Category Archives: Vīrietis un sieviete

Ģimenes attiecību adapteris

Jautājums: Pirmais noteikums laulību saiknes izveidošanā – spēja sajust pretējo pusi. Kā attīstīt sevī spēju sajust otru cilvēku, viņa vēlmes kā savas?

Atbilde: Ja es vēlēšos, lai mīlestība un laba attieksme vienam pret otru pārklātu visus mūsu savstarpējos pārkāpumus, visas sliktās īpašības, tad man būs nepieciešams zināt, kas manam partnerim patīk, ko viņš mīl, ko vēlas, ko gaida no manis.

Vispirms man jāatklāj sevī atdeves nepieciešamība viņam. Un tad man nāksies atbildēt uz jautājumu: ko es viņam varu iedot, kādā veidā varu sniegt viņam prieku? Šī jaunā vajadzība liek man pārbaudīt, ko viņš velētos un ko gaida.

Mums tas ir jāapspriež savstarpēji, lai katrs varētu pilnīgi brīvi izteikties un atklāt otram slēptākās cerības: kādā veidā viņš vēlētos saņemt no partnera viņa mīlestības izpausmes zīmes. Katram ir jāpalīdz otram saprast sevi, sajust, sākt dzīvot partnerī. Viņam jāsajūt partnera vēlmes gluži kā savas, it kā piepildījums, kuru viņš šīm vēlmēm dod, atrastos viņā. (vairāk…)

Ja nav ēnas, tas nozīmē, nav arī saules

Bībelē sacīts, ka sieviete radīta no vīrieša ribas. Oriģinālā vārds „riba” ivritā nozīmē gan ribu, gan ēnu.

Proti, sieviete radīta kā vīrieša atspoguļojums,un tāpēc tādā veidā tai viņam ir jāpalīdz, jāatbalsta, jādod padomi. Turpat sacīts: „Klausi, ko saka sieviete”.

Zināmā mērā viņai jābūt kā mātei, zināmā mērā – saimniecei, valdniecei. Viņai jāsajūt, ka mājas ir viņas saimniecība, ka viņa tur vada. Turpretī vīrs vada visu pārējo ārpus mājām.

Vīram ir jāklausa sieva it visā, kas attiecas uz saimniecības savstarpējo vadīšanu, bet viņai jāklausa vīrs attiecībā uz pārējo problēmu risinājumu. Tieši šādā veidā viņiem ir jāatbalsta vienam otru, lai tas atbilstu bībelē sacītajam, ka viņa eksistē kā vīra ēna. Taču, ja nav ēnas, tas nozīmē, ka nav arī saules. Tā ir tāda alegorija, kuru psiholoģijā var ļoti interesanti attīstīt: tieši tad, kad vīrietis un sieviete tādā veidā sadzīvo, viņiem staro saule, un tādā veidā viņi attīstās.

No sarunas par integrālo audzināšanu, 05.03.2012.

Avots krievu valodā

Integrālā akluma labošana

Lai arī mums ir nepieciešams studēt, mainīt un izlabot sevi pašus, taču tas vēl nav viss, jo daba mūs it kā paceļ uz nākamo pakāpi. Tā vēlas mūs izvest no mazu, nesaprātīgu zvēru stāvokļa, kuri pastāvīgi plēšas, izjauc savas ģimenes un attiecības un kuri nonākuši galīgā strupceļā pēc visiem mēģinājumiem izveidot sev labu dzīvi.

Tieši pateicoties pilnīgai nopostīšanai un kritumam, pasaulē pieaugošajām vilšanām un izmisumam, mēs varam sākt virzīties augšup pretim jaunai pasaulei. Jebkuram ir saprotams, pat tīri psiholoģiski, ja uz visu raudzīties ar mīlestības, līdzcietības acīm, ar sajūtu, ka visa pasaule pieder man, gluži kā rūpīgai mātei, ja just, ka atrodos ikvienā, tad tas man dos pilnīgi citādu skatu uz pasauli.

Izejot no tā, ir saprotams, ka pasaule cilvēkam sāk likties pilnīgi citāda. Viņš saņem integrālo „redzi”, it kā lūkotos uz pasauli caur jaunām brillēm. Tagad viņš redz, ka pasaulē darbojas tikai vienīgā metode, viens spēks, vispārējā sistēma. Viņš saprot, ka visi ir savstarpēji saistīti un viens otru papildina. Turklāt visa daba: nedzīvā, augu, dzīvnieku pasaule un cilvēki – piepeši atklājas viņam kā vienota sistēma. Viņš atklāj visus saiknes veidus, kas pastāv dabā. (vairāk…)

Attieksme pret manu otro pusīti

Jautājums: Kā man jāraugās uz manu otro pusi, lai realizētu mūsu attiecībās integrālo principu?

Atbilde: Savstarpēji jāpaceļas virs sava egoisma viens otrā, līdz atradīsiet tādu saskarsmes punktu, kur jūs būtu kā viens kopīgs veselums. Tas tiek dēvēts „Ādams”, no kura dalīšanās ceļā radās vīrietis un sieviete. Vispār bībeliskais „Ādams” tā ir monolīta struktūra, „unisekss” sistēma: tajā nav ne vīrieša, ne sievietes. Vēlāk šī sistēma dalījās divās daļās, lai atklātu pilnīgu to pretstatu komplektu, pie tam pašā maksimālākajā veidā.

Šis maksimālais pretstats arī izpaužas šodien, par cik mēs jau vairs nespējam viens ar otru būt kādās savstarpējās attiecībās. Tas redzams arī pēc dažāda veida netipiska, nedabiska seksa uzplaukuma, gan tāpēc, ka nespējam eksistēt kopā, gan arī, ņemot vērā, sakaru vienkāršību un pērkamību, utt. Proti, mēs nonācām līdz stāvoklim, kad esam spiesti sākt atjaunot Ādama struktūru no pilnīga šīs struktūras pretmeta.

Tas ir ļoti labs stāvoklis, līdzīgs tam, kā bērnam iedod pilnīgi izjauktu konstruktoru vai puzles, lai viņš tos saliktu kopā. Tieši no šīs salikšanas mēs izzinām sevi, dabu, Radītāju un mums kļūs vairāk saprotams, kas mēs esam, un kur mēs pastāvam. Gala rezultātā mēs izzināsim pasaules iekšējo daļu, tās apslēpto spēku, plānu, plūsmu, spēsim atklāt sev pilnīgi citādu universa līmeni, mūžību, pilnību.Tas viss ir iespējams. Par to šodien runā zinātne.

No sarunas par integrālo audzināšanu, 08.07.2012.

Avots krievu valodā

Ģimene kā pasaules centrs

Nav liela starpība starp cilvēka sagatavotību pareizu laulāto attiecību izveidošanā un vispār labu attiecību nodibināšanā ar visiem pārējiem. Nepieciešams tikai ņemt vērā, ka pareiza attiecību sistēma ģimenē, tā ir brīnumaina iespēja pacelt sevi uz jaunu, izlabotas pasaules līmeni.

Mums visiem nāksies to izdarīt, lai gūtu panākumus visā pārējā: biznesā, finansēs, zinātnē un varā, izpelnītos cieņu, prastu ielūkoties pasaulē un uzlabot tajā sakarus, gūtu panākumus mazajos darījumos un starptautiskajā tirdzniecībā.

Ģimene – mazākā, cilvēkam tuvākā laboratorija, kas pastāvīgi darbojas un kurā viņš var strādāt, katrreiz sevi mainot un novērojot, kāda pasaule viņam pie tam atklājas. Mēģinot mainīt savas attiecības ar laulāto draudzeni, viņš acumirklī maina nosacījumus, gluži kā fizikas vai ķīmijas mēģinājumā, un saskaņā ar to redz rezultātus. Pēc tam viņš no jauna maina nosacījumus un saņem jaunu rezultātu. (vairāk…)

Mainām novecojušo programmas nodrošinājumu

Savās savstarpējās attiecībās ar citiem man ir jāsaprot: pozitīvais spēks atrodas ārpus manis, bet negatīvais – manī. Ne velti sacīts: „Cilvēka sirds nodomi slikti no viņa jaunības dienām”. Tāda ir mūsu uztveres problēma par mums pašiem un pasauli. Mums šķiet dabiski, ka pasaule ir sabojāta, bet mēs izlaboti. Mēs rūpējamies par sevi, domājam par to, lai mums būtu labi un uz visu lūkojamies no personīgā labuma pozīcijas: kā jebko izmantot savā labā? Pastāvīgi es raizējos tikai par vienu: „Kā sev izdarīt labāk?”

Šis „dzinējs”, šī iekšējā programma, kas darbojas mūsos bez apstājas, arī ir egoisms. Visas manas vēlmes un domas, visu, kas manī ir ietverts, šī programma vērš vienā virzienā – izmantot pasauli savā labā.

Ja iedomāties, ka mana aparātdaļa, mans „dzelzs” tie ir visi sākumi un spējas, visas īpašības, viss domu un vēlmju potenciāls, kas manī ielikti, tad egoisms tas ir manas programmas nodrošinājums. Manī instalējuši pašpiepildīšanās programmu. Manas īpašības kā tādas nav ne labas, ne sliktas, taču mani vada egoistiskā programma, kas liek izmantot tās savā labā, kā arī par ļaunu tuvākajam, par cik ļauj justies augstāk par apkārtējiem. (vairāk…)

Runāsim tikai par labām lietām!

Jautājums: Kam jāparūpējas par to, lai sievai būtu pozitīvs imidžs par to organizāciju, kurā vīrs pavada lielāko sava laika daļu, saņemot iztegrālo izglītību un audzināšanu, ja viņš atnāk un stāsta pamatā negatīvas lietas?

Atbilde: Kāpēc negatīvas?! Jūs ņemat piemēru no vienas sistēmas un pārceļat to uz pilnīgi citu. Es to absolūti neredzu.

Ja atnāku mājās pēc apsriešanas pie apaļiem galdiem, kur vairākums cilvēku sajuta, kas ir integrālā savstarpējā saikne un kādu pozitīvu iedarbību tā nesa visiem, tad atnāku ar pozitīvām emocijām, ar pozitīviem jaunumiem. Pie tam tur bija pazīstami, ietekmīgi cilvēki, un mēs kopā pieņēmām lēmumus par integrālās izglītības, audzināšanas ieviešanu citās vietās. Kāpēc tad es nākšu sūdzēties? Nav taču par ko!

Protams, es saprotu tos cilvēkus, kuri pretojas! Es saprotu, ka cilvēks nevar uzreiz uztvert šo metodiku – nepieciešams vēl priekšdarbs. (vairāk…)

Vēlreiz par mīlestību

Jautājums: Visā pasaulē tiek svinēta „Svētā Valentīna diena”. Kā lai paskaidro, kas ir mīlestība no integrālās pieejas konteksta?

Atbilde: Mums tāpat kā visiem dzīvniekiem pastāv noteikta savstarpēja saikne starp dzimumiem. Taču cilvēki šo savstarpējo saikni sāka asociēt ar īpašām jūtām, kuras viņi dēvē par „mīlestību”.

Patiesībā mīlestībai nav nekā kopīga ar ķermeņu fizisko kontaktu. Mēs visi labi zinām, ka tas notiek ģenētiskajā līmenī un šeit nav nekā cita, izņemot dzīvnieciskos, fizioloģiskos instinktus, zemapziņas tieksmes, kad katrs cilvēks jūt: „Tas ir domāts man, bet tas – nav priekš manis”. (vairāk…)

Kolektīvais intelekts atkarīgs no sievietēm

Ziņojums: Kolektīvs, grupas intelekta līmenis nav atkarīgs no individuāliem rādītājiem un grupas saliedētības, bet ir atkarīgs no tās biedru spējas līdzpārdzīvot.

Rezultātu ietekmē grupas biedru spēja diskusijas laikā nodot savas sajūtas biedriem. Augstākais grupas intelekta līmenis ir grupās, kuru sastāvā ir vairāk sieviešu – sievietēm līdzpārdzīvošanas spējas rādītājs sākotnēji ir augstāks kā vīriešiem. (vairāk…)

Mīlestībai atliek 30 minūtes diennaktī

Paziņojums: Iemīlējušies cilvēki kopā pavada tikvien kā pusstundu dienā. Pārējo laiku aizņem darbs, nepārtrauktas lietu kārtošanas un cita mūsdienu cilvēka ikdienas kņada. Britu portāls Eatwelshlamb.co.uk veica aptauju, kuras rezultāti atklājuši bēdīgu patiesību: 35% respondentu savam laulātajam draugam velta tikai pusstundu dienā, bet citreiz arī vēl mazāk.

Psihologi visā vaino mūsdienu cilvēka dzīvesveidu, jo mēs nemitīgi kaut kur steidzamies un cenšamies izdarīt vairākus darbus vienlaicīgi. Protams, daudz laika prasa arī darbs. No tā cieš ne tikai neprecētie, bet arī ģimenes pāri. (vairāk…)