Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Jo vairāk nesaskaņu un pretrunu, jo lielāka kritika, līdz ar to lielākas zināšanas un prāts. Tad rodas iespēja vislabākajā veidā analizēt un noskaidrot tos vai citus jautājumus. Turklāt visas neveiksmes un prāta degradācija notiek tikai nepietiekamas kritikas un nepietiekamu pretrunu dēļ.

Tādējādi ir acīmredzams, ka panākumu pamats materiālajā līmenī, – pēc iespējas lielāka sabiedrības apvienošanās. Turklāt sekmīgas izaugsmes pamats izglītības un viedokļu jomā, – tās ir atšķirības un pretrunas.

Mēs redzam, ka šie divi pretmeti ir savstarpējais viens otra atbalsts. Atdalījumam un vienotībai jābūt sabalansētiem, tā lai tie neatceltu, bet tieši atbalstītu viens otru. Un tad starp tiem mēs rodam vidējo līniju, kura tos abus satur vienlīdzīgā mērā. Ne divu galējību pusītēm, bet visam atdalījumam un visai vienotībai rezultātā jāsaplūst vienkopus. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Ziņojums: Itālija – novecojoša, bet veselīga valsts, trešā valsts Eiropā pēc dzīves garuma. Taču pastāv dvēseliska slimība, kas izpaužas antidepresantu lietošanas pieaugumā, kas pēdējo 10 gadu laikā dubultojusies.

Depresija rodas no dziļas neapmierinātības. Pēdējos gados depresija ir kļuvusi par reālu sociālo problēmu.

Sabiedrība necieš vājumu. Ciešanu izpausme ir aizliegta. Jādzīvo laba garastāvokļa mākslīgā atmosfērā. Melanholija un skumjas pārvērtušās par slimību. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

Viedoklis (E.Avriels, ekonomists): Dzīvē parasti vienkārša loģika katram no mums strādā lieliski. Ja cilvēks vai ģimene patērē pāri savu iespēju robežām un „iekuļas” parādos, tad pareizā ārstēšana būs patēriņa un parādu samazināšana.

Loģika darbojas arī pretējā virzienā: ja cilvēks vēlas gūt panākumus, bet viņam nav naudas, viņam jāsaņem kredīts no bankām vai ieguldītājiem, jācīnās ar tirgiem un, nežēlīgi sakaujot konkurentus, jācenšas realizēt savu sapni.

Taču, kad lieta nonāk līdz makroekonomikai, šī loģika pārstāj darboties un bieži vien izraisa gluži pretējo. Bankai parasti ir ne vairāk kā 10% no naudas līdzekļiem, kuri tai jāatgriež saviem klientiem un, ja visi klienti pieprasīs atdot naudu, tā netiks galā ar šo uzdevumu. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (politekonomijas profesors A.Vambahs, Ķelnes universitāte): Šī krīze – uzticības krīze. Ir jāveido tādas tirgus struktūras, kurās dalībnieki uzticēsies viens otram.

Ekonomistu galvenais uzdevums ir zinātniskās bāzes izstrāde, lai veidotu institūcijas, kas veicinātu uzticības atjaunošanu tirgū. Krīze ir parādījusi, ka visi uzvedas ārkārtīgi racionāli: politiķi glābj bankas, bankas spēlē pret valstīm, un valstis arvien dziļāk iedzen sevi parādos.

Replika: Uzticība nav iespējama bez pilnīgas savstarpējās atkarības apzināšanās, bez sapratnes par integrālās cilvēces vienoto sistēmu, kuru esam sasnieguši savā attīstībā, un kura liek mums kļūt par tādiem pašiem – integrāli saistītiem.

Taču tas nav iespējams bez visu un katra audzināšanas jaunā garā – integrālās cilvēces kā vienas ģimenes. Bez šī uzvedības modeļa apzināšanās un īstenošanas mēs nespēsim izdzīvot jaunajos dabas apstākļos.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums („Panorama”, Itālija): Eiropai svarīgi saglabāt vienoto valūtu, jo tai nākas stāvēt pretī konkurentiem (Ķīna, Indija, Krievija, Brazīlija, ASV).

Vismazākā no šīm valstīm pēc lieluma ir kā visa Eiropas Savienība, un eiro ir nepieciešams, lai ļautu Eiropai konkurēt ar to lielo spēku. Lūk, tāpēc ir bīstami spēlēt ar eirozonas sabrukumu. Tūlīt pat sāktos cenu pieaugums uz masveida patēriņa produktiem, inflācija.

Finansiālās spekulācijas prasa tikai vienu: Eiropai patiešām jākļūst par vienotu nāciju, kad nav pietiekami tikai ar vienoto valūtu, bet nepieciešama centralizēta valdība, kad katra valsts ir gatava piekāpties ar suverenitātes daļu, sākot ar Vāciju. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Žaks Delors, eiro autors, ES eksprezidents Daily Telegraph avīzei): Eiro projekts bija neveiksmīgs no paša sākuma. Kļūdas, kas tika pieļautas veidojot eiro, pakļāva nolemtībai vienoto valūtu tekošai parādu krīzei.

Turklāt līderi izdarīja pārāk maz un pārāk vēlu vienotās valūtas atbalstam. Parādu krīze ir drauds Eiropas starptautiskajai lomai un galvenajām rietumu demokrātiskām vērtībām.

Replika: Taču kā varēja veidot tirgu bez visu integrācijas vienotā Eiropā? Tas ir izsmiekls par „progresīvo” cilvēces daļu, kad vienotās Eiropas projekta autori uzskata, ka pietiekami ir nedaudz pielāgot standartus un tirgus – kur tad ir vienotība? Ne pat kopīgā kabatā, nemaz nerunājot par kultūras integrāciju, integrālo audzināšanu, satuvināšanos, kas stāv pāri nacionālajām un kultūras dažādībām, noniecināšanas un naida pārvarēšanu. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (G.Grefs, KF Krājbankas vadītājs): Eiropas Savienības dalībniekiem vai nu jāveido Eiropas Savienotie Štati ar ievērojami dziļākas integrācijas mehānismiem visas Eiropas pārvaldīšanā, vai nu jāatsakās no eiro. Pastāv daži Eiropas notikumu attīstības varianti, taču tas ir tāds gadījums, kad notikumu attīstības labā varianta vienkārši nav: tās alternatīvas, kuras mēs redzam, tās visas ir ilgtermiņa un nav pietiekami optimistiskas.

Replika: Grefa kungs neredz optimistisku iespēju, tāpēc ka nevar to redzēt, jo tā tiek aprakstīta tikai kabalā, kuru ekonomisti nestudē. Kopējā pasaules uzskata maiņa ir pasaules attīstības sapratnes pamats. Mums ir nevis jāizgudro teorijas un jākļūdās tajās prakses laikā, bet gan jāpārņem viss no dabas un tai jāseko. Tās prasība pēc integrālās saiknes, vispārējā galvojuma ir obligāti jāpilda, bet nepildīšana nāks tikai par sliktu!

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums (ZPI Credit Suisse vispasaules referāts „Bagātība 2011”):

– apakšējiem 50% pieaugušo iedzīvotāju pasaulē pieder 1% pasaules bagātību,

– augšējiem 10% pieder 84% pasaules bagātību,

– augšējam 1% pieder 44% pasaules bagātību,

– vairākums bagāto dzīvo ASV un Eiropā – utt.

Replika: Kamēr cilvēki nebūs vienlīdzīgi, nezudīs naida, nedrošības cēloņi. Saskaņā ar dabas nodomu mums ir jāapzinās, ka lielākais cilvēces pilnības stāvoklis ir savstarpējā (mūsu garīgās attīstības kāpņu pirmais pakāpiens) vienlīdzība (sk. Bāla Sulama rakstu „Miers pasaulē”), bet pēc tam arī vienlīdzība ar Radītāju – pēdējais, šo kāpņu 125. pakāpiens, mūsu radīšanas mērķis.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Vadītājs: Man ir daži paziņas, kuri dzīvo tieši tā, kā jūs aprakstījāt. Tie ir vidēja gadagājuma cilvēki, kuri sev radījuši šo kokonu. Jūs vēlaties sacīt, ka viņi nespēs mierīgi dzīvot savā dzīvoklī iekšējās trauksmes sajūtas, nemiera dēļ?

Atbilde: Tas ir nevien iekšējais nemiers, bet arī ārējais. Mēs virzāmies uz to, ka pasaule atbrīvojas no liekās rūpniecības, un vairāk kā puse strādājošo cilvēku šodien vienkārši nav vajadzīgi kā strādnieki. Viņi nonāks pilnīga tukšuma stāvoklī, jo pieraduši būt par vergiem.

Tā dzīvo praktiski visi planētas iedzīvotāji. Cilvēks sešos no rīta iznāk no mājām, „paķer” līdzi bērnu, ja tas viņam ir, pa ceļam „iemet” bērnudārzā, brauc uz darbu, atgriežas no darba, paņem savu bērnu un vēl ieskrien supermārketā. Vakarā laulāto rīcībā ir pusstunda, lai nomazgātu bērnu, noliktu gulēt, apēstu kādu pusfabrikātu, – un viss, ar to diena beidzas, rīt – tas pats. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Viedoklis (E.Le Ruā Ladurī, humanitāro un politisko zinātņu profesors, „Le Monde”): Klimata sasilšanu dažādos mūsu planētas reģionos pavadīs kari, revolūcijas un sociālie nemieri. Tā pazīmes:

1. Globālā sasilšana XXI gadsimtā vairāk par 1 grādu С.

2. Okeāni sasilst jau 50 gadu gaitā.

3. Samazinās ledāji visā pasaulē.

4. Jūras līmenis XX gadsimtā paaugstinājies par 1–2 mm gadā.

5. Dzīvnieku un putnu migrācija uz ziemeļiem.

6. Dziļumā sasilst augsne, kūst mūžīgie ledāji. (vairāk…)

Filed under: Krīze un globalizācija - Nav komentāru→