Category Archives: ZOAR

Par Zoar grāmatas valodu

Zoar, nodaļa “Iša ki tazria”, 162.p.:…”Lai nepieceļas viens liecinieks pret kādu, kas pirms jebkādas vainas un jebkāda pārkāpuma… Pēc divu liecinieku vārdiem”.
Nepieciešams ņemt vērā, ka Zoar valoda ne vienmēr raita. Jo saņēmām šo grāmatu saliktu no tām lapām, kuras no tās palikušas.
Reizēm tajā pietrūkst kaut kādas daļas, ir aprauti teikumi. (vairāk…)

Kas viņi ir – Ābrams un Īzaks manī?

Ābrams – tā ir pirmā garīgā īpašība, kuru cilvēks sevī atklāj. Tā ir galvenā atdeves īpašība – “hafec hesed” (tas, kurš vēlas žēlsirdību), uz kuras balstīts viss. Bet kad Ābrams “sasniedz vecumu” – tas ir, šī pakāpe pilnībā realizē sevi cilvēkā, viņā atklājas jauns stāvoklis, jauns pakāpiens, it kā pretējs iepriekšējam pēc sava pamata.
Iepriekšējā stāvoklī (Ābrams) viņš nepārtraukti pacēlās pāri savai iepriekšējai vēlmei, izgāja no savas Bābeles un attālinājās no visiem spēkiem, un tās iedzīvotāju vēlmēm, kuri pielūdz citus dievus. Bet kad viņš visbeidzot aiziet no turienes un pilnīgi atraujas no viņiem, pēkšņi atklājas jauna pakāpe. Un viņš no jauna sāk atklāt sevī vēlmi, it kā tā atgrieztu viņu stāvoklī, no kura viņš jau izgājis! (vairāk…)

Bezgalīgas baudas patents

Jautājums: Ko nozīmē “saņemt no Radītāja, lai sniegtu Viņam baudu”? Par ko iet runa?
Atbilde: Bāls Sulams to skaidro “Kabalas zinātnes ievadā” piemērā par viesi un Saimnieku.
Viesis atnāk pie Saimnieka. Saimnieks tam uzklājis galdu, jo bezgalīgi mīl viesi, bez jebkādiem aprēķiniem un vēlas viņam sagādāt baudu.
Viesis jūt, kā Saimnieks viņu mīl un vēlas sniegt baudu. Bet pēkšņi viesis sajūt tādu kaunu, ka neko nespēj saņemt no Saimnieka. (vairāk…)

Dvēseles un ķermeņa tiesas

Zoar, nodaļa “Mecora”, 10.p.: Kad pienāk dvēseles no ķermeņa atdalīšanās laiks, dvēsele neiziet no ķermeņa, kamēr neatklāsies tam Šhina.
Tad dvēsele, Šhinas prieka un labvēlības rezultātā, iznāk no ķermeņa tai pretim. Ja cilvēks taisnprātīgs, tad viņš savienojas, sevi sastiprinot ar to.

Viņš paceļas uz augstāku pakāpi. Norisinās iepriekšējā pakāpiena izzušana un pacelšanās uz nākamo.
Bet ja nē – Šhina aiziet no tā, bet dvēsele paliek un gauži sēro par šķiršanos no ķermeņa. (vairāk…)

Radītājs ir tuvs salauztām sirdīm…

Zoar, nodaļa „Vaera”, 510.p.: „Un Viņa vaiga eņģelis tos izglāba”. Jo Viņš atrodas ar tiem visās viņu bēdās, jo sākumā sacīts: „Katrā nelaimē Viņš tos atbalstīja”. … Kad Israel atrodas trimdā, Šhina arī [atrodas] ar tiem trimdā, kā sacīts: „Un atgriezīsies Radītājs, tavu gūstekņu tavs Elokim un kļūs tev žēlīgs”.
Radītājs var būt kopā ar radījumiem tikai bēdās un trimdā. Jo citādi lepnums, ego, vēlmes slānis baudīt atdala viņus. (vairāk…)

Strauts, kurš apūdeņo dvēseles

Zoar, nodaļa „Vaera”, 424.p.:… Radītāja darbu auglis nāk no tās pašas upes, kura sākas un iztek no Ēdenes, tas ir, Zeir Anpina un tas – taisno cilvēku dvēseles. Un tā ir veiksme (mazal), kad visas labās svētības un svētītie lieti tek (nozlim) no tās un no turienes iziet.
Kā sacīts: „Lai apūdeņotu dārzu”, jo tā līst (mezil) un apūdeņo no augšas uz leju, jo dēli ir atkarīgi no šīs veiksmes (mazal) un ne no kā cita…

Visi mūsu pacelšanās un labošanās pakāpieni ir atkarīgi no „veiksmes” (mazal) – gaismām, kuras nonāk no augšienes „pa lāsēm”, viena aiz otras, kuras sūcas caur Arih Anpina bārdu, no viņa galvas. Un par cik tās nāk ar pārtraukumiem, mums ir iespēja izlabot sevi. (vairāk…)