Noslēdzot dižo dvēseļu ķēdi
Vairums cilvēku šodien visā pasaulē atrodas īstās bailēs un bezpalīdzības sajūtā. Viņi nespēj rast nekādu attaisnojumu savām ciešanām, nezina, ko darīt, kā uzturēt sevi rīt, vai pēc dažiem mēnešiem. Vieni norūpējušies par saviem miljardiem, bet citi nezina, kā izdzīvot, kad beigsies pēdējie graši.
Katrs cieš savā veidā, bet neviens nesaprot, kā dzīvot tālāk. Taču piepeši mēs saņēmām no augšienes tādu dāvanu, ka varam lūkoties uz šo pasauli ar cilvēcisku skatienu, nevis kā mazi un nelaimīgi sitamie dzīvnieciņi. Tas viss, pateicoties līdz mums nonākušajiem Bāla Sulama atklājumiem, caur viņa dvēseli. Rabašs bija pārejas adapteris starp mums un Bālu Sulamu. (vairāk…)
No Bāla Sulama 39. vēstules: „Tev droši ir jāzina, ka no ARI laikiem līdz pat mūsdienām, nebija cilvēka, kurš saprastu ARI metodiku līdz pašām tās saknēm. Un lūk, saskaņā ar augstāko gribu, es izpelnījos ARI dvēseles iemiesošanos – ne par maniem labiem darbiem, bet pateicoties augstākā vēlmei.
Visa mūsu dvēsele ir izveidota no apslēptības – no tā, ka mēs visādos veidos slēpjam savu vēlmi iegūt baudu. Pirmā apslēptība – tas ir vienkāršais samazinājums. Taču pēc tam es sāku pētīt, ko es samazinu, kādā vēlmē padaru sevi par pieticīgu, un ko vēlos no sevis.
Jautājums:
Jautājums:
No kurienes nāk mūsu pasaules vārdi? Kāpēc kaut kāds zemnieks, kurš kādreiz dzīvojis pie Jeruzalemes, paraudzījās uz Olīvkalnu un deva tam tādu nosaukumu – viņam vienkārši likās, ka tam piestāvēs šis vārds. Tāda vēlme viņam izpaudās no dabas, bet daba nāk no augšienes.
Kabalists cieš no tā, ka redz pasaules atpalicību virzībā uz Radītāja atklāšanu, vienotību, absolūtas dzīves sasniegšanu. Mēs esam spējīgi to izdarīt, mums šim nolūkam ir visi nosacījumi, taču mēs noniecinām šo iespēju un nepildām. Tādā veidā izraisam attiecībā pret sevi dažādas problēmas un sagādājam ciešanas Radītājam. Tieši tāpēc, ka kabalists sasniedzis Radītāja atklāšanu, viņš cieš vairāk par visiem. Jo attiecībā pret visu pasauli, viņš gluži kā māte attiecībā pret bērniem. Visa pasaule – tās ir viņa kelim, viņa dvēseles daļas.
Zoar, nodaļa “Leh-leha” (Lech-Lecha), 315. p.: “Svētiet Radītāju, Viņa eņģeļi, kuri pilda Viņa vārdu, lai dzirdētu Viņa vārda balsi”.
Jautājums:
Bāla Sulama raksts “Priekšvārds grāmatai Panim Meirot”, 8. p.: Saskaņā ar to izproti, cik lielā mērā mums jābūt pateicīgiem saviem skolotājiem, kuri nodod mums savu garīgo gaismu un atdod dvēseles baudas sniegšanai mūsu dvēselēm, kuras atrodas krustcelē starp smagu ciešanu ceļu un gaismas ceļu.