Category Archives: Kopīgā dvēsele „Ādams”

Iekļaušanās pasaules saprātā

Jautājums: Ko nozīmē spēja „just pasauli caur visiem”?

Atbilde: Ja esmu iekļāvies citos, un sajūtu to, ko jūt viņi, domāju par to, par ko domā viņi, tad saprotams, ka man piemīt spējas, kuras vairākkārt pārsniedz parasta cilvēka spējas. Esmu daudz plašāks, spējīgs vairāk sevī ietvert. Mūsu uztvere par katru parādību ir atkarīga no parametru daudzuma, kurus mēs spējam apgūt, no ieskata rezolūcijas.

Parametru daudzums ir atkarīgs no tā, cik daudz manī ir ietverts pretēju lietu. Pateicoties kontrastam starp tām, es atšķiru atsevišķas daļas un varu no tām izveidot vairums variantus kā lego. Pie tam es saprotu, no kā sastāv šīs konstrukcijas, un ar ko viena atšķiras no citas. (vairāk…)

Iepazīšanās ar čūskas Saimnieku

Jau tūkstošiem gadu mēs veidojam visas iespējamās mūsu savstarpējās saiknes sistēmas, kuras mums ļauj kaut kā sadzīvot līdzās, nenogalinot viens otru, bet katrreiz sasniegt kompromisus: es tev, tu – man, tas ir mans, bet tas – tavs, un var kaut kā viens otram palīdzēt.

Saskaņā ar šīm saiknes un attālināšanās formām, mēs tiekam dēvēti kā tuvāki vai tālāki viens no otra – par tautām, civilizācijām. Pastāv vairums tādu apļu, kas mūs sasaista vai attālina vienu no otra. Tadā veidā mūs sadalīja sašķelšanās spēks, kurš kādreiz bija starp mums izlauzies. Tas strādāja kā centrifūga, kas mūs sadragāja un atsvieda vienu no otra.

Taču sacīts: „Ejiet un pelniet viens no otra”. Un mēs jūtam, ka vinnēsim, ja apvienosimies. Tādēļ mēs sanākam kopā pilsētās, veidojam kopējas sistēmas, lai nodrošinātu sevi ar ūdeni, elektrību, dažādām ērtībām, būvējam fabrikas, rūpnīcas. Tas viss mums ir izdevīgi. (vairāk…)

Atmodināt sevī rūpes par pasauli

Jautājums: Kā atmodināt savā sirdī rūpes par visu pasauli?

Atbilde: Mēs visi eksistējam vienā garīgajā tilpnē, vienā garīgajā vēlmē. Radītājs radīja vienu dvēseli, un nav iespējams rūpēties izlases kārtībā tikai par kādu tās daļu, – vienīgi par visu pilno tilpni. Garīgajā nekas nepastāv „daļēji”.

Ja runa iet par atdevi, tad jārūpējas par to, kā kļūt Radītājam par sveci, un tas nozīmē – izlabot pilnu tilpni. Ja Radītājs radījis vienu vienotu vēlmi, tad atdeve var atmosties tikai pilnībā tajā visā. Un kā skaidro Bāls Sulams rakstā „Galvojums”, tikai dēļ tā mēs arī eksistējam. (vairāk…)

Atvērts skatu laukums ar skatu uz visu radību

Jautājums: Kādu mēs redzēsim savstarpējo atdodošo saikņu sistēmu, kad tā mums atklāsies?

Atbilde: Šī sistēma mums ir jāredz starp mums patreiz, pēc kongresa. Katram ir jāredz punkti sirdī un jāsaprot, kaut arī viņš ir atdalīts no pārējiem, tomēr starp visām mūsu sirdīm pastāv saiknes tīkls.

Pastāv iekšējā sistēma – visu mūsu biedru (un tās iekšienē augstākā sistēma – visu pagātnes kabalistu sistēma), bet tai apkārt ārējā sistēma – visa cilvēce. Un visi ir savstarpēji saistīti, šis savienojums nemainās – tas ir pastāvīgs, sašķēlās tikai mūsu pareizā attieksme.

Kā sakām mūsu pasaulē: „attiecības ir pārtrauktas” – tas ir, tās bija labas, bet kļuva sliktas. Attiecības ir palikušas, taču tikai sabojājās. (vairāk…)

No Bezgalības uz Bezgalību

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Tora netika dota ciltstēviem, jo bausli par mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu, kas ir Toras pamats, nav cienīgi ievērot vienatnē. Šim nolūkam nepieciešama iepriekšēja visas tautas piekrišana.

Un tādējādi lieta stiepās garumā līdz Israēla dēlu iznākšanai no Ēģiptes, kad viņi kļuva cienīgi to ievērot. Tad vispirms viņiem tika taujāts: vai piekrīt katrs no tautas uzņemties šo bausli? Un pēc tam, kad tam piekrita, viņiem tika iedota Tora.

No kabalas pirmavotiem, tādiem kā „Ievads kabalas zinātnē”, „Desmit Sfirotu Mācība” un ARI darbs „Dzīvības Koks”, mēs uzzinām par garīgās pasaules uzbūvi, par dvēseles radīšanu – vienīgā radījuma un par to, kā šī dvēsele izgājusi sašķelšanos, sadaloties vairums daļās. Var sacīt, ka šīs daļas pastāvēja arī agrāk, taču saplūda vienotā nolūkā, vieotā nodomā, īpašā stāvoklī. (vairāk…)

Redzes apmāns

Jautājums: Ja nepastāv atsevišķās daļas, tad par ko ir rakstīts Zoar Grāmatā – kā viena dvēsele labojas?

Atbilde: Visa Zoar Grāmata klāsta par to, kā mēs savienojamies vienā dvēselē, jo vairāk nav par ko runāt. Pastāv pilnības stāvoklis – viena dvēsele, un nepilnīgs stāvoklis – kad tā visa ir sašķelta. Turklāt mums sevi jāatgriež pilnības stāvoklī.

Būtībā sašķeltība pastāv tikai mūsu apziņā. Kad mēs uzzināsim, kas ir sabojāts, – tad redzēsim, ka viss izlabots. Man jāizlabo tikai sava uztvere, savs redzējums. Un tādēļ tas tiek dēvēts – „kabalas zinātne” („kabala” – tulkojumā – „saņemšana”) – zinātne par to, ka es saņemu, uztveru īstenību. Vienīgi tas! Realitāte ir absolūta un nebija nekādas šķelšanās. Tas viss tikai attiecībā pret saņemošajiem, attiecībā uz cilvēku, kas to izzina.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 14.11.2011.

Avots krievu valodā

Radījuma „dzīvais” lego

Zoar Grāmata. Nodaļa „Pekudei”, 157.p.: Kopā ar troņiem ūdeņi paceļas un nolaižas, t.i., staro no lejas uz augšieni un no augšienes uz leju. Tie, kuri nolaižas, izlaužas cauri bezdibeņiem un tos pāršķeļ. Tie, kuri paceļas augšup, ienāk akmeņu atvārsnītēs, kas atrodas īpašības roš Zeir Anpin ekrānā pe. Un tie paceļas un piepilda septiņas dienas, t.i., šīs septiņas Malhut no haze un augstāk.

Zoar Grāmata klāsta tikai par vēlmju savienošanos: kādā veidā tās savienojas, kādi saišu veidi no tā veidojas, kādas gaismas atklājas saskaņā ar īpašību līdzību starp vēlmju saiknēm un gaismu, – atdeves īpašību, kuru tās savā starpā atklāj. (vairāk…)

SMS no sirds uz sirdi

Mēs vienmēr domājām, ka mūsu savstarpējās attiecības analoģiskas attiecībām, kas darbojas nedzīvajā, augu un dzīvnieku dabā. Dabas sakariem mēs pievienojam savus personīgos: precamies, noslēdzam tirdzniecības un rūpniecības līgumus, pelnam viens no otra… Mēs uzturam šajā pasaulē ierastos materiālos sakarus, kuri balstās uz egoistisku vēlmi, – tā, lai ievērotu savas intereses, taču lai arī „neaprītu” viens otru, lai gūtu baudījumu, un tajā pašā laikā sadzīvotu.

Visi šie sakari, tajā skaitā arī virtuālie, līdz šim bija pilnīgi pārredzami un kontrolējami. Piemēram, mēs vadījām ekonomiku ar zinātnes un statistisko datu palīdzību. Patiesībā materiālie sakari veidojas kā papildinājums dabiskajiem. Tie – evolūcijas sekas. Katra paaudze sev veido aizvien jaunus sakarus starp cilvēkiem.

Un, lūk, patreiz mums pirmoreiz jāatzīst tas fakts, ka esam savstarpēji saistīti domās. Jau ir pētījumi, kuri to apliecina, taču domu sakari vienalga mums ir apslēpti. Runa iet nevis par datu nodošanu ar bezvadu sistēmas palīdzību, kas tiek veikts ar mūsu  pilnīgu kontroli saskaņā ar izpētītajiem fiziskās pasaules likumiem. Pār domu saistošajiem pavedieniem mums nav varas un tikai pēc atsevišķām ārējām pazīmēm, pēc sekām daudzkārt zemākajos līmeņos, mēs atklājam, ka esam savstarpēji saistīti domās. (vairāk…)

Kopējās dvēseles gaisma

Mēs visi bijām viena dvēsele, kura sadalījās vairums egoistiskās daļās. Ko tas nozīmē? Kā atgriezties sākotnējā stāvoklī? Un kas ir tas spēks, kurš atgriež sašķeltās daļas sākotnējā stāvoklī?

Bāls Sulams „Gudrības augļi”, Sarunas, „600 tūkstoši dvēseļu”: Pēc manām domām, patiesībā pasaulē nav nekā, izņemot vienu dvēseli, kā sacīts (Berešit, 2:7): „Un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvēseli”. Tā pati dvēsele atrodas visos Israēla dēlos – katrā, pilnībā kā Ādamā Rišonā.

Turklāt garīgais nedalās un nešķeļas daļās, kā tas piemīt materiālajam. Un 600 tūkstošos daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs dvēsele sadalās ar ķermeņa spēku, kas piemīt katram. Citiem vārdiem, sākumā ķermenis pilnīgi atdala un novērš no tā dvēseļu starojumu. Taču ar Toras un baušļu spēku ķermenis attīrās, un atbilstoši attīrīšanās mēram, tajā pašā pakāpē kopējā dvēsele tam staro.

Avots krievu valodā

Svētītais lauks

Torā pastāvīgi sastopas lauka tēls. Par lauku tiek dēvēta Malhut, Šhina – mūsu savstarpējā saikne, kā sacīts: „Lauks, kuru Radītājs svētījis”.

Kad atklājas mūsu savstarpējā saikne, cilvēks sāk just atmodu un meklēt dzīves jēgu. Tas tiek dēvēts „klīst pa lauku”, jo viņš jūt, ka ir nomaldījies un nezina, ko darīt ar sevi pašu un šo lauku, kas piepeši atklājās viņa skatienam. Viņš jautā: kas ir dzīve un kādēļ tā ir dota? Viņš jūt, ka acu priekšā paveras kāda nezināma telpa. (vairāk…)