No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 96. p.: Un tie, kuri izpelnījušies, vairs nevar atkāpties no pienācīgas baušļa izpildes, līdzīgi cilvēkam, kurš nespēj atkāpties no brīnišķīgas baudas, kas nāk viņam rokās. Turpretī no pārkāpuma viņi bēg prom kā no ugunsgrēka.

Par viņiem sacīts: „Jūs, kas saliedēti ar jūsu Radītāju, dzīvojat visi šodien”. Radītāja mīlestība atnāk, un tiek dota viņiem kā personīgā mīlestība caur dabiskiem kanāliem, kurus cilvēkam sagatavojusi radījuma daba. Un tagad zars ir saistīts ar savu sakni kā tam pienākas, un dzīve milzīgā parpilnībā nepārtraukti tiek dota zaram no sava avota. Tādējādi Toru dēvē par „dzīvi”.

Attiecībā uz mums pagaidām tā nav „dzīve”. Ja mēs tādu stāvokli justu, tad uztvertu to kā melnu baismīgu bezdibeni. Īstenībā dzīve ir bezgalīga bauda no atdeves tuvākajam. Cilvēks iegūst vēlmi atdot un līdz ar šo vēlmi paceļas pāri savai vēlmei baudīt, to tāpat arī izmantojot atdeves dēļ. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē „dvēsele” kabalas zinātnē?

Atbilde: „Dvēsele” (nešama) ir tilpne, kas piepildīta ar Binas pakāpes gaismu. Ja virs savas materiālās, „dzīvnieciskās” saņemošās vēlmes es attīstu attieksmi pret tuvāko un vēlos būt viņam piesaistīts, tad jūtu atšķirtību, neatzīšanu. Izstiepjot šo saikni tālāk, es sāku nicināt tuvāko, bet pēc tam viņu ienīst.

Viss sākas no  nulles, neitrālā līmeņa. Katrreiz cenšoties labi izturēties pret tuvāko (+), tā vietā es izpaužu negatīvu (-). Un jo vairāk es pūlos (↑), jo lielāks negatīvs man atklājas (↓).

Tādā veidā es izeju piecas stadijas – no nulles līdz ceturtajai, kurā atklājas naids – pie tam atklājas tieši tad, kad vēlos sasniegt mīlestību. Tas kopumā notiek pacelšanās laikā un it īpaši katrā pakāpē. Līdz brīdim, kad nonākšu līdz pašam dziļumam, līdz iekļūšu vēlmē visā tās dziļumā (avijut) – naids man neatklājas. Un katrā etapā ir piecas šīs stadijas, kas sastāda AVAJa konstrukciju. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 172. p.: …”Cilvēka tēls” – kā cilvēka sejas attēls, kas ietver visas formas, tas ir, trīs sejas, lauva-vērsis-ērglis. Tie ietverti cilvēka sejas attēlā no Malhut puses tajā, jo cilvēks (adam) ietver Zeir Anpin un Malhut.

…”Cilvēka tēls”, kas ietver noslēpumus, kuri līdz pasaules radīšanai tika izteikti un ieviesti septiņos ķēniņos, kuri valdīja mainīgajā pasaulē, neskatoties uz to, ka viņi sašķēlās un nespēja pastāvēt.

Cilvēka tēls – tas, ko mēs veidojam saiknē starp mums, līdz izveidosies Ādams Rišons. Pūles, kuras katrs pieliek, lai apvienotos, veido šo jauno tēlu, dēvētu „Ādams Rišons”.

Ādams Rišons, kas radīts no augšienes pasauļu lejupnākšanas laikā, bija it kā prototips, eņģelis, par cik radīts bez mūsu pūlēm. Turpretī, pateicoties mūsu pūlēm, tas pārvēršas no dzīvnieka par cilvēku. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, ZOAR - Nav komentāru→

Mēs cenšamies veikt abpusējas darbības attiecībā uz atdevi, mēs runājam par mīlestību starp mums. Lai arī tās nav, taču mēs vienalga runājam par atdevi, par mīlestību pret Radītāju un saplūsmi ar viņu, par saplūsmi starp mums, par vienotību – īsāk sakot, par izlabotu tilpni. Pēc kopīgās tilpnes sašķelšanās mēs runājam par tās labošanos. Kādreiz pastāvēja vienota dvēsele – un mēs runājam par atsevišķu dvēseļu atkalapvienošanos vienā.

Šīs sarunas ļauj mums vienam no otra kvalitatīvi un kvantitatīvi iedvesmoties – un pakāpeniski visas mūsu pūles summējas vienā veselumā. Gala rezultātā mēs formējam tādu stāvokli, no kura spēsim iekliegties – citiem vārdiem, pacelt augšup kopīgo lūgšanu. Tad, kad cilvēki sapulcējas kopā, lai arī viņu nav daudz, taču viņiem ir tilpnes/ vēlmes un vairums uztveres detaļu – un viņi paceļ augšup „kopīgo lūgšanu”.

Turklāt šai lūgšanai jātiecas pie Avota, pie viena mērķa, jābūt vienotai. Viņi vēlas saņemt savā vidē savstarpējās atdeves īpašību, kuru iztēlojas kā augstāko vērtību. Šo īpašību, šo spēku, kas rada un atdzīvina visu, viņi dēvē par „Radītāju” un vēlas, lai šis spēks starp viņiem atklātos atbilstoši pieliktajām pūlēm. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „600 tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv 600 tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele dalījās vairums dzirkstelēs. Taču kā lai to saprot – garīgais nedalās daļās un sākotnēji nebija radīts nekas cits, izņemot vienoto dvēseli – Ādams Rišons.

Un patiešām pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu vienīgo dvēseli, kā sacīts Berešit: „Un iedvesa viņā dzīvības elpu”. Tā pati dvēsele atrodas katrā no Izraēlas dēliem – pilnībā ikvienā, gluži kā Ādamā Rišonā. Jo garīgais nedalās un nesašķeļas daļās, kā tas raksturīgs materiālajam. Turpretī 600 tūkstoši daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs, dvēsele dalās ar cilvēka egoismu.

Sākumā mēs jūtamies tā,  it kā atrastos ārpus kopīgās dvēseles, jo mūsu ego mūs norobežo no tās. Taču rezultātā katrs pilnīgi izzina to vienīgo kopīgo dvēseli, garīgo tilpni, izlaboto vēlmi baudīt, kas pieder radījumam, kurš atrodas Bezgalības pasaulē saplūsmē ar Radītāju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 55. p.: Attīrot sevī saņemošo vēlmi, cilvēks izzina gaismas un savas dvēseles pakāpes, kas dēvētas NaRaNHaJ. Katrā pakāpē gaismas palīdz cilvēkam attīrīties. Tādā veidā viņš mēro ceļu augšup, līdz sasniedz sava nolūka būtību, kas ielikts radīšanas nodomā.

Jautājums: Vai pakāpe – saņemšana atdeves dēļ – paredzēta visām dvēselēm?

Atbilde: Jā un nē. Sasniegt to var ne tikai taisnā ceļā, bet arī savstarpējas iekļaušanās ceļā. Mēs runājam par absolūtu, integrālu, analogo sistēmu, kurā visi savstarpēji saistīti ar visiem un katrā ielikts kopīgais modelis kā hologrāfiskajā ainā.

To nosaka apstāklis, kādu lomu es spēlēju šajā ainā: vai esmu „kājas”, „galvas”, „sirds” vai kāda cita orgāna daļa kopīgajā „ķermenī”? Bez šaubām, es sasniegšu visu, taču savu sistēmas daļu es sasniedzu aktīvā veidā, darbojoties patstāvīgi. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Patiesībā pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu vienīgu dvēseli, bet sešsimts tūkstošos daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs to dala cilvēka egoisms.

Radīta vienota dvēsele un nekas vairāk cits. Pastāv tikai dvēsele, un mēs vienmēr tajā atrodamies. Taču, ja mums šķiet, ka tas tā nav, tad tāpēc, ka paši esam sabojāti. Kopējā tilpne man dalās manā „Es” un „citos”, tā vietā, lai pārstāvētu monolītu kopību, kurā esam tikai „mēs”. Viss mans darbs ir tajā, lai es izlabotu personīgo uztveri.

Līdz šim brīdim es atrados pasaulē, kuras daļas man šķita atdalītas, un kurām trūkst savstarpējā saikne. Tā esmu iekārtots iekšēji, tādu man vienmēr bija ērti redzēt ārējo pasauli un es pilnībā ar to sadzīvoju. Taču šodien pasaule no ārienes pieņem citus apveidus: izrādās, ka nedzīvā, augu un dzīvnieku daba ir cieši saistītas. Dabiski, man tas nav tik svarīgi un tomēr ekoloģijai arī ir sava nozīme, jo ar savām neapdomātām rīcībām es izraisu nepatīkamas izmaiņas dabas parādībās. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv 600 tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele sadalījās vairums dzirkstelēs. Taču, kā to saprast? Garīgais nedalās daļās un sākotnēji nekas netika radīts, izņemot vienu dvēseli – Ādamu Rišonu.

No vienas puses, cilvēka priekšā nostājas sašķeltas, sadrumstalotas pasaules aina, bet no citas puses, viņam ir saprotams, ka iekšēji viņš pats ir sašķelts un sadrumstalots, tāpēc pasauli redz tādu. Sacīts, ka labojoties cilvēks nosliec sevi un visu pasauli uz attaisnojuma svaru kausa. Tādējādi, kad nonāku pie savas personīgās labošanās beigām, visai pasaulei manās acīs jābūt izlabotai. Pašlaik, lūkojoties uz sevi pašu, es redzu visu pasauli sabojātu – tādu to aino mani trūkumi. Un, otrādi, izlabojoties, es nosliekšu sevi un visu pasauli uz pilnību. Es pats un pasaule, kuru es redzu, tas ir viens un tas pats. Pasaule – manas tilpnes/vēlmes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Rabašs, Šlavei Sulam, 1984., 2. raksts „Biedru mīlestība”: Torā sacīts: „Un atrada Jozefu cilvēks, kad viņš klīda laukā”. „Cilvēks, kas klīst laukā”, – tas ir cilvēks, kurš nomaldījies no saprāta ceļa, tas ir, kurš nezina īsto ceļu, kas ved uz paredzēto vietu. Un viņš domā, ka nekad nesasniegs savu mērķi.

Mums ir tāda sajūta: mērķis tik lielā mērā ir mums pretstatā, ka šķiet kā mirāža. Esam pilnīgi no tā atrauti.

Un tas cilvēks viņam jautāja: „Ko tu meklē?” Tas ir, ar ko varu tev palīdzēt?…

Ja cilvēks ir izmisis – kas viņam jāmeklē? Kas jālūdz? Viņš taču redz, ka viņam nav ne mazāko iespēju sasniegt garīgo. Nav spēka, nav patiesas vēlmes – ko darīt? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Norises - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Rabīns Elimeleks no Ležamskas, grāmata „Gaismeklis un saule”: Padoms un līdzeklis kalpojot Radītājam, un galvenais atgriešanās ceļš ir sekojoši: apvienot mūsu sirdis biedru savstarpējā mīlestībā, redzēt tuvākā vertību kalpošanā Radītājam un sava Veidotāja izzināšanā un neskatīties uz tuvākā trūkumiem.

Galvenais – apvienoties ar katru no biedriem mīlestībā, vienotā sirdī, kalpot Radītājam, kopīgi sniegt palīdzības roku, izveidot starp mums saikni un saliedēties vienam otrā savās sirdīs, lai kļūtu kā viens veselums, un kalpot Radītājam ar visu sirdi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Norises - Nav komentāru→