Mēs vienmēr domājām, ka mūsu savstarpējās attiecības analoģiskas attiecībām, kas darbojas nedzīvajā, augu un dzīvnieku dabā. Dabas sakariem mēs pievienojam savus personīgos: precamies, noslēdzam tirdzniecības un rūpniecības līgumus, pelnam viens no otra… Mēs uzturam šajā pasaulē ierastos materiālos sakarus, kuri balstās uz egoistisku vēlmi, – tā, lai ievērotu savas intereses, taču lai arī „neaprītu” viens otru, lai gūtu baudījumu, un tajā pašā laikā sadzīvotu.
Visi šie sakari, tajā skaitā arī virtuālie, līdz šim bija pilnīgi pārredzami un kontrolējami. Piemēram, mēs vadījām ekonomiku ar zinātnes un statistisko datu palīdzību. Patiesībā materiālie sakari veidojas kā papildinājums dabiskajiem. Tie – evolūcijas sekas. Katra paaudze sev veido aizvien jaunus sakarus starp cilvēkiem.
Un, lūk, patreiz mums pirmoreiz jāatzīst tas fakts, ka esam savstarpēji saistīti domās. Jau ir pētījumi, kuri to apliecina, taču domu sakari vienalga mums ir apslēpti. Runa iet nevis par datu nodošanu ar bezvadu sistēmas palīdzību, kas tiek veikts ar mūsu pilnīgu kontroli saskaņā ar izpētītajiem fiziskās pasaules likumiem. Pār domu saistošajiem pavedieniem mums nav varas un tikai pēc atsevišķām ārējām pazīmēm, pēc sekām daudzkārt zemākajos līmeņos, mēs atklājam, ka esam savstarpēji saistīti domās. (vairāk…)
Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums”, Realitātes uztvere -
Nav komentāru→