Jautājums: Mēs visi vērojam dabā gadalaiku, dienas un nakts maiņu, dzīves pārmaiņas. Vai tas ir objektīvs laika jēdziens vai tīri subjektīva sajūta?

Atbilde: Vispār nav nekādu objektīvu jēdzienu nekādā formā. Ja tas eksistē manā kā novērotāja uztverē, tad nekādā veidā nevar būt objektīvs. Pat ja arī kāds cits man saka par to, ko redz, taču viņa sacīto es dzirdu un uztveru, un jūtu pēc sava prāta.

Objektivitāte vispār nevar būt. Ja beigās stāv cilvēks, kurš jūt un uztver tikai savas sajūtas, bez tam neko nezina par notiekošo, tad nekāda objektivitāte nav iespējama. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kas ir laiks? Vai tas pastāv pats par sevi vai tikai mūsos? Kā jūs redzat laiku?

Atbilde: Es redzu laiku, kad skatos pulkstenī. Es sajūtu laiku, kad domāju par savu dzīvi, par aizplūstošo laiku, par kaut ko pārejošu, par kādām sekām, jūtām.

Mūsu vēlme gūt baudu, mūsu kopīgais materiāls, sajūt pagātni, tagadni un nākotni kā notiekošās tajā pārmaiņas. Tas ir, laiks ir atkarīgs no mūsu pārdzīvojumiem vēlmē gūt baudu. Ja nebūtu šo pārdzīvojumu, mēs nesajustu laiku. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Cilvēkam, kurš studē kabalu, labošanās metodiku, ir jāsaprot, ka viņš studē zinātni. Pastāv pilnīgi cita šīs zinātnes uztveres pieeja, jo tā tiek apstrādāta cilvēka jaunajos uztveres orgānos.

Mēs ar jums atrodamies realitātē, pārpildītā ar bezgalīgu krāsu, skaņu, iedarbību daudzumu, kas nav ierobežota telpā un laikā, un kas ietver sevī miljardiem atdeves formu.

Mēs esam ienākuši šajā realitātē, taču atbilstoši saviem nepilnīgajiem maņu orgāniem no tās uztveram tikai sīku daļiņu. Šī realitāte atrodas tieši šeit, taču mēs to nesajūtam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Pētījums: Mūsdienu cilvēks skrupulozi tiecas izzināt pasauli, kurā mēs dzīvojam, paredzot tās objektīvo realitāti. Zemapziņā, atmetot ticību pādabiskā esībai, mēs tiecamies veidot loģisku pasaules ainu.

Taču zinātnieki turpina savus pētījumus un nonāk pie secinājumiem, kuri apziņai šķiet neaptverami. Viena no neprātīgākajām un nesprotamākajām hipotēzēm ir pieņēmums, ka mums apkārt esošais Visums nav nekas vairāk kā lieliski detalizēta holohramma, vienkārši sakot, ilūzija.

Un tas nav vājprātīgā murgs, rodas arvien vairāk datu, kas apstiprina šo hipotēzi. Realitāte izrādās daudz sarežģītāka un apbrīnojamāka salīdzinājumā ar mūsu fantāzijām. Precīzāk, mūsu fantāzijas ir apbrīnojamās realitātes sekas. (vairāk…)

Filed under: Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Zinātne ir Radītāja atklāšana, tas ir vienīgais spēks, kas darbojas mūsos. Vairāk mums nav ko atklāt. Zinātniska pieeja ir iespēja izmērīt atklājušos parādību un ar formulu palīdzību to aprakstīt.

Proti, noskaidrot cēloņu un seku saikni, aprakstīt likumsakarības laika, kustības, telpas parametros: garīgajos vai materiālajos, noteikt spēku, darbību un rezultātu korelāciju. Mēs atklājam, kādā veidā tas viss viens ar otru ir saistīts. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Viedoklis (R. Lanza, Reģeneratīvās medicīnas institūta profesors, Advanced Cell Technology vadītājs): Nāve kā tāda nepastāv. Ir tikai laiku atjaunošana. Ja mēs neeksistējam, neeksistē arī Visums. Visuma struktūra it kā izskaidrojama tikai caur biocentrismu, kur konkrēta indivīda apziņas fenomens ir centrālais posms, turpretī telpa un laiks nav objekts vai lieta.

Tā ir tikai ērta mūsu pasaules izpratnes forma, kura atrodas mūsos. Tādējādi neeksistē absolūta, neatkarīgi no mums eksistējoša matrice, kurā patiešām norisinās fiziskās parādības. Tas nozīmē, ka visi centieni rast skaidrību par Lielā sprādziena būtību, noskaidrot, kāds izskatījās Visums savas eksistēšanas sākumā un kas ar to notiks pēc tam, ir neobjektīvi. To visu mēs varam uzzināt tikai caur mūsu uztveri par šīm parādībām. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Cilvēce tūkstošgadēm iztēlojās kādu iedomātu aizkapa dzīvi, taču patiesībā par „nākamo pasauli” tiek dēvēta nākamā pakāpe.

Kopumā ir piecas pasaules: Ādams Kadmons, Acilut, Brija, Jecira un Asija. Katra no šīm pasaulēm dalās piecos parcufim piecu sefirot kārtībā, bet gala rezultātā tās izveido 125 pakāpes, no kurām katra arī tiek dēvēta par „pasauli”. Runa iet par kādu „vietu” manā saņemošajā vēlmē, kas veidojas vienā vai citā veidā personīgo īpašību spektrā. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Dzirdētais” (Shamati), 3. raksts „Garīgās izzināšanas būtība”: Lai mēs spētu izzināt un saprast Viņa vēlmi, Radītājs mums ir devis tādus maņu orgānus, kuri, uztverot augstāko gaismu, izšķir tajā milzums sajūtu nianšu.

Gala rezultātā mēs izzinām to, ko dots mums izzināt. Kāpēc viss ir iekārtots tieši tādā veidā? Tas mums nav zināms.

Radītājs radīja kaut ko ar nosaukumu „vēlme baudīt”, kas saņem kādu „piepildījumu” un jutekliski uz to reaģē – „bauda”. Lūk, par šo vēlmes reakciju, kuru radījis Radītājs, arī iet runa. Tajā ir visa mūsu dzīve. Tie arī esam mēs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Viss, ko mēs šajā pasaulē uztveram, neattiecas uz garīgo līmeni. No visas garīgās realitātes mēs uztveram tikai sīku, greizo daļu, kuru pagaidām spējam sajust savās sabojātajās tilpnēs, lai varētu tajās uzturēt dzīvību, „uzturēt” sevi šajā pseido esamībā, kas dēvēta par „dzīves sviedriem”.

Mūsu pasaule, tās likumi, daba, zinātne – viss ir tikai iztēle, par cik izpaužas tikai zemākās pakāpes egoistiskās, iluzorās vēlmes tilpnē. Viss, ko mēs šeit varam izzināt ar zinātnes palīdzību, pat ja šī zinātne attīstīsies vēl tūkstošus gadu, paliks egoismā.

Šī pasaule eksistē tikai mūsu iztēlē. Virs tās mēs atklāsim augstākās realitātes likumus –altruistiskās vēlmes – citiem vārdiem, kabalas zinātnes likumus, kas attiecas uz labošanās pasauli.

Tad materiālā pasaule izzudīs. Tā pastāv ne vienkārši egoistiskajā vēlmē, bet cilvēkā. Cilvēks  iekļauj sevī šo pasauli ar visu to, kas viņā bija un ir: dinozaurus un lauvas, zvaigznes un planētas… Mēs vērojam ne Visumu, bet tikai savas materiālās vēlmes dziļumus.

Izlabojot šo vēlmi, no egoisma viss „pārtecēs” altruismā un materialitāte izzudīs. Tāpēc tās dēļ ir žēl zaudēt spēkus. Tas viss ir tikai sagatavošanās pamats nākamajiem etapiem.

No nodarbības: no raksta „Gribas brīvība”, 04.12.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Starpība starp garīgo pasauli un materiālo ir tajā aspektā, ka garīgā pasaule ir mans iekšējais stāvoklis. Manu acu priekšā nerodas kāda ārējā aina ar lidojošiem eņģeļiem un ļauniem gariem. Taču arī šī pasaule, kuru sajūtam kā ārējo, ir mūsu iekšējā sajūta. Visas sajūtas attīstās materiālā, mūsu uztverē.

Kādreiz, pagājušajos gadsimtos cilvēki uzskatīja, ka vājprātīgie, kuri redzēja vīzijas, ir  svētie vai gaišreģi. Pēc tam psiholoģija izskaidroja, ka šīs halucinācijas izraisa iekšējie procesi, kas noris cilvēkā. Kabalas zinātne piekrīt psiholoģijas secinājumiem.

Kabala vēl sensenos laikos, no pašiem pirmsākumiem, kad cilvēks izzināja Radītāju, apgalvo, ka šīs pasaules ainas ir mūsu iekšējo sajūtu sekas. Taču mēs varam mainīt savu psiholoģiju, savu uztveri, lai dzīvotu ne šajā realitātes gaitā, kura rodas spontāni, attēlojot mums šīs pasaules ainu, bet paši izvēlētos, kādu filmu vēlamies skatīties. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→