Bāls Sulams, laikraksts „Narod”: Kā piemēru izskatīsim Zemeslodi. Periodu laika gaitā, kad bargā cīņā sadūrās divi spēki, kas ietverti zemeslodē – pozitīvais un negatīvais, – atvēsinošais spēks pārvarēja šķidrās liesmas spēku, atvēsināja apkārt lodei esošo garozu un tajā nostiprinājās. Taču spēku cīņa nenoklusa, un pēc kāda laika šķidrās liesmas spēks no jauna guva pārsvaru.

Un no jauna sākās cīņu periods, līdz atvēsinošais spēks atkal guva virsroku pār uguns spēku. Un otrreiz apkārt lodei atdzisa cietā un aukstā garoza. Taču šoreiz tā bija biezāka un izturīgāka pret šķidruma izvirdumiem no lodes dzīlēm, un tās spēks bija pietiekams ilgākam laikam. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Viedoklis: (Džefrijs Zakss, Kolumbijas universitātes prof.) : Grieķu krīze turpināsies, ja Eiropas politiķi „no debesīm nenolaidīsies uz zemi” un nefokusēsies uz problēmas ilgtermiņa risinājuma meklējuma.
Replika: Nekādi aizdevumi lietu kārtību neizlabos. Sekos citu ES valstu bankrots. Lēmums palikt kopā un būt atsevišķi – nav lēmums, nošķirties – katastrofa. Vienīgais lēmums – iet uz priekšu līdz pilnīgai vienotībai. Taču to īstenot bez veselas kopējās eiropas audzināšanas programmas nav iespējams. Ir jāsāk mācīt cilvēkus dzīvot jaunos apstākļos!

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (A. Lozovaja, IK Vector Securities analītiskā departamenta dir.): Pasaulē jau notiek parādu krīzes izplatīšanās. 2008. gada beigu posma krīze noveda pie tā, ka privātā sektora būtisku parādu daļu, pamatā banku, uzņēmās valsts, izpērkot „toksiskos” aktīvus.

Korporatīvajam sektoram patiešām izdevās palīdzēt, taču valsts parādi nesamērīgi palielinājās. Tiktāl var glābt tādas valstis kā Grieķija, taču kurš glābs ASV vai Japānu? Turklāt ASV parādu disbalansi ir pasaules ekonomikas galvenais risks.

Replika: Daba, pakāpeniski atklājot mums īsto ainu, dod iespēju novērtēt notiekošo un izvēlēties labošanās ceļu, atrasties ar to līdzsvarā, nevis sasniegt šo līdzsvaru ciešanu ceļā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (V. Vutjanovs, Krievijas tautsaimniecības akadēmijas docents, valsts dienestā pie KF prezidenta): No 2008. gada beigām, kopš iestājās krīze, Krievijā ceļas viss, izņemot darba algas un dzīves līmeni.

Nenākas gaidīt pozitīvas pārmaiņas, par to liecina visi pasaules dati, un mēs esam atkarīgi no pasaules ekonomikas konjunktūras: Grieķijā, Spānijā un Itālijā ir problēmas, Eirozona pati par sevi ir problemātiska, ASV turpina dzīvot uz citu valstu parāda. Mēs tuvojamies kārtējam kolapsam, un tas, pirmām kārtām, iedragās budžeta ienākumu daļu – naftas un gāzes cenas.

Replika: Nav iespējas radīt neatkarīgu ekonomiku, pasaule ir saistīta vienotā sistēmā, izeja – kopējā saprātīgā vienotībā, jo visas valstis atrodas vienu draudu priekšā. Taču egoistiskā inerce neļauj sākt risināt kopīgo problēmu. Kā cilvēki pat draudu priekšā nevar viens otram pasniegt roku – egoisms, lepnība neļauj… Tā arī, lūk, vienatnē, katrs pats par sevi – uz bezdibeni…

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Ukrainas prezidents V. Janukovičs tēvzemes un ārvalstu investoru padomes sēdē): „Es nespēju teikt, ka krīze pagājusi. Tā nav beigusies. Mēs redzam, kā globālajā pasaulē rodas veselu valstu jauni konglomerātu uztraukuma piemēri.

Ja lūkoties uz Grieķiju, Spāniju, Portugāli, tad neviens nespēs atbildēt, kad tur beigsies krīze. Nav arī galīgās receptes, kā noregulēt šīs krīzes. Taču ekonomika pasaulē ir savstarpēji saistīta. Arī pašzemes biznesam, starptautiskajām korporācijām, investīciju kompānijām un bankām pastāv savstarpējas saistības”.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: The Financial Times nopublicēja Gideona Rahmana rakstu „America and Europe sinking together” („Amerika un Eiropa slīkst kopā”) – par krīzes līdzībām un dažādībām abās Atlantijas pusēs.

Kamēr Vašingtonā strīdas par valsts parāda maksimāli pieļaujamo robežu, Briselē nonāca līdz parāda bezdibenim.

Taču pamatproblēma okeāna abās pusēs ir viena un tā pati. Gan ASV, gan ES ir budžeta līdzekļi, kuri izgājuši no kontroles, kā arī izjauktās politiskās sistēmas, kuras nav spējīgas atrisināt šo problēmu. Amerika un Eiropa nokļuva vienā „slīkstošā laivā”. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Hosē Luiss Rodrigess Sapatero, Spānijas premjerministrs, ekonomiskajā forumā par ES): Ja tā vai cita valsts izjūt problēmas, citām valstīm tā ir jāatbalsta. Tādai šodien jābūt valstu līdzās pastāvēšanai.

Tas novedīs mūs pie pasaules bez konkurences starp valstīm. Perspektīvā mums jābūt vienotiem un solidāriem un, ņemot vērā pagātnes mācības, kopā mainīt nākotni. Vēsture parāda, ka ja mēs esam vienoti, mēs esam spējīgi risināt problēmas un garantēt drošību. Pašlaik Eiropa pārdzīvo šīs apvienošanās problēmas risināšanu. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Haralds Šumans, viens no galvenajiem vācu speciālistiem globalizācijas jomā): Eiro zonai ir nepieciešama vienota ekonomiskā politika un vienota ekonomiskā valdība. Citādi nacionālie balansi, kas ir atšķirīgi viens no otra, sagraus visu projektu kopumā.

Mums ir jārada koordinēta ekonomiskā, sociālā, nodokļu politika, citādi eiro ir nolemts neveiksmei. Pašlaik mēs atrodamies fāzē, kad vāciešiem, francūžiem, holandiešiem ir jāsaprot, ka nedrīkst tiekties uz eksporta pārākumu laikā, kad citas valstis iegrimst parādos. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: KZA prezidija projekts „Pasaules dinamikas kompleksā sistēmu analīze un matemātiskā modelēšana”. Pamatsecinājumi:

1. ASV saudzējošā naudas politika noveda pie burbuļu uzpūšanas izejvielu tirgos, kas noveda pie pasaules cenu pieauguma uz pārtiku, zeltu un izejvielu precēm, kas izraisīja inflācijas spiedienu uz attīstošajiem tirgiem, un provocē pasaules ekonomikas globālās krīzes otro vilni.

2. Otrais krīzes vilnis iestāsies 2011.g. vidū-otrajā pusē, izsauks atkārtotu recesiju Eiropas Savienības ekonomikās un novedīs pie recesijas. Otrais krīzes vilnis būs līdzīgs 1970.gadu krīzēm, t.i., stagflācijas atgriešanās risks, kas pazeminās investīciju aktivitāti un saīsinās pieprasījumu. Tādēļ iziešana būs lēna, bet pieaugums slābans. 

3. Trešais krīzes vilnis iestāsies pēc 10 mēnešiem pēc otrā, taču būs arvien ātrāks un vājš. Tajā brīdī līdzīgu krīžu secība, iespējams, beigsies, noslēdzoties ar sava veida fāžu pāreju. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (A.Kobjakovs, MVU docents, līdzautorībā ar M.Hazinu grāmatas „Dolāra impērijas noriets” autors): Šī krīze neaprobežojas ar finansiālo jomu, tā atnāca reālajā ekonomikā.

Mēs tagad dzīvojam finanšu varā, apvērstā pasaulē. Marksa reālā ekonomika – tā ir bāze, ražošana, taču finansēm ir jāizpilda apkalpojošās funkcijas. Šodien bāze un virsbūve mainījušās vietām. Finanses kļuvušas pašpietiekamas.

Eksistē veids, kā izvilkt ekonomiku un dot darbu visiem – ar militāro tehnoloģiju palīdzību. Militāri rūpnieciskais komplekss periodiski iznīcina vecos ieroču krājumus (provocējot karus), lai tādā veidā saņemtu jaunus militārus pasūtījumus. Tas arī ir vēl viens veids, kā bagātināties.

Replika: Kabala nenoliedz karu kā jaunas pasaules dzimšanas veidu, taču brīdina, ka nebūs iespējams aprobežoties tikai ar lokālu karu, jo jebkurš lokālais karš pāraugs globālajā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→