Kabalas grāmatas stāsta par mūsu nākošajiem stāvokļiem, kuri mums sevī jāatklāj, dēvējot tos pasauļu, sfirot, parcufim vārdos… Ja mēs līdzās tam apvienosim savas vēlmes, tad sajutīsim nepieciešamību laboties, kura izsauks gaismas iedarbību un gaisma piešķirs mūsu vēlmei atdeves nolūku, un mēs sasniegsim sajūtas, kuras apraksta kabalisti. (vairāk…)
oar, nodaļa “Tecave” (Tetzaveh), 114. p.: …Izpirkšanas dienā darbojas pieci aizliegumi: uz ēdienu-dzērienu, mazgāšanos, iesvaidīšanos (ar eļļu), ādas apavu nēsāšanu un dzimumattiecībām – lai lūgtu palīdzību piecām augstākajām pusēm, HaGaT-Necah-Hod. Izpirkšanas diena, tas ir, Bina, radīja tos un tie ir vārti.
Ņemot vērā, ka mums jāpāriet no realitātes uztveres egoistiskajās vēlmēs uz realitātes uztveri atdeves vēlmēs, Zoar Grāmatas autori, kā arī visi kabalisti, stāsta mums par visiespējamākām labošanām, kuras mums jāveic mūsu vēlmē, pārejot no pakāpiena uz pakāpienu, lai vēl vairāk virzītu uz priekšu katru no mūsu pieciem garīgo sajūtu orgāniem. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Tecave” (Tetzaveh), 102. p.: …Sacīts: “Sagatavojiet divus āžus: vienu – Man, bet otru – tam ziņu pienesējam, nešķīstajai pusei, lai viņš nodomātu, ka ēda no Manas maltītes un neuzzināja par citas mūsu maltītes prieku, un paņēma šo daļu”, tas ir, kreisās līnijas GAR, kas aizraida uz tuksnesi, uz iznīcības vietu, lai atgrieztu viņu pie varas, tas ir, pie nopostītās pasaules daļas viduspunkta.
Visās kabalas grāmatās mēs lasām par darbībām, kuras mums ir jāveic, lai atklātu reālo pasauli, sasniegtu pareizo redzējumu un sajūtas. (vairāk…)
Radītājs nav radījis šo materiālo pasauli! Tā eksistē tikai tavā iztēlē, jo tu atrodies savā egoismā. Brīdī, kad pāriesi uz atdeves vēlmi un sāksi iemantot atdodošās vēlmes, tev atklāsies augstākā realitāte, kurā tu dzīvo un attīsties.
Bet šis tavs materiālās vēlmes zemākais slānis paliek eksistēt, jo viņam pastāvīgi tev jānodrošina gribas brīvība attiecībā uz garīgo. Kā šajā pasaulē, kad varu iet uz darbu un veikalu, bet zinu, ka man ir ir mana pastāvīgā vieta – māja, ģimene. Tāpat garīgajā ir pastāvīga vieta, kur mēs eksistējam. Bet no tās mēs augšup ejam pa garīgajiem pakāpieniem, paceļamies un nolaižamies – bet šis zemākais eksistences slānis mums garantēts. (vairāk…)
Zoar, nodaļa Vaikra, 20. p.: … Viens valdnieks ielikts vārtos no ārpuses un viņa vārds – Gabriels un kopā ar viņu – divpadsmit valdnieki, kuri atrodas viņam apkārt, – “trīs”, “trīs” katrā pusē no četrām pusēm. Apakšējie kopējie rati (merkava), tas ir divpadsmit: Mihaels-Gabriels-Uriels-Rafaels, katrā no tiem trīs līnijas, HAGAT, kopā – divpadsmit. Un savukārt ir divpadsmit katrā no tiem…
Katrs radījums garīgajā sastāv no 12 daļām. Jebkuram pašam mazākajam elementam un visai garīgajai realitātei ir viena un tā pati uzbūve un tās pašas īpašības. (vairāk…)
Zoar, nodaļa ‘Vaeira”, 258.p.: Tiesa, kuru sprieda Radītājs lielo plūdu laikā un tiesa pār Sodomu – tās abas bija elles tiesas, jo grēcinieki ellē tiek tiesāti ar ūdeni un uguni.
259.p.: Sodoma tika notiesāta ar elles tiesu, kā sacīts: “Un Dievs Kungs lika pār Sodomu un Gomoru līt sēram un ugunij no debesīm”.
Viens tika notiesāts ar ūdeni, bet otrs bija notiesāts ar uguni. Un viens, un otrs – elles tiesa. Grēcinieki ellē tiek tiesāti ar divām šīm tiesu kategorijām, jo ir sniegotā, tas ir, ūdens elle un ir uguns elle. Mums jāsaprot, ka visas noskaidrošanas mēs risinām savā iekšienē, bet pati realitāte nemainās. Arī patreiz es atrodos Bezgalības pasaulē un esošajā realitātē nekas nevar mainīties, bet manī mainās uztvere, sajūtas, apziņa, izpratne, vērtējums – tikai tas. Tieši šīs izmaiņas es sajūtu. Sacīts, ka “katrs spriež pēc savas samaitātības pakāpes” – proti, es veidoju savā iekšienē ainu saskaņā ar manu Bezgalības pasaules vērtējumu. Tāpēc Elle un Paradīze, labs un ļauns, tiesāšana ar uguni un ūdeni – tie ir dažādie manas attieksmes līmeņi pret statisko, nemainīgo ainu. Kā sacīts: “Es savu AVAJA izpausmi neesmu mainījis”. Mēs paši savā iekšienē veidojam savu realitāti saskaņā ar savu attieksmi pret pastāvīgo stāvokli. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Emor”, 129.p.: Atver man ieeju tik lielu kā adatas acs, un es atklāšu tev augstākos vārtus…
Tāpēc Dāvids, kad vēlējās ienākt pie Ķēniņa, sacīja: “Atveriet man taisnprātības vārtus”. Tie ir vārti pie Radītāja. “Taisnprātības vārti” – Malhut, tas ir ienākšanas pie Ķēniņa slieksnis.
Tie ir vārti pie Radītāja, lai Viņu atrastu un saplūstu ar Viņu, un tāpēc: “Atver man, māsa mana, mīļotā mana”, lai būtu savienots ar tevi un atrastos ar tevi pilnībā uz visiem laikiem.
Vienā no saviem vēstījumiem Bāls Sulams raksta par ienākšanu garīgajā: mums priekšā ir siena, mēs mērojam ceļu gar to, meklējam ieeju – un nespējam atrast.
Bet tajā mirklī, kad cilvēks līdzinās tam, kurš atrodas aiz sienas, – sienā parādās ieeja. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaera”, 90.p.:… “Un mīli savu Visvareno Dievu ar visu savu sirdi” – tas ir, ar savām divām sākotnēm: labo sākotni un ļauno sākotni. Lai viņi pārvērstu ļaunās sākotnes sliktās īpašības par labām. … Un tad, protams, nav vairs atšķirības starp labo sākotni un ļauno sākotni, un tās – viens veselums.
Mūsu pasaulē mēs neapzināmies kvalitatīvu atšķirību starp labo un ļauno, un tāpēc nesaprotam, ka tie atbalsta viens otru un nespēj pastāvēt viens bez otra.
Mēs vēlētos nekavējoties iznīcināt visu ļauno un atstāt tikai labo. To, ko dotajā brīdī uzskatām par labo. (vairāk…)
Jautājums: Jūs sakāt, ka kabala ļauj cilvēkam sasniegt mūžīgo dzīvi. Bet mēs redzam, ka kabalisti arī mirst. Kā tad tā?
Atbilde: Kabalists mirst tikai tavās acīs, jo tu neredzi viņa kā kabalista dzīvi. Tu redzi tikai viņa daļu – dzīvniecisko ķermeni, kurš, protams, nomirs kā jebkurš cits dzīvnieks.
Mūžīgi dzīvo viņa dievišķā, garīgā daļa, kuru viņš sevī attīstīja. Tajā mirklī, kad viņš to iegūst, tā sāk viņam piederēt un sniedz viņam mūžīgās pastāvēšanas sajūtu. Mūžīga ir atdeves īpašība, kuru viņš ieguvis, vēlme dot. (vairāk…)
Jautājums: Kāda loģika ir jēdzienā – “ticība augstāka par zināšanām”?
Atbilde: “Ticība augstāka par zināšanām” – augstākā loģika. Zemākā loģika, – tas ir, kad es skatos uz pasauli ar savu prātu un jūtām – un tā eksistēju.
Bet tādā veidā es virzos pa plakni tikai savā līmenī un nekad nespēšu pacelties augšup.
Tas tiek dēvēts “ticība zemāk par zināšanām” vai “ticība kā zināšanas” – ticība, atdeves īpašība, kura nav augstāka par zināšanām, nenosaka manu rīcību. (vairāk…)