Category Archives: Norises

Kabala un Junga psiholoģija

Kongress Bulgārijā, 4. nodarbība

Jautājums: Daudzas atbildes uz jautājumiem par pasaules izpratni un apzināšanos es atradu Junga psiholoģijā. Vai pastāv saikne starp kabalu un psiholoģiju?

Atbilde: Kabala un materiālistiskā psiholoģija cieši saistītas. Taču lieta tā, ka psiholoģija nodarbojas ar dzīvnieka psiholoģijas pētniecību, šo dzīvnieku dēvē par „cilvēku”.

Jebkuram dzīvniekam: zirgam, pērtiķim, zilonim ir sava uzvedības, saskares psiholoģija utt. Tāpēc cilvēka psiholoģiju var pētīt kā dzīvnieku, ar Junga un citu zinātnieku darbu palīdzību, jo viņi pēta parasto cilvēka dabu. (vairāk…)

Ko sēsi, to pļausi

Kongress Bulgārijā, 4. nodarbība

Jautājums: Pašlaik visā pasaulē notiek kari. Vai to var apturēt ar kabalas studiju palīdzību?

Atbilde: Kabala nerada brīnumus. Ja tikai spēsim kabalas zinības pielietot attiecībā pret sevi tā, lai augstākā gaisma, kas aizpilda Augstāko pasauli, sāktu caur mums aizpildīt arī mūsu pasauli, ja mēs pielīdzināsimies pēc savas struktūras un vienotības augstākiem elementiem, tad arī mūsu pasaulē sāks ieplūst augstākā enerģija. (vairāk…)

Radītāja noslēpumainā valoda

Kongress Francijā, 2. nodarbība

„Nav neviena cita, izņemot Viņu” – galvenā, vissvarīgākā tēma kabalas zinātnē un visā cilvēka dzīvē. Vispirms, tas ir visas mūsu dzīves, realitātes uztveres pamats: viss izriet no viena vienīgā spēka.

Mums ir jāzina, kā izturēties pret to, ko šis spēks zīmē mūsos, kā tas rada mūs tādā veidā, ka mēs jūtamies eksistējoši ķermeņos, ārējā realitātē, kādā veidā ik mirkli mūsos mostas vēlmes, domas un tāpēc mums šķiet, ka eksistējam mēs un mums apkārt esošā realitāte. (vairāk…)

Mainīt sevi, nevis pasauli

Jautājums: Vai iekšēji mums ir jāpiekrīt visiem traucēkļiem, kas nāk ārpasaules?

Atbilde: Parasti cilvēka pirmā reakcija uz to, kas notiek pasaulē, ir vēlme mainīt visu, pārkārtot pasauli, pārveidot robežas, atveseļot ekonomiku. Tāda dabiska mūsu egoisma reakcija, proti, mūsu pašu reakcija, izpaužas līdz brīdim, kad mēs piepeši sākam apzināties, ka tas viss ir muļķības!

Kur jūs esat redzējuši, ka vienas formācijas nomaiņa uz citu būtu palīdzējusi uzlabot situāciju? Rezultātā, gluži otrādi, kļūst sliktāk.Sākumā mums šķiet, ka viss iet labi, it kā mēs būtu kaut ko sasnieguši un viss ir kārtībā. Taču pēc kāda laika izrādās, ka kļuvis daudz sliktāk, salīdzinājumā ar to, kā bija iepriekš. Un tas ir dabiski, jo mēs nelabojamies. (vairāk…)

Līdzcietība pret tuvāko

Jautājums: Ja ar kādu notiek nelaime, pirmā doma, ka „nav neviena cita, izņemot Viņu”, bet otrā doma – labi, ka tas nenotika ar mani. Un šī gļēvulība tev parāda, ka parokoties dziļāk, tur nekā cita nav.

Atbilde: Ne jau gļēvulība parāda, bet Radītājs tev parāda, ka tu esi egoists un tavā attieksmē pret citu cilvēku nav nekā cita, izņemot egoismu.

Jautājums: Un ko darīt?

Atbilde: Lūgt, lai varētu laboties līdz tādam stāvoklim, kad pārdzīvosi par citu tik lielā mērā, ka labāk būtu saslimis viņa vietā. Lūk, kad cilvēks vēlas slimot otra vietā, viņš kļūst absolūti vesels. Taču tikai tādā gadījumā, ja viņš to prasa labošanās nolūkā.

No nodarbības krievu valodā, 07.02.2014.

Avots krievu valodā

Izsargāt vecākus no ciešanām

Kongress par integrālo audzināšanu, 5. seminārs

Visa Universa sistēma izjūt negatīvu sašutumu par to, ka tās daļas savstarpēji harmoniski nedarbojas. Sistēmā ir daļa, kas dēvēta par Aba (tēvs) un daļa, kas dēvēta par Ima (māte).

Māte ir absolūtas atdeves īpašība, hefec hesed (absolūta žēlsirdība). Tēva īpašība ir augstākais saprāts, Hohma gaisma, dzīvības avots. Abām šīm daļām savstarpēji harmoniski ir jāpastāv.

Vēl ir Keter vai Radītājs – nodoms, doma, programma, kas sniedzas līdz kādai realizācijai, kas atrodas lejā.

Mātei ir jāizveido pamatne, vieta, kurā var ienākt Radītāja gaisma. Taču tas ir iespējams tikai atbilstoši tam, kā mēs par to viņu lūdzam, jo, atrodoties absolūtas žēlsirdības stāvoklī, viņa neko nevēlas sev personīgi. (vairāk…)

Kāpēc es slimoju?

Jautājums: Kāpēc mums pastāvīgi rodas problēmas ar veselību, ģimenē utt.?

Atbilde: Mēs nezinām, kāpēc mēs slimojam, jo neredzam visu Universa sistēmu. Kāds kaut ko kaut kur izdarīja vienā vietā, bet par viņu kāds cits kādā citā vietā saņem „pa galvu”, tāpēc ka esam vienota integrāla sistēma. Tāpēc es nevaru jums pateikt, kā rīkoties, ja kāds slimo.

Mums jāvirzās tikai uz to, lai sasniegtu mūsu kopīgo apvienošanos. Tikai to! Šajā saistībā Bāls Sulams raksta: „Mīlestība pret biedriem spēj nosegt visas mūsu problēmas”.

Avots krievu valodā

Izjust „saiknes garšu” ar Radītāju

Jautājums: Kādi ierobežojumi jāuzliek vitāli nepieciešamajam, lai pareizi virzītos uz garīgo?

Atbilde: Nekādi. Ēd, dzer, uzdzīvo un dari visu, ko vēlies, tāču pāri tam visam noturi pastāvīgu saikni ar Radītāju: „Nav neviena cita, izņemot Viņu.”

Tādā mērā, kādā tu nevari atrasties šajās domās, tev ir jāierobežo sava uzdzīve. Citiem vārdiem, darot visu, ko vēlies, sāc pazemināt materiālo pārmērību līmeni, lai „Nav neviena cita, izņemot Viņu” pastāvīgi tev būtu galvenais. Labošanās beigās lietosi bez ierobežojuma un saiknē ar Radītāju visu, kas ir dzīvē. (vairāk…)

Svarīgākais garīgajā izaugsmē

Kongress Bulgārijā, 1. nodarbība

Jautājums: Mans dēls sāka studēt kabalu septiņpadsmit gadu vecumā. Kā jūs uzskatāt, vai tas nav pāragri? Viņš taču vēl nav izpratis, kas ir īsts, galējs egoisms, nav iestidzis komfortā līdz tādai pakāpei, lai no tā izietu…

Atbilde: Mums no sava egoisma nav jāatbrīvojas. Jūsu dēls var būt labs mazs pusaudzis, bet pēc tam kļūt par galēju četrdesmitgadīgu egoistu. Garīgajā izaugsmē tam nav nozīmes, jo šeit viņš sāk strādāt ar pilnīgi citām savām īpašībām – ar egoismu, kurš nostājas pret apvienošanos.

Cilvēks var būt liels egoists savā biznesā un citās lietās, taču tad, kad viņš ienāk grupā, tad sāk izpausties pilnīgi citādāk, ja saprot, ka runa iet par jaunu iekšējo izaugsmi. (vairāk…)

Radītāja rūpes un radījuma pūles

Kongress Sanktpēterburgā, 6. nodarbība

Sacīts: Tam, kurš zina noslēpumus, tas ir, Radītājam, ir zināma arī tieksmes pakāpe Viņu sasniegt cilvēka sirdī, satuvināties ar Radītāju, tas ir, ar atdeves un mīlestības īpašību, kas vēl arvien var pātrūkt. Tāpēc Radītājs nevar tādu cilvēku apmirdzēt ar savu gaismu, jo, ja cilvēkā tas mainīsies, tad gaisma pārvērtīsies vēl lielākā tumsā, klipā, tādās nešķīstās vēlmēs, kas atstums viņu atpakaļ par daudzām pārdzimšanām.

Tikai tad, ja ir pilnīga pārliecība (aprēķinus veicam ne mēs, bet sistēma), ka cilvēkam var dot atdeves spēku un viņš spēs ar to pareizi rīkoties, tad viņam to iedod. (vairāk…)