Jautājums: Kāpēc kabalisti tīšuprāt sajaukuši mums galvu, sarakstot savas grāmatas ar tādiem vārdiem, it kā runa iet par materiālo pasauli?
Atbilde: Tas darīts tādēļ, lai no šī sajaukuma tu sāktu izprast patiesību. Nesajaucot galvu, tu tā arī neko nesapratīsi. Tādējādi kabalisti uzrakstījuši tik daudz grāmatu, jo mums jānonāk pie atklāsmes, balstoties uz tās pretstatu: no vēlmes baudīt – līdz vēlmei dot. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 210. p.: Cik nozīmīgi ir svētā Ķēniņa darbi – jo ar darbiem, kuri tiek veikti lejā, [cilvēki] saista sevi ar augstākajiem darbiem, kuri atrodas augšā, tas ir, saknēs, jo katrai lietai lejā šajā pasaulē ir sakne augšienē augstākajās pasaulēs. Un kad lejā veic ar tām darbību, attiecīgi atmostas darbība augšienē, to saknēs augstākajās pasaulēs. (vairāk…)
Zoar stāsta par “nākošo pasauli” un “šo pasauli”, bet nedomājiet, ka runa iet par mūsu materiālo pasauli. Zoar nevienu vārdu nerunā par fiziskajiem ķermeņiem un mums sajūtamo pasauli. Viss, kas ar mums notiek, garīgajā vispār netiek ņemts vērā. Viss, kas norisinās vēlmē saņemt sevis dēļ nedzīvajā, augu, dzīvnieku līmeņos – Kabalā netiek aprakstīts, jo nav izlabojams. Labojamas ir tikai cilvēku attiecības, lai panāktu savstarpējo vienotību un vienotību ar Radītāju. Kad Zoarā rakstīts “šī pasaule”, it kā šķiet fiziskas darbības, cilvēki, – ar to tiek domāti vēlmes dažādie veidi cilvēkā. Kabala nodarbojas tikai ar vēlmju labošanu. Radītājs radīja vēlmi, un to Viņš vēlas novest līdz savai līdzībai. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 193. p.: Par pārējiem pasaules grēciniekiem netiek sacīts: “Bija nešķīsts Radītāja acīs…”. Turpretim šeit teikts: “Ers, Jehūdas pirmdzimtais, bija nešķīsts; un Radītāja acīs nešķīsts bija tas, ko viņš darīja”, jo sacīts: “lēja sēklu uz zemes”. Garīgo pakāpienu kāpnes, pa kurām mēs sākam pacelties no mūsu pasaules līdz Bezgalības pasaulei, sastāv no 125 pakāpieniem (stāvokļiem), kuri dalās vēl vairums atsevišķos stāvokļos. Katrs stāvoklis sastāv no tilpnes un gaismas tajā. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 170. p.: Brīdī, kad dvēsele atstājusi cilvēku, visi viņa tuvinieki un draugi augstākajā pasaulē cēli soļo ar viņa dvēseli un norāda tai paradīzes vietu un soda vietu.
Jautājums: Cilvēki, kuri pārdzīvojuši klīnisko nāvi, stāsta par savām vīzijām un tas vairums gadījumos sakrīt ar rakstīto Zoar Grāmatā, kaut gan viņiem nav nekādas sapratnes par kabalu…
Atbilde: Kabalas sapratne nepalīdz cilvēkam ieraudzīt garīgo pasauli. Sajust augstāko pasauli var tikai izlabotā dvēselē. Studē cilvēks kabalas grāmatas vai nē – tam nav nozīmes. Svarīgi, vai viņš vēlas ar to sevi izlabot. Pret cilvēku pārdzīvojumiem, kuri pārcietuši klīnisko nāvi, var izturēties divējādi. No vienas puses, kad cilvēks nonāk kritiskā stāvoklī, – tas ir liels trieciens attiecībā uz fizioloģisko ķermeni, kurš pats par sevi ir ne vairāk kā vēlme baudīt. Mūsu ķermenis mums tikai šķiet materiāls, kurš aizņem vietu, bet patiesībā tā ir vēlme baudīt noteiktu piepildījuma veidu. (vairāk…)
Zoar, nodaļa Vaiehi, (Vayechi), 152. p.: Tajā pašā laikā rabīns Elazars ieraudzīja, ka nāves eņģelis aizgājis. Un sacīja (rabīns Elazars): “Nav nāves sprieduma rabīna Šimona vietā”. Rabīns Šimons teica rabīnam Elazaram: “Nāc un sāc nodarboties ar rabīnu Ichaku, jo redzu, ka viņš bīstas”.
Jautājums: Kāpēc dvēsele bīstas pacelties uz savu nākamo pakāpi? Ja tā redz savu izlaboto stāvokli, kāpēc tad tā bīstas atstāt esošo pakāpi? (vairāk…)
Fragmenti no manas nākamās grāmatas “Zoar Grāmatas ceļvedis” “Un nosaucu šos komentārus “Sulam” (“Kāpnes”), lai parādītu, ka to uzdevums tāds pats kā kāpnēm, jo, ja tev paveras brīnišķīga virsotne, tad trūkst tikai “Kāpnes”, lai uz to paceltos un tad tavās rokās ir visi pasaules dārgumi”.
Bāls Sulams. Priekšvārds Zoar Grāmatai. 58. p. (vairāk…)
Kabalas galvenie avoti
Zoar Grāmata
Rašbija dvēsele atradās apkartējās gaismas pusē (O”M), un tāpēc viņam bija dots spēks izteikties tā, lai tas būtu saprotams nevis masām (egoistikām, neizlabotām), bet tikai tiem (atsevišķām personām), kas izpelnījās saprast (tie, kuri sevi izlabojuši vai ļoti to vēlas. Taču ja šim mērķim neseko, tad Zoar grāmata atstumj to, izraisa viņā atgrūšanu pret sevi).
Tādējādi “atļauja (no augšas)” uzrakstīt Zoar grāmatu tika dota tieši viņam, nevis viņa skolotājiem vai priekštečiem, neskatoties uz to, ka tiem, bez šaubām, bija lielākas zināšanas, nekā viņam, bet nebija viņos spēka paust šīs zinības tā, kā to spēja izpaust viņš (lai tās atklātu tiem, kuri to patiešām vēlas).
Bāls Sulams. “Viena mēra atklāšana un divu apslēptība”.
Zoar, nodaļa Vaiehi (Vayechi), 136. p.: Viens putns dodas uz dienvidu pusi – tas, kurš izcēlies no Hohmas dzirksts, labās līnijas. Otrs putns dodas uz ziemeļu pusi – tas, kurš nāk no Binas dzirksts, kreisās līnijas. Viens dodas, kad iestājas diena, – tas, kurš nāk no Hohmas. Otrs, – kad diena dziest, uz vakarpusi – tas, kurš nāk no Binas. Katrs no tiem sauc un pasludina to, ko dzirdēja no vēstneša… no pusnakts saplūsmes gaismas… (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaikra” (Vayikra), 80. p.: Atnākot pie izraidītās ķēniņienes, ķēniņš redzēja, ka viņa guļ pīšļos. Ja jūs būtu redzējuši cienību, izrādītu viņai tajā laikā un ķēniņa lūgumus viņas priekšā, līdz paņēma ķēniņš viņu aiz rokām un pacēla. Viņš atveda viņu uz savu pili un zvērēja, ka nekad vairs nešķirsies un neattālināsies no viņas. Katrreiz notiek arvien lielākas šķelšanās, reālākas trimdas. Pēdējo trimdu nav iespējams pat salīdzināt ar iepriekšējām. Jo starpība starp tām – ļaunuma atklāšanā, egoistiskās vēlmes (avijut) slāņa atklāšanā līmeņos alef (ego – 1), bet (ego – 2), gimel (ego 3) un dalet (ego – 4). Pēdējā trimdā atklājās ego – 4, bet visas iepriekšējās trimdas bija tikai sagatavošanās tai. Jo tieši ego – 4 nepieciešams izlabot. (vairāk…)