Zoar Grāmata. Priekšvārds. “Rabīna Amnona Sabas burti”, 31. p.: “Radītājs dod iespēju katram burtam paust savu varu pēc Viņa gribas, līdz noskaidros tie paši ar sevi, izejot no savas personīgās vēlmes, kurš no tiem izpelnījies pārvaldīt pasauli. Tādējādi sacīts, ka divi tūkstoši gadu pirms pasaules radīšanas, Radītājs vērīgi aplūkoja burtus un uzjautrinājās par tiem”. (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 451. p.: Trešajā maiņā ķerubi vicināja spārnus un skaļi sludināja dziesmu, kā sacīts: “Alliluja. Suminiet kalpi Radītāju, Radītāja vārdu! Lai svētīts Radītāja vārds no saullēkta līdz norietam”. Tad eņģeļi, kas atradās trešajā maiņā, visi skaļi sludināja dziesmu. Desmit Sfirotu Mācībā mēs varam apgūt garīgās darbības trīs līniju, gaismu, kelim, ekrānu, rešimot formā, taču Zoar mums stāsta par tām pašām darbībām kā par svētajiem nedzīvajiem, augu un dzīvnieku objektiem – spēkiem cilvēka darbā. (vairāk…)
Kabalas zinātne nerunā par mūsu materiālo pasauli. Attiecībā uz jēdzienu “Adam Kadmon” es biju satriekts, ieraugot, kā aino materiālo formu kabalā, paužot to kā metafizisku jēdzienu saskaņā ar dievišķo saprātu… Pasarg Dievs, ļaut sev tā materializēt šos svētos jēdzienus, pat ja arī tikai ar mācību nolūku. (Garīgajā nav formas, bet pastāv tikai spēki un tādējādi mums iespējams attēlot tikai spēku samērus. Skat. Bāla Sulama attēlus “Sefer Ailan”).
Rabīns Kūks. Vēstule Nr. 1, 162. lpp. (vairāk…)
Kabalas zinātne nerunā par mūsu materiālo pasauli. Zoar Grāmata runā nevis par materiālajiem notikumiem (kuri norisinās cilvēka egoistiskajās vēlmēs), bet par augstākajām pasaulēm (kuras tiek sajustas altruistiskajās vēlmēs), kur laika kārtība (darbības) nav tāda kā materiālajā (egoistiskajā) pasaulē. Garīgie laiki izpaužas formu un pakāpju atšķirībā, kuras atrodas augstāk par vietu (egoistiskā vēlme) un laiku (darbību kārtība, jo cēlonis un sekas garīgajā atdeves īpašībā pretstatā to kārtībai materiālajā). Zoar Grāmata, Komentārs “Sulam”. Nodaļa Vayetze, 139. Kabalas zinātne runā tikai sākot no garīgās pasaules Asija saknes un augstāk (tas ir, augstāk par mūsu pasauli. Tādējādi visi tie, kas pūlas piemērot kabalu mūsu pasaulei – nejēgas vai šarlatāni).
Rabīns Nahmans no Breslavas. Sihot Moaran, 225.
Kabalas zinātne nerunā par mūsu materiālo pasauli. Visi notikumi Torā – tie ir augstākie noslēpumi (tiem, kuri vēl nav ieguvuši atdeves īpašību un tādēļ nespēj izzināt to patieso jēgu). Zoar Grāmata, Komentārs “Sulam”. Nodaļa Behaalotecha, 58. Kabalas zinātne neko nerunā par mūsu materiālo pasauli (stāvokli, kurā valda egoisms).
Bāls Sulams. “Gribas brīvība”.
Zoar, nodaļa “Leh-Leha” (Lech-Lecha), 211. p.: Radītājs radīja septiņas debess velves augšienē un tas – pasaules Acilut ZAT (7 sfirot): HaGaT NeHIM. Un tās visas, – lai izzinātu Radītāja diženumu. Un viss tikai ar vienu nolūku, lai pavēstītu mums par augstākās gribas noslēpumu. Kāpēc sfirot tiek dēvētas par debess velvēm? – Debess velve – tas ir ekrāns. Bet pastāv vairums ekrānu veidu. Ja tas ir ekrāns, kurš atdala pakāpienus, tad dēvējam to “debess velve”.
Runa iet tikai par vēlmi, kurai pāri atrodas ekrāns, atstarotā gaisma. Vēlme atrodas zem samazinājuma, tai pieder avijut (vēlmes biezums, lielums) un attiecīgi spēks tā pārvarēšanai – ekrānā. Tie visi ir tehniski termini. Tomēr, kad strādājam ar vēlmēm un to pretestības spēku, mēs atklājam tajā jutekliskus iespaidus. Ir vēlme baudīt, kurā atklājas tā vai cita parādība. Mēs runājam tieši par parādību, nevis par pašu vēlmi, kura izsauc šo parādību. (vairāk…)
Komentāra Sulam ievads, 61. p.: “Dižais laika un telpas likums”.
Zini, ka visi kabalas zinātnes raksti, kuri skar laiku un telpu, neattiecas uz laicīgās pasaules šķietamo laiku un telpu, jo garīgais – augstāks par laiku un augstāks par telpu.
Bet “agrāk un vēlāk” – nozīmē cēloni un sekas… Un “augšiene un leja”, un “pacelšanās un nolaišanās” – nozīmē vēlmes raupjuma un tīrības mērus.
Jo “pacelšanās” – nozīmē dzidrināt vēlmi, bet “nolaišanās” – kļūt raupjākai.
Un kad tiek sacīts, ka augstākā pakāpe pacēlās augšup – tas nozīmē, ka zemākā pakāpe dzidrināja sevi un tapa tīra gandrīz kā augstākā, un tāpēc piestiprinājās tai. Jo īpašību līdzība savieno garīgos objektus vienu ar otru… Un tādā formā visi vārdi jāuztver – tieši garīgajos jēdzienos”.
Kabala izmanto zaru valodu, ņemot mūsu pasaules vārdus un aprakstot ar tiem notiekošo garīgajā, augstākajā pasaulē, kurā nav tādu mūsu pasaules jēdzienu kā laiks, kustība, telpa, attālumi, virzieni. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei