Īsie stāsti. Garīgās prakses un to pirmsākumi
Senā Babilona kļuva par šūpuli dažādiem garīgiem virzieniem un praksēm. Ja pirms Ābrama perioda babilonieši dzīvoja mierīgi, mīlestībā un draudzībā – tā, kā to mācīja Noasa sekotāji, tad pēc egoisma izaugšanas, viņi sāka atdalīties viens no otra un sadalījās daudzās grupās.
Katra grupa, vadoties no tā, kas to iekšēji pievilka, sāka pielūgt to vai citu dievību (īpašību, spēku). Tā nebija vienkārši akmeņu vai koku pielūgsme, tā bija dabas spēku pielūgsme. Tā parādījās daudzdievība, baltā un melnā maģija, astroloģija un citas prakses, eksistējošas vēl šodien. (vairāk…)
Kabala ir zinātne, kas nodarbojas nevis ar mūsu pasaules izzināšanu, bet spēkiem, kuri to vada.
Cilvēkam rodas daudz jautājumu: kā darboties, kā strādāt, kā pastāvīi sevi mudināt, kā virzīties uz priekšu, kā palielināt savas attīstības ātrumu, tas ir, pietuvināt Radītāja atklāšanu? Tā ir vienīgā cilvēka nodarbe šajā pasaulē – atklāt Radītāju, spēku, kas pārvalda visu realitāti un mani, kā esošo tās daļu.
Jautājums:
Aplūkosim detalizētāk to periodu, kad tika nopostīts Pirmais templis. Būtībā tas bija kritums no mīlestības līmeņa, mīlestības Tempļa nopostīšana starp cilvēkiem.
Jautājums:
Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: “Runā uz Israēla bērniem un saki viņiem: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! Pēc Ēģiptes zemes paražām, kur jūs arī esat mājojuši, jūs nedrīkstat darīt savus darbus; un arī pēc Kanāna zemes parauga, kur Es jūs vedīšu, jūs nedrīkstat darīt, un viņu nolikumiem nesekojiet.
Jautājums:
Jautājums:
Jautājums: