Category Archives: Krīze un globalizācija

Līderis aiziet, aizstājēja nav

Viedoklis (M.Mandelbaums, Dž.Hopkinsa institūta ārpolitikas spec., no grāmatas „Taupīga lielvalsts, vai Amerikas pasaules līderisms naudas trūkuma laikmetā”): Pasaulē vienīgā lielvalsts, kas apgrūtināta ar parādiem, kļūst vājāka.

ASV ārpolitikas svarīgākā īpatnība bija pasaules nodrošināšana ar diplomātiskiem un kara ceļiem, ar atvērto jūru un atvērtās tirdzniecības labumiem, komunisma apturēšanu, cīņu ar terorismu – ASV tika uzskatītas par pasaules stabilitātes faktoru.

Replika: Šī stabilizējošā loma „naudas trūkuma laikmetā” samazinās un, iespējams, izzūd. Pasaule kļūs neparedzama. Amerikas aiziešanai no Irākas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm var būt negatīvas sekas (terors, narkotrafiks) attiecībā uz visu Eiropu un Āziju.

Avots krievu valodā

Evolūcija novedīs pie nepieciešamības pēc kabalas

Viedoklis (A.Repins, f. z. k.): Globalizācijas fenomens satur:

1. Globalizācija ekonomiskajā jomā – pasaules saimnieciskās sistēmas izveidošana uz pasaules tirgus bāzes.

2. Vienota informācijas telpa – vienota planetārā informācijas tīkla izveidošana.

3. Vienota sociāli vēsturiskā telpa – planetārā sociuma izveidošana, kas iekļauj daudzveidīgus sociālos subjektus, kas attīstās kopējos vēsturiskajos apstākļos.

4. Politisko institūtu globalizācija – vienotas varas un tiesību sistēmas izveidošana, valsts robežu dzēšana.

5. Vērtību globalizācija – planetārā līmeņa kulturālā identiskuma izveidošana, kas pamatojas uz universālām vispārcilvēciskajām vērtībām. (vairāk…)

Uz kraha robežas vai uz jaunas pakāpes sliekšņa?

Viedoklis (Džordžs Soross, miljardieris): Eirozonai nāksies izstrādāt vājo valstu iziešanas mehānismu no bloka. Mēs esam uz ekonomiskās lejupslīdes robežas, kas sākas no Grieķijas, taču izplatīsies uz citām valstīm. Eiropas krīze ir koncentrēta ap eiro, un tā turpina attīstīties.

Mēs atrodamies uz kraha robežas. Jāņem vērā, ka ES izdzīvošana ir principiāli svarīga visiem, taču tāda plāna nav. Notiekošā cēlonis ir tajā apstāklī, ka Eiro no paša sākuma tika radīts ar principiālu pārrēķināšanos – bez politiskās savienības un kopējās kases atbalsta. (vairāk…)

Izejas no šī strupceļa nav

Viedoklis (M.Ļeontjevs, analītiķis, publicists, prēmijas „Zelta Krievijas spalva” laureāts, raksts „Izejas no šī strupceļa nav”): Topošā ekonomiskā kolapsa algoritms ir acīmredzams. Eiropa aizies pirmā, jo tā nav spējīga tikt galā ar tādiem izaicinājumiem, kaut arī Eiropas finansiālā politika ir atbildīgākā par amerikāņu. Tomēr Eiropas konstrukcija nav radīta krīzes pārvarēšanai, tā ir radīta laimei.

Nav iespējams sinhronizēt tik nelīdzsvarotu ekonomiku uzvedību, kuras  apvienotas vienā sistēmā. Tās sinhronizēt varēja tikai naudas pārliešanas ceļā. Pārliešanas sekas – sistēmas aktīvi pārvērtīsies sistēmas parādos. Tā ir simetriska shēma. Mēs varam novest pie bankrota Grieķiju, taču atklāsim, ka sabruka Francija un Vācija, jo tās kreditēja Grieķiju (Itāliju, Spāniju, Portugāli, Īriju, Islandi, Beļģiju un citas valstis). (vairāk…)

Egoistu savienība – visas pasaules ļaunums

Viedoklis (S.Steiplzs, ZPI „Rido” prezidents, Kanāda):

Ekonomiskā nevienlīdzība pieaug – tādā veidā arī pieaug jaunu konfliktu daudzums.

Globālās ekonomiskās integrācijas piekritēji apgalvo, ka globalizācija sekmē mieru un trešās pasaules valstu ekonomisko attīstību. Viņi apgalvo, ka „paisums paceļ visas laivas”, korporāciju peļņa noved pie kopējās labklājības pieauguma. Tomēr pastāv nopietni pierādījumi par pretējo.

Valstu ekonomiskā nevienlīdzība pasliktinājās, trešajās pasaules valstīs noris vairāk karu, vairākums no tiem ir pilsoņkari. Masu mēdiji apgalvo, ka to cēloņi ir reliģiski vai etniski, taču visu karu pamatavots – ekonomika. (vairāk…)

Vai mūsu pasaule sabrūk?

Viedoklis (L.Brauns, grāmata „Pasaule uz robežas”): Vai spēsim nomainīt virzienu ātrāk pirms būsim pārkāpuši robežu? Pasaule atrodas nelaimē. Bizness štatu režīmā nestrādā. Ir nepieciešams veikt pārmaiņas kara laika tempos, lai novērstu lielu katastrofu daudzumu, kuras gulstas viena uz otru ceļā uz neatgriezeniskām pārmaiņām.

Replika: Viņš uzrakstīja par to jau dažus gadus iepriekš, taču tiktāl viņā neviens neieklausās, kaut arī viņš ir pazīstams publicists. Laikam tikai satricinājumi piespiedīs ieklausīties, taču vai nebūs jau par vēlu – nevis attiecībā uz pilnīgu civilizācijas iznīcināšanu, bet lai nonāktu pie pilnīgas labošanās mierīgā ceļā.

Avots krievu valodā

Cilvēces globālās problēmas

Viedoklis (M.Deljagins, globalizācijas problēmu institūta dir.): Globālā finansiālā krīze – tikai cilvēces visaptverošo izmaiņu ārējā izpausme uz principiāli citu cilvēciskās sabiedrības organizāciju.

Informācijas tehnoloģijas rada nelielu vadošo eliti. Tādēļ 70% iedzīvotāju ir lieki un nepieciešams veikt to utilizāciju – fizisko vai sociālo.

Globālā komunikācija radīja visizdevīgāko biznesu – cilvēciskā uzskata formēšanu. Tas kvalitatīvi maina cilvēciskās attīstības raksturu: ja agrāk visā savas eksistences laikā cilvēce attīstījās uz apkārtējās vides pārveidošanas rēķina, tad tagad tai pirmoreiz ir obligāti jāizdzīvo un jāattīstās izmainot sevi pašu. (vairāk…)

Pasaules ekonomikas pieci globālie satriсinājumi

Viedoklis (Šons O’Greidijs, Independent, 28.06.2011): ESAO pasludināja piecus „globālos satricinājumus”, kuri ar pieaugošu biežumu destabilizēs pasaules ekonomiku tuvākajos gados.

„Tādu tradicionālu draudu vietā kā iekarošana, karš, bads un mēris, ESAO nosauc vīrusu pandēmijas, kiberuzbrukumus, finansiālās krīzes, sociāli ekonomiskos saviļņojumus un magnētu vētras”.

Par pirmo epizodi no prognozējamās sērijas bija 2008. gada finansiālā krīze. Krīžu biežuma palielināšanos viņi skaidro ar „savstarpējās atkarības pieaugumu” globālās ekonomikas ietvaros. (vairāk…)

Lai izglābtu eiro, krīzei ir jāpadziļinās

Viedoklis (A.Kaleckis, The Times komentētājs): Ir tikai divi veidi noregulēt grieķu krīzi: vai nu Grieķija pasludina defoltu vadoties no saviem parādiem un iziet no eirozonas, vai arī ES uzņemas kolektīvo atbildību par Atēnas parādiem.

Jāpieņem otrais variants, jo eirozonas sabrukums nav iedomājams, taču Grieķijas defolts  un devalvācija izsauks ķēdes reakciju: visas ES valstis savus ietaupījumus pārcels uz vācu bankām, kas veicinās to nacionālo banku izputēšanu.

Eiro glābšanas dēļ kredītspējīgas Eiropas valstis ir spiestas uzņemties atbildību par Grieķijas, Īrijas un Portugāles (500 miljardi eiro) parādiem. Taču šim nolūkam ES nāksies radīt vienotu finanšu ministriju visām ES valstīm. (vairāk…)

Uz 500 Zemes iedzīvotājiem ir viens miljonārs

Ziņojums (Boston Consulting Group aģentūra): Par spīti ekonomiskajai krīzei miljonāru daudzums pasaulē turpina palielināties.

Šodien ir 12,5 miljoni fizisku personu, kuru manta pārsniedz 1 miljonu dolāru. Dotā līmenis sastāda 0,2% no visiem planētas iedzīvotājiem, vai, citiem vārdiem, uz 500 zemes iedzīvotājiem ir 1 miljonārs.

Replika: Tendence uz miljonāru skaita palielināšanos nozīmē ātru virzību uz ļaunuma, nevienlīdzības, kas saskaņā ar dabas pamatlikumu ir pilnīgs pretstats tās līdzsvaram, apzināšanos. Tomēr kad mēs to apzināsimies – ar katastrofām vai prātu? Apzināsimies līdz tādai pakāpei, ka ieviesīsim vienu likumu – saprātīga patēriņa vienlīdzību un vienotību.

Avots krievu valodā