par Josefu, – no tās barojas visi un no turienes izlido dvēseles visiem cilvēkiem.
Un tāpēc visi pielūdz to vietu, jo nav tādas lietas pasaulē, kura nebūtu atkarīga no veiksmes (mazal), tas ir, Jesoda.
Viss atkarīgs no piepildījuma gaismām, labošanās gaismām, kuras no Jesod nonāk pie Malhut, pie dvēselēm, kuras tajā atrodas. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Beaalotha”, 10.p.: Darbība nozīmē upurēšanu…
Zoar, nodaļa “Ba-ar”, 3.p.: Pusnaktī atmostas ziemeļvējš. Un no zemākā ziedokļa, tas ir, no Malhut iznāk liesma un atveras vārti. Bet apakšējās tiesas, tas ir, nukvas tiesas sanāk savā nukvā. Un liesma staigā un klejo, un atveras paradīzes (gan Eden) vārti. Kamēr šī liesma neatnāk un nesadalās vairākās pasaules malās, nonāk zem gaiļa spārniem un viņš kliedz.
Zoar, nodaļa “Vaera”, 90.p.:… “Un mīli savu Visvareno Dievu ar visu savu sirdi” – tas ir, ar savām divām sākotnēm: labo sākotni un ļauno sākotni. Lai viņi pārvērstu ļaunās sākotnes sliktās īpašības par labām. … Un tad, protams, nav vairs atšķirības starp labo sākotni un ļauno sākotni, un tās – viens veselums.
Jautājums:
Zoar, nodaļa “Šemot’, 333.p.: Lejā slavinošie dziedājumu tiek dēvēti par “levitiem”, jo viņi piekļaujas “nilvim”, savienojoties augšā kā viens veselums.
Zoar, nodaļa Mecora, 9.p.: Bet kurš nav atmodinājis savu garu darbam sava Pavēlnieka labā – ar kādu vaigu viņš vērsīsies sava Ķēniņa priekšā, kad ierosinās pret viņu tiesu (viņu cels ar triecieniem un ciešanām, lai viņā mostos jautājums: „Kādēļ es dzīvoju? Kāpēc? Kur ir Radītājs?! Jāatrod taču kaut kas man savā dzīvē!”) un iekals važās, tas ir, apcietinās viņu, lai atvestu uz tiesu un neatradīsies viņam nopelnu, lai sevi glābtu? Jo ir sacīts: „Un kā putni, kas nokļuvuši cilpā, – līdzīgi tiem tiek notverti cilvēki”. Un pirms atstāj cilvēks šo pasauli, ar cik daudzām tiesām tiek notiesāta dvēsele ar ķermeni, pirms tie atdalās viens no otra. Un nav kam to izsekot. Gaisma atstāj vēlmi (kli), un tā mirst.
Šodien cilvēce ļoti pietuvinājusies iziešanai no Ēģiptes. Vairums cilvēku sajūt revīzijas nepieciešamību, dzīves vērtību un jaunu prioritāšu izvērtēšanu.
Zoar, nodaļa “Bo”, 179.p.: Tam seko bauslis – izteikt slavināšanu par iziešanu no Ēģiptes un pārņemtais ar prieku par šo stāstu priecāsies ar Šhinu nakošajā pasaulē.
Zoar, nodaļa “Haei Sāra”, 41.p.: Jo tādi ir Radītāja ceļi: ja viņš dod cilvēkam bagātību, tad tam nolūkam, lai dotu pasaulei iztiku un izpildītu baušļus. Ja cilvēks to nav darījis, bet kļuvis lepns par savu bagātību, tad ar to arī tiks pieveikts, kā sacīts: “Bagātība, kura turēta par nelaimi savam īpašniekam”.