Desmit cilšu noslēpums, 1. daļa
Mums neizprast mūsdienu pasaules procesus, ja nenoskaidrosim situāciju, kas bija šo procesu dziļākais cēlonis un prototips aptuveni pirms četriem tūkstošiem gadu.
Toreiz Senajā Babilonā līdzīgas cilvēces krīzes rezultātā radās divas attīstības koncepcijas. Babilonas valdnieks Nimrods lielāko cilvēku daļu veda dabiskā egoistiskā ceļā, bet viedais un priesteris Ābrams aicināja ļaudis pacelties uz kvalitatīvi jaunu pakāpienu.
Jautājums: Ābrams bija augstu stāvošs ideologs, filozofs un godājams cilvēks. Kāpēc viņam bija vajadzīga “revolūcija”? (vairāk…)
Šodien kļūst acīm redzams, ka mūsu pasaules plaknē mums vairs nav ko darīt, ka esam paredzēti tam, lai “rāptos” uz augšu. Un no tukšuma stāvokļa šajā līmenī vienlaicīgi rodas nākošais stāvoklis, iespēja garīgi pilnveidoties.
Jautājums:
Mūsdienās, ir beidzies lineārais egoistiskās attīstības process, un mēs no jauna esam savienojušies laikmetīgā izskata Babilonā, izveidojot globālu tīklu apkārt visai Zemei. Babilona ir vērsusies plašumā pa visu pasauli.
Senā Babilona iegrimusi vēstures dzīlēs, tomēr mūsu laikos tā vienalga atspoguļojas. Visa tās gaita – vienots process, kas ir savienots kopā no sākuma līdz beigām un no beigām līdz sākumam.
Kongress Sočos, 1. nodarbība
Visa pasaule var pūlēties savienoties, taču tai nekas neizdosies, izņemot vēl lielāku sašķelšanos. Šāds ilgs apvedceļš virza uz to pašu mērķi. Pastāv divi ceļi: viens – viegls un īss, bet otrs – smags un ilgs, proti, gaismas ceļš un ciešanu ceļš.
Jautājums: