Category Archives: Krīze un globalizācija

Ko darīt ar globālajiem riskiem?

Ziņojums: 2011. gada janvārī Pasaules Ekonomikas Forums (World Economic Forum) publicēja ziņojumu „Globālie riski 2011”.

Secinājums: Valdības un esošās sistēmas nav spējīgas vadīt globālos riskus. Paaugstinājies šo risku biežums un nopietnība, taču spēja tos vadīt – nē.

Problēmas ir savstarpēji saistītas, sarežģītas problēmas izsauc milzum daudz neparedzētu seku. Tradicionālie reaģēšanas veidi uz riskiem ir vienkārši to novirzīšana uz citām ieinteresētajām pusēm vai sabiedrības daļām. (vairāk…)

Globalizācija

Globalizācija un sociālā sinerģētika

Viedoklis (V. Kapustins, prof.): Šodien ikdienišķa frāze „Pasaule ir iegājusi globālās krīzes laikmetā, kas radies …civilizācijas attīstības rezultātā”. Ne kultūra, ne zinātne šodien nespēj apkārtējai pasaulei piedāvāt apmierinošu skaidrojumu. Mūsu acu priekšā neatgriezeniski sabrūk no bērnības pierastais cilvēka kontakts ar pasauli. …

Sociālās pašorganizācijas teorijas apgalvo: globalizācija ir dabiska, likumsakarīga, to vajag atzīt, pieņemt un sveikt „ar organizācijas gatavības vairogu”. (vairāk…)

„Kurš vainīgs?”- retorisks jautājums

Jautājums: Kāds ir pirmais priekšnosacījums plašām tautas masām, lai tās sāktu uztvert labošanās metodiku?

Atbilde: Masas vēl nesaprot, no kurienes nāk nelaimes. Problēma nav ne valdībā, ne bezdarbā, arī ne politiskās un ekonomiskās manipulācijās un aizkulišu spēlēs.

Amerika spiež, Ķīna atņem visu darbu – tas viss ir ārējais faktors, bet cilvēki domā, ka kādam pasaulē pār viņiem ir vara. Ahmadinežads, Obama, Merkele – it kā no līderiem kaut kas būtu atkarīgs. (vairāk…)

Krīze ir civilizācijas dzemdību sāpes

Viedoklis. D. Bajuks (fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, zinātņu vēsture): Kaut arī mūsdienu civilizācijas krīzi nevar nosaukt par negaidītu, tās attīstības scenāriji nav zināmi, bet tās matemātiskā modeļa neesamība neļauj spriest par sabiedrības kritisko uzvedību.

Sociums pārvērtās kosmogonijas spēkā. Sabiedrība ir iznīcinājusi apkārtējo vidi. Gandrīz visu tā dara tikai jaunu izklaižu formu veicināšanai. Tomēr tā nepiesātinās, un pārmērību ražošana un patēriņš līdzinās mānijai, sociāli psihiskiem traucējumiem. (vairāk…)

Pabeidzot Ābrama darbu

Šodien mēs pabeidzam to, ko aizsāka Ābrams, apmācot piegulētāju dēlus visiespējamākām garīgām praksēm, kas ir sākuma posms īstam garīgajam darbam, virzītam uz atdevi. Ābrams ielika viņos ticību pamatus un nosūtīja uz austrumu zemēm.

Vēlāk tas pats Ābrama darbs īstenojās caur Israēla tautu, kura nokrita no garīgā līmeņa Tempļa nopostīšanas laikā, un līdz ar to veicināja reliģiju rašanos. Tādā veidā ticības, kuras aizsākās Ābrama laikos, un reliģijas, kuras aizsākās Tempļa nopostīšanas laikos, būtībā ir Israēla metodikas iekļaušanas etapi pasaules tautās. Jūdaisms, kristietība, islāms – visas šīs konfesijas virzīja cilvēci uz priekšu uz Dievišķības izpratni. Bez tām cilvēce būtu palikusi pilnīgā barbarismā. Mūsdienās, pēc tūkstošu gadu attīstības, mums grūti iedomāties cilvēku, kurš neaizdomājas par šo pasauli un nākamo, par Radītāju, par labo un ļauno. Bez reliģijas šodien nebūtu kultūras, izglītības un pašas cilvēku sabiedrības mūsdienu izpratnē. (vairāk…)

Kabalisti, pie tāfeles!

Jautājums: Ja es nopērku divas smalkmaizītes, bet apēdu tikai vienu, vai tad sanāk, ka otru smalkmaizīti es nozagu citiem?

Atbilde: Jā. Mēs vēl nezinām, cik lielā mērā tas viss ir izrēķināts.

Mums priekšā atrodas 125 attīstības pakāpes un patreiz no tevis neprasa veikt aprēķinus, uz kuriem tu neesi spējīgs. Tomēr tu jau vari apzināties situāciju: mēs atrodamies integrālajā sistēmā, savstarpēji atkarīgā globālā pasaulē. Vēlamies to vai nē, Daba vai Radītājs, mūs māca ar nelaimēm, ja laikus nevēlamies atzīt acīmredzamo. (vairāk…)

Laiks pārdomām vēl nav beidzies

Patreiz visa pasaule atrodas krīzes situācijā, un mēs arvien vairāk pietuvojamies lielākām problēmām visās vietās un visos virzienos. Viss, ko esam veikuši šajā pasaulē – izdarīts slikti, jo augām sava egoisma vadīti. Mums nav no kurienes gaidīt labestību, jo pastāvīgi esam strādājusi tikai sava ego labā.

Patreiz ļaunums pakāpeniski atklājas, piliens aiz piliena, dažādās vietās un pie jebkurām iespējām, ar nolūku neļaut mums ieslēgties savās sāpēs. Turklāt, ja sāpes kļūs ļoti stipras, mēs jau nespēsim domāt ne par ko citu, izņemot to, kā no tām atbrīvoties. Mūs jau neinteresēs šo sāpju cēloņi un sekas, mēs domāsim tikai par to, kā pārtraukt šīs sāpes. (vairāk…)

Ekskurss Amerikas bezdarba krīzē

Mohameds A. El-Erians (globālās investīciju kompānijas PIMCO izpilddirektors, grāmatas „Kad tirgi konfliktē” autors):

Bezdarbs – problēma, ko daudzi vēlas redzēt kā īslaicīgu, neskatoties uz acīmredzamiem pierādījumiem par pretējo, īpaši ar augstām naftas un pārtikas cenām. Tas graujoši ietekmē valsts sociālo struktūru, tās ekonomisko potenciālu, jau tā vārgo finanšu stāvokli, parādu dinamiku.    Fakti:

  • bezdarba līmenis Amerikā saglabājas nemainīgi augsts,
  • uzlabojumi nav saistīti ar jaunu darba vietu radīšanu, bet gan ar darbinieku izstāšanos no darba tirgus,
  • ja ņem vērā tos, kuri strādā nepilnu darba dienu, tad katrs sestais no darbiniekiem Amerikā ir bez darba,
  • vairāk kā 6 miljoni darba spējīgo bez darba ir vairāk kā 6 mēnešus, bet vairāk kā 4 miljoni – vairāk nekā gadu,
  • bezdarbs vecuma grupā 16 -19 gadi sasniedz 24%,
  • bez ienākumiem, ar izzūdošiem uzkrājumiem, bezdarbnieki nespēj tikt galā ar pieaugošajām degvielas un pārtikas cenām, viņiem ir slēgta pieeja kredītiem, daudziem hipotēka ir lielāka par viņu māju vērtību.
  • sekām ir daudzslāņains raksturs: personiskās ciešanas, paaugstināta sociālā un politiskā spriedze, ekonomiskie zaudējumi, spiediens uz budžetu,
  • augsts un nepiekāpīgs bezdarbs ved pie nopietnām negatīvām ilgtermiņa sekām – tā ir krīze,
  • jo ilgāk cilvēks ir bez darba, jo grūtāk viņam ir iekārtoties darbā – tas apdraud ekonomikas bāzes kvalifikāciju un ražošanas jaudas,
  • jauniešu bezdarbs noved viņus pie darba nespējas,
  • Amerikas zelta laikmets līdz 2008. gadam, tiesības uz parādu noveda pie būvniecības, izklaides industrijas un mazumtirdzniecības buma, bet jaunu darba vietu radīšana iemidzināja politiķus, bet kad bums pārgāja ilgstošā depresijā, atklājās visas nepilnības.

ASV pienāca laiks pamosties un kopā ar visu pasauli stāties pretī svai bezdarba krīzei.

Replika: Jaunu darba vietu nebūs. Ir nepieciešamība samazināt ražošanu, patēriņu, taupīt energoresursu atlikumu un attīrīt vidi. Miljardi paliks ārpus biznesa. Atlikušo darbu, lai nodrošinātu visus ar nepieciešamo, nepieciešams sadalīt uz visiem.

Atlikušajā brīvajā laikā likt visiem iziet «Jaunās dzīves skolu» – jaunas pasaules, saprātīga patēriņa sabiedrības un globālās vienotības skolu, tāpat kā kādreiz mūs gatavoja skolās vecajai pasaulei.

Avots krievu valodā

Mazie bērni

Paveroties pasaulē uz cilvēkiem, mums jāsaprot, ka viņiem nepieciešama palīdzība.

Nesen pagāja mūsu kongress Krievijā. Tur es sniedzu intervijas plašsaziņas līdzekļos, sarunājos ar pazīstamiem cilvēkiem un tostarp novadīju divas interesantas tikšanās.

Viens no maniem sarunu biedriem pieturas pie uzskatiem, kas atzīst izolēšanos. Viņš iestājas par to, lai Krievija norobežotos no pasaules, noslēgtos sevī un rūpētos tikai par sevi. Es paskaidroju viņam globalizācijas procesa jēgu. Šis process nav atkarīgs no mums, tā ir dabas likumu, mūsdienu izpausme. Vai tad mēs varam nostāties pret Dabu, būdami tās mazie veidojumi? Lec no jumta, kliedz visas dienas garumā – nekas nelīdzēs. Tāpēc mums nepieciešams apgūt Dabas likumus un tos ievērot. (vairāk…)

Glābšanās no apokalipses luksusa stilā

PaziņojumsBagātnieki izpērk luxury bunkerus”: Zemestrīces, cunami, ugunsgrēki, plūdi un problēmas ar atomreaktoriem ir piespiedušas daudzus cilvēkus aizdomāties par visa eksistējošā nepastāvību un par savu personisko drošību.

Taču pat glābt savu dzīvi var ar šiku un komfortu. Šķiet, tieši tāpēc pieprasījums pēc luksusa tipa bunkeriem, kas pasargātu cilvēkus no visām iespējamajām kataklizmām, ASV ir pieaudzis no 20% līdz 100%! (vairāk…)