Category Archives: Tora

Līdzības indikators Radītājam

Tad Mozus sacīja tautai: “Nebīstaities, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu un lai jums būtu bijība Viņa priekšā, ka jūs negrēkotu.” (Tora, Iziešana, Itro, 20:17)

Bailes ir ļoti laba īpašība. Cilvēks saprot, ka nedrīkst Radītājam pienākt tuvāk un sargājas no tā, kā piemēram, iznākušais no cietuma zina, ka zagt ir slikti un apiet banku ar līkumu. Viņš zina, kādā attālumā viņam ir jāturas, lai pasargātu sevi no vilinājuma nozagt. Šeit par to arī tiek runāts, tāpēc ka cilvēkam vēl nav aizsargekrāna.

Tāpēc bailes ir vajadzīgas, un tas ir pareizi. Tikai garīgajā tās dēvē par „svētbijīgām trīsām”. (vairāk…)

Es „redzēju skaņas”

Un visa tauta redzēja pērkonu, zibeņus un dzirdēja bazūņu skaņas un redzēja kalnu kūpam. Tad tauta, to redzēdama, bēga un nostājās iztālēm. Un ļaudis sacīja Mozum: “Runā tu uz mums, mēs tev klausīsim, bet lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim.” (Tora, Iziešana, Itro, 20:18-20:19)

Jautājums: Ko nozīmē „redzēju skaņas”?

Atbilde: Mēs visu uztveram caur Binas īpašību. Bina ir dzirde, un tāpēc skaņas mēs uztveram ar dzirdi. Taču, kad Binas īpašībā vēl atrodas arī Hohma gaisma, dzīvības gaisma, tad tajā izlaužas redze, redzējums. (vairāk…)

Ar aizvērtām acīm – uz atdeves īpašību

Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej tautas priekšā un ņem kādus Israēla vecajus sev līdzi un arī zizli, ar kuru tu esi sitis ūdeņus, paņem to un ej! Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba, un tu sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens, ļaudīm ko dzert.”

Un Mozus tā darīja Israēla vecaju acu priekšā. Un tās vietas vārdu nosauca: Masa un Meriba („pārbaudījumi un ķildas”), tāpēc ka Israēla bērni bija strīdējušies un bija kārdinājuši To Kungu, sacīdami: “Vai Tas Kungs ir mūsu vidū vai nav?” (Tora „Iziešana”, Beshalach, 17:4-17:7)

Cilvēks vienmēr gaida, ka uz viņa darbībām nāks atbilde un ja viņš veic it kā pareizas darbības, tad tajā pašā brīdī viņam ir jāsaņem pareiza atbilde. Ja es pielieku pūles, lai satuvinātos ar citiem un atklātu šajā sakarā sevi, savu atdeves īpašību, tad šajā kopīgajā īpašībā, kuru mēs kopā ģenerējam, ir jāizpaužas mūsu stāvokļa augstākajam līmenim – Radītājam, tas ir, visu mūsu savstarpējo tieksmju vienam pret otru kopums, augstākās pakāpes, gaismas, piepildījuma izpausme, garīgās dzīves sajūta virs mūsu tagadējā, dzīvnieciskā stāvokļa, kas nav atkarīgs no ķermeņa nāves. (vairāk…)

Radītāja „Ūdens sūknētava”

Viņi to (manna) salasīja ik rītu, ikviens, cik varēja apēst, bet, kad saule iesila, tas izkusa. (Tora, „Iziešana”, „Beshalach”, 16:21)

Jautājums: Ko nozīmē „kad saule iesila, tas izkusa”?

Atbilde: Garīgajā laiks nepastāv. Ir cilvēka iekšējie stāvokļi, kas dēvēti: „rīts”, „diena”, „vakars”, „nakts”.

Ja mans iekšējais stāvoklis ir „rīts” (kad aust saule), tas nozīmē, ka es sāku saņemt augstāko gaismu, lai pareizi virzītos uz priekšu. Ja visa šī stāvokļa laikā es sevi precīzi virzu pretim Radītājam un saņemu gaismu, lai ietu pie Viņa, tad šāds stāvoklis tiek dēvēts par „rītu” un tas var turpināties tūkstoš gadu. (vairāk…)

Vispārējā programma un katrs tās solis

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka „Bauslis glābj tikai tad, kad cilvēks ar to nodarbojas, turpretī Tora glābj pastāvīgi, pat tad, kad ar to nenodarbojas”? Kāpēc vispār pastāv labojumā šāds sadalījums?

Atbilde: Par Toru dēvē gaismu, kas atrodas apkārt cilvēkam viņa garīgajā ceļā. Pat tad, kad izzūd iekšējā gaisma, kas piepildīja tilpni esošajā pakāpē, apkārtējais gaismojums paliek un atbalsta cilvēku. Ja cilvēkam nemirdz nekāda gaisma, viņš vispār pārstāj eksistēt. Visa dzīvība turas tikai pateicoties gaismai.

Tad, kad cilvēks nepilda „bausli”, proti, neatklāj specifisko gaismu Hasadim vai Hohma, pateicoties stāvoklim, kuru viņš ir sasniedzis, tad jebkurā gadījumā ir vispārējā pagaisma, kas dēvēta par „Toru”. Tā ir vispārējā radījuma programma, kas cilvēkam atrodas priekšā un viņam staro. Viņš to saprot, taču esošajā momentā nenodarbojas ar kādu no tās punktiem, konkrētu labošanos. (vairāk…)

Atteikties no sevis tagadējā

Un Mozus tiem sacīja: “Lai neviens neko no tā (manna) neatlicina līdz rītam.” Taču viņi neklausīja Mozu un atstāja no tā līdz rītam un radās tārpi, un tas kļuva smirdīgs un Mozus uz viņiem sadusmojās. (Tora, „Iziešana”, „Beshalach”, 16:19).

Tas norāda uz ticības trūkumu. Ja tu aiztaupi rītdienai, tad vairs neatrodies Radītāja pasaulē, bet atrodies savā pasaulē.

Tā ir pastāvīga cīņa, kas noris katru sekundi. Šai cīņai jānāk līdzās cilvēkam attiecībā pret visu: skatienu uz pagātni, tagadni, nākotni, uz attieksmi pret sevi un apkārtējiem, uz novērtējumu attiecībā pret visu, kas ar tevi notiek. Tas ir „es” un mana attieksme pret visu: kur es šeit atbrīvojos no sava „es”? (vairāk…)

Vienotība nosaka visu

Bāls Sulams „Šamati”, 66. raksts „Toras dāvāšana”: Toras dāvāšana, kas notika Sīnaja kalna pakājē, nenozīmē, ka Tora tika iedota vienreiz un vairāk netiek dota. Garīgajā nekas neizzūd, jo garīgais – mūžīga un nepārtraukta kategorija. Taču, par cik no Dodošā redzes viedokļa mēs neesam derīgi Toras saņemšanai, par tik mēs sakām, ka tās dāvāšanu pārtrauca augstākais.

Reiz cilvēces vēsturē piedzima mazulis, kuram vecāki deva vārdu Ādams. Kapēc tieši Ādams, viņi paši nezināja, to nosaka augstākā vadība. Mazulis auga, līdz kļuva pieaudzis un, protams, viņam radās jautājums par dzīves jēgu: „Kādēļ es dzīvoju?” Tad, aptuveni 37 gadu vecumā, Ādamam atklājās Radītājs, un viņš sāka apmācīt cilvēkus, līdz ar to aizsākot notikumu ķēdi, kuru apraksta Tora: paaudzes pirms Ābrama un nākamie attīstības posmi. (vairāk…)

Dāvāšana un saņemšana

Jautājums: Ar ko Toras dāvāšana atšķiras no saņemšanas kontekstā ar Šavuot svētkiem?

Atbilde: Tora tiek iedota no augšienes, bet vai to saņem lejā – tas ir jautājums. Tādējādi Šavuot arī tiek dēvēts par Toras dāvāšanas svētkiem: ja esi izgājis iepriekšējos sagatavošanās posmus, tev rodas iespēja – tev dāvā Toru un tev jāpieņem, tā ir jāsaņem pie noteiktiem nosacījumiem.

Pēc notikumu apraksta mēs redzam, ka nepietiekami vienkārši nonākt pie Sinaja kalna – vēl ir jāierauga, ka tas ir naida kalns (sinà). Citādāk sakot, mēs atgriežamies no labās līnijas uz kreiso. Šķiet, kādēļ tas vajadzīgs pēc bēgšanas no Ēģiptes, kad es jau esmu atslēdzies no egoisma? Taču Tora netiek dota tāpat vienkārši: man no jauna jāatmodina sevī „Ēģipte” – sava ļaunā sākotne – un stāvot iepretim šim kalnam, tā jāsavieno ar Radītāju, ar gaismu, kura var mani izlabot. (vairāk…)

Ārkārtīga svarīguma zīmīte

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 137. p.: Tora, kuras tikumībai nav robežu, sākotnēji netika radīta un nenonāca Radītāja priekšā tāda, kāda tā mums atklājas šodien, šajā pasaulē. Zināms, ka „Tora un Radītājs ir vienoti”, taču mūsu pasaules Torā tas it nemaz nav redzams.

Jautājums: Ja Radītājs pilnībā ir apslēpts, kā iespējams runāt par patieso Toru? „Tora” taču ir labošanās.

Atbilde: Tāpēc arī runa iet par mūsu pasaules Toru. „Tora” – saikne ar Radītāju. „Radītājs” – vispārējā gaisma, bet „Tora” – atsevišķās gaismas, kuras atklāj vēlmi, to izlabo un piepilda. (vairāk…)

Tora stāsta par manu ceļu

Jāiedomājas, ka viss universs atrodas viena cilvēka iekšienē, par to stāsta Tora. Tāpēc visa attīstība notiek vienas vēlmes, viena cilvēka iekšienē, sākot ar mirkli, kad viņš sāk sevi apzināties un līdz brīdim, kad viņš sevi attiecina uz Radītāju, ceļu, kurš atved viņu pie augstākā spēka atklāšanas un kurā viņš iziet dažādus stāvokļus. Šos stāvokļus viņš definē un dēvē: Babilonija, Kanāna zeme, pakāpe Ābrams–Ichaks–Jēkabs, nonākšana lejup Ēģiptē, darbs Ēģiptes verdzībā.

Tas viss tiek sajusts tā paša cilvēka vienas vēlmes iekšienē – mainās tikai viņa attieksme pret stāvokļiem, kuros viņš atrodas. Viņš sāk no pakāpes Jēkabs, kurā jau sāk atklāt savu egoistisko sākotni, darbu kreisajā līnijā. Turklāt pret to viņš sāk strādāt labajā līnijā. (vairāk…)