Viedoklis (Džordžs Soross, Atēnu avīzei Kathimerini): Mēs atrodamies uz ekonomiskā kolapsa robežas, kurš var sākties, teiksim, Grieķijā, bet pēc tam viegli izplatīties, un novest pie neatgriezeniskām sekām.

Pārvarēt pašreizējo krīzi ir vitāli svarīgi „mums visiem”. Lai to īstenotu, Eiropas valstīm ir jādarbojas kopā, jāpalielina Eiropas budžets, un jāizveido vienotā banku sistēma. Eirozona nolemta krīzēm jau no paša sākuma. Pēc vienotās valūtas ieviešanas vajadzēja izveidot Eiropas Savienoto Štatu ciešu politisko savienību. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Krīze (sen.gr. κρίσις – lēmums, pagrieziena punkts) – apvērsums, pārejas stāvokļa laiks, lūzums, stāvoklis, pie kura mērķu sasniegšanas esošie līdzekļi kļūst neadekvāti, kā rezultātā rodas neparedzamas situācijas un problēmas.

T.i., krīze ir nevis sabrukuma stāvoklis, bet gan pagrieziena moments uz jaunu stāvokli. Problēma ir tajā, ka cilvēce neredz šo jauno stāvokli!

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (N. Mojesejevs, matemātiķis, KZA akadēmiķis): Baidos, ka mēs stāvam uz viduslaiku perioda sliekšņa – grūtie laiki, kas cilvēci atmet atpakaļ uz gadsimtiem, nolemj to bēdām un asinīm. Tiek prasītas milzīgas intelektuālas pūles, lai to nevajadzētu iziet.

Civilizācijas potenciāls, kuru ielika neolītiskā revolūcija, praktiski ir izsmelts. Cilvēce nonāk pie savas attīstības pagrieziena punkta.

Humanitārā, sociālā, izglītības un audzināšanas krīze – tā ir īpaši bīstama krīze no visu mūsdienu krīžu kopuma. Kaut arī par to nerunā. Visā pasaulē augstskola kļūst līdzīga Bābeles tornim, kura būvētāji nesaprot viens otru. Zināšanu trūkuma vilnis, it īpaši vadības struktūrās, pakāpeniski pārvēršas cunami, kas spēj iznīcināt izglītības un kultūras atliekas.

Krīze ir globāla. Zinātnes un tehnoloģiju attīstība ieguva jaunu raksturu. Tā jau nav zinātniski tehniskā revolūcija. Jauninājumu un tehnoloģisko pārkārtojumu ātrums izraisa ne tikai atsevišķu cilvēku dzīves nosacījumu un izdzīvošanas izmaiņas, bet arī nācijās kopumā.

Globālās izglītības nepieciešamība. Sabiedrība nevar izdzīvot bez to māju zināšanām, kurā tā dzīvo, tas ir, bez zināšanām par apkārtējo pasauli. Taču tās zaudē jebkuru jēgu, ja sabiedrība nav spējīga saskaņot savu uzvedību ar šīs pasaules likumiem un to sekām. Ņemot vērā mūsdienu civilizācijas varenību un Dabas un cilvēka sarežģītās savstarpējās attiecības, visu cilvēku pūlēm patiešām jābalstās uz šīs realitātes.

Ekoloģiskā krīze kļūs par to šķīstītavu, kas spēs novest cilvēci pie tikumiskās atjaunošanās.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Pētnieciskā centra Centre for Economics and Business Research (CEBR) ziņojums: ES valstu savstarpējās palīdzības gatavības trūkums novedīs pie Eirozonas sabrukuma.
Replika: Tādā gadījumā ES – nav sabiedrība, bet gan tirgus – pārnestā nozīmē balagāns, nevis sadraudzība. Kaut arī ES – ne vairāk kā egoistu savienība, kura vēlas padarīt sevi spēcīgāku attiecībā pret visu pasauli, tās sabrukums novedīs pie dalībvalstu degradācijas, tāpēc ka jebkura attālināšanās – pret dabas spēkiem.

Tas būs līdzīgi Senajai Bābelei, kura, pēc sabiedrības sašķelšanās atsevišķās daļās Ābrama un Nimroda laikos, pirms 3 700 gadiem pārtrauca savu eksistenci.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis: A.Kostenko (juridisko zinātņu doktors, PhD, profesors, akadēmiķis):

Sociālais naturālisms – pasaules uzskats, saskaņā ar kuru sociālās parādības rada Māte Daba, un tāpat tās likumu ietvaros pastāv kā fiziskie, tā arī bioloģiskie likumi. Visam pastāvošajam Daba ir Māte un Augstākais Likumdevējs.

Mūsdienu globālās krīzes pamatsakne ir cilvēku sociālās kultūras krīze, cilvēki pārkāpj tos Mātes Dabas likumus, kurus tā dod viņiem dzīvošanai sabiedrībā. Māte Daba – spēks, kas rada visu esošo un dod tam eksistences Likumus, radot Pasaules kārtību. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis. M.Hazins (pazīstamais ekonomists): No G8 noslēguma deklarācijas: „Pasaules atjaunošana pieņemas spēkā un kļūst patstāvīgāka. Taču riski vēl paliek un izraisa raizes” – to izlasot, es personīgi, nolēmu, ka par mani atklāti ņirgājas.

Kāda vēl atjaunošana, kad runa iet par pastāvīgu situācijas pasliktināšanos, kad parādu krīze pārņēmusi visu pasauli, kad kopējais pieprasījums turpina sabrukt. Tie, kas mēģina izprast, nevar neredzēt atklātus melus. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (M. Kravčuks, ģeogrāfs, ekonomists, J. Krasnovs, tehnisko zinātņu kandidāts): Cilvēka intelekts radīja jaunu pasauli, kas valda pār Dabu. Taču planētas Daba ar atgriezenisko saikņu kompleksu sāka aktīvi iedarboties uz cilvēku. Ar ko var atrisināties globālā ekoloģiskā krīze:

–  planētas katastrofa,

–  cilvēks mūsdienu izpausmē pārstās pastāvēt,

–  cilvēcei izdosies atjaunot dabu un harmoniski ar to saplūst. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Resursu maksimums. Jebkura resursa ieguve pakļaujas „zvanveida” līknei, kuru naftas ražošanā dēvē – Hūberta maksimums. Daudzas valstis jau ir izgājušas Hūberta maksimumu ap 2006.gadu. Resursu vairākumam, kas nepieciešams cilvēcei, šis maksimums izveidojas XXI gadsimta pirmajā pusē. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis. N. Talebs (matemātiķis, treideris): Globalizācija radīja stabilitātes šķietamību. Mums nekad iepriekš nedraudēja globālais kolapss. Visas bankas savstarpēji saistītas, lielās bankas apēd finanšu jomu, un ja viena no tām kritīs, kritīs visas.

Galvenā problēma ir tajā apstāklī, ka menedžeri nenes atbildību par savu lēmumu sekām. Viņi saņem bonusus labajos gados, taču kad notiek kritumi, viņi netiek sodīti, vēl vairāk, viņus godalgo. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: Ar klimatu saistītu stihisku postījumu un katastrofu skaits pieaug ar katru gadu. No 1980.gada tas palielinājies 3 reizes.

Dabas postījumi ikgadēji skar cilvēku miljarda ceturtdaļu. 98% katastrofu – klimatiskās. Klimata izmaiņas ietekmē dabas postījumus un tos pastiprina.

Pēc speciālistu prognozēm, līdz 2015.gadam cietušo skaits palielināsies pusotru reizi – līdz 375 miljoniem cilvēku.

Viedoklis: Grūti noticēt, bet izlabot to var tikai ar cilvēcisko faktoru – mūsu līdzību dabas globālajai sistēmai.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→