Punkts, kurā slēpjas viss
Posted on 16 oktobris, 2010
Jautājums: Kur Zoar tekstā var redzēt aprakstu par manu un grupas savstarpējo atdevi?
Atbilde: Visur un katru mirkli! Jo runa iet tikai par to. Zoar apraksta saiknes punktu starp mums: dvēseles, kas savstarpēji savienojas iekš Malhut, – tad no saiknes starp tām tās iegūst saikni ar Zeir Anpinu (Z”A) vai Radītāju (Kadoš Baruh Hu).Tas tiek dēvēts “Israēls (tas, kurš tiecas pēc Radītāja), Tora (gaisma) un Radītājs vienoti”. (vairāk…)
Jautājums:
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 442. p.: Labošanās beigās, kad tiks izlabota visa Malhut, tad atgriezīsies zivug GAR de-GAR – tas ir, (Radītājs) ienāks augstākajā Jeruzalemē. Ar to tiek paskaidroti vārdi: “Es zvērēju Dāvidam, Manam vergam”. Tas – zvērests par to, ka (Radītājs) neienāks augstākajā Jeruzalemē, kamēr nienāks Israēls zemākajā Jeruzalemē. 
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 401. p.: …Tādējādi tieši Radītājs dod cilvēkam sievu un no Viņa nāk zivugi. Tādēļ sacīts: “No Radītāja – prātīga sieva”. Visu notiekošo visās pasaulēs jātraktē tikai attiecībā pret mūsu savstarpējo saikni. Jo visas pasaules radītās pēc vienas vēlmes, dvēseles šķelšanās vairums daļās. Kabalas zinātne noskaidro, kādā veidā iespējams novest šķeltību līdz tās veseluma formai. “Sieviete”, “sieva” – tā ir vēlme, kura jāizlabo “vīrietim”, “vīram”. “Sieviete” – tā ir sašķeltā (egoistiskā) vēlme, kas atklājas starp mani un biedriem, savā neizlabotajā veidā. Man tā ir jāizlabo, jāatklāj tajā gaisma, jāpiepilda “sieviete”. Es – tā ir vēlme izlabot, vēlme saņemt atdeves spēku, nolūku. Ar to es varu izlabot nolūku “sieviete” – “saņemt sevis dēļ”. Es atklāju sairušās saiknes starp mani un biedriem. 
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 103. p.: “Ķēniņa vaiga gaismā – dzīve un Viņa vēlme kā pavasara lietus mākonis”. Jo kad viņi pieņems Radītāja Šhinas vaigu un nodarbosies ar tām sistēmām, no kurām izceļas dzīvnieku pasaules – dzīvnieki, kas ir sistēmas nesēji, kā sacījis Jehezkelis, tad uz tiem attiecas vārdi: “Ķēniņa vaiga gaismā – dzīve”. Viss atkarīgs no starojuma no augšienes. “No augšienes” – kā arī viss, atrodas “cilvēka iekšienē”, mūsu sajūtās, bet attiecas uz “augstākiem” pavirzītiem uz priekšu stāvokļiem. Garīgajā pasaulē, sajūtās – neeksistē laiks, telpa, parvietošanās, bet visa atšķirība starp visu – tikai lielākā vai mazākā nozīmīgumā attiecībā pret atdeves īpašību, Radītāju. Ja rodas spēks/ īpašība, kas nes man lielāku atdeves īpašību, tad man šis stāvoklis ir svarīgāks, proti, “augstāks” par iepriekšējo, – un tiek dēvēts – “starojums no augšienes”.
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 442. p.: …Jo no Tempļa sagraušanas dienas lejā, Radītājs zvērēja, ka neienāks augstākajā Jeruzalemē, kamēr neienāks Israēls zemākajā Jeruzalemē… Par to sacīts: “Svēts būdams tavā vidē, Es nenākšu uz pilsētu”. 
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 244. p.: Nākamajai pasaulei sacīts: “Kā Koka dienas [būs] Manas tautas dienas”. “Kā Koka dienas” – tas ir, Dzīvības Koka. Tajā pašā laikā sacīts: “Iznīcinās Viņš nāvi uz mūžiem”, – jo Dzīvības Kokā nav izmaiņu un nav tajā nāves. Runa iet par to, ka cilvēks atrodas lēmuma pieņemšanas punktā, izvēlē starp labo un ļauno, klipat Noga.