Tad, kad saņemsi garīgo izpratni, pirmkārt, tu sāksi sajust zināmas garīgās parādības savas vēlmes iekšienē. Un piepeši sapratīsi, kā tās saucas un kas tas ir.

Tad tu pēkšņi sāksi saprast, par ko grāmata klāstīja un atcerēsies, kā tu par to kādreiz lasīji vai mācījies. Tu piepeši atcerēsies visu, kas attiecas uz šo garīgo parādību, kura tagad tev atklājusies.

Tajā pašā mirklī tevī viss savienosies – gan vārds, kurā tas viss tiek dēvēts, gan šī garīgā stāvokļa sapratne, gan atmiņa par to, kurā vietā tas bija rakstīts, kad tu to mācījies. Tas viss tev noskaidrosies un savienosies ar garīgo parādību, kuru tu patreiz atklāj un sajūti.

Taču iepriekš jāatnāk sajūtai, pašai izpratnei – bez vārdiem! Un pēc tam noskaidrosies vārdi, definējumi, saiknes – atbilstoši tavai gatavībai tam.

No nodarbības pēc raksta „Kabalas zinātnes būtība”, 10.02.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc lasot Desmit Sfirotu Mācību daudz vienkāršāk noturēties pareizajā nolūkā salīdzinājumā ar Zoar Grāmatu?

Atbilde: Lieta tā, ka skaidrojumiem mums nepieciešama kāda valoda, jo garīgajā pasaulē nav vārdu un kabalistiem jārunā zaru valodā, kura rada mums sajukumu.

Zaru valoda ir laba tam, kurš jau atrodas garīgajā pasaulē. Ja es atrodos augstāk par mahsomu, tad man nav problēmu ar sapratni, lai kādā valodā notiktu skaidrojums. Es taču reāli sajūtu šo pasauli, to saprotu, uztveru tās pakāpes līmenī no 125, līdz kurai esmu pacēlies. No skaidrojuma es sapratīšu no, kas notiek, tāpat kā saprotu stāstu par šo pasauli, kura man ir pazīstama.

Taču, ja es atrodos zemāk par mahsomu, tad nespēju saprast alegorisko zaru valodu. Man vienkāršāk saprotama TES valoda, kas runā ar tehniskiem terminiem un izmanto garīgos definējumus, gaismu nosaukumus, sfirot, parcufim, līmeņu augstumu. Es to kaut kā varu novertēt, vismaz man ir saprotams, ka 120. pakāpe atrodas zemāk kā 125., bet Nefeš ir mazāka kā Ruah. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, Kabalas valoda - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Šemot”, 40.p.: Mēs atveram mūsu acis, redzam: svētie rati dodas savā ceļā.
Un dziesmas skaņas, kas saldina Binas dzirdi, brīnumskaistas Malhut sirdij, paceļas un nolaižas, izplatās un neizzūd…
Bet Hohma sasniedzama tikai kustībā no līnijas uz līniju, trijos punktos – holam, šuruk, hirik.
Un tad atskan dziesmas skaņas, hohmas starojums ausīs (oznaim), Binā, galvenokārt pateicoties vidējai līnijai, Tiferet, dēvētai “skanējums”. Un no tās pāriet pie Malhut. (vairāk…)

Filed under: Duhina dziesmas, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, Mūzika un dziesmas, ZOAR - Nav komentāru→

Kongress Toronto, 6. nodarbība

Katram vārdam, kuru mēs lasām kabalas zinātnē, jādod precīzi apzīmējumi, jo tā izmanto vairākas valodas, lai mums izskaidrotu visu radību.

Mūsu pasaulē, lai viens otram nodotu savus iespaidus, mēs izgudrojam dažādas metodikas – kā kādam kaut ko pateikt, uzrakstīt, uzzīmēt, nospēlēt uz mūzikas instrumenta, nodejot. Taču kādā veidā mēs varam viens otram nodot iespaidus par to, ko sajūtam garīgajā? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kabala, Kabalas apgūšana, Kabalas valoda - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. „Truma”, 24. p.: Malhut, tajā notikušo tiesu rezultātā, tiek dēvēta „Afar (pīšļi) un Afaron”. Afaron nozīmē „mūsu pīšļi”. Kopš tā laika, kad Malhut pacēlās augšup uz Binu, Bina tāpat tiek dēvēta par Afaron.

Turklāt Bina tad dalās divās daļās: uz GAR – augstākajām Aba ve-Ima, un tas ir „sameh (60)”, kas atbilst sešām HABAD HAGAT sfirot, no kurām katra sastāv no desmit, bet no haze un zemāk tā nostiprinājās parcufa IŠSUT veidā, kas iekļauj sevī četras NEHIM sfiras, un tas ir „mem (40)”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, Realitātes uztvere, ZOAR - Nav komentāru→

No Rabaša raksta “Palīdzība darbā, kura jālūdz Radītājam”: Ir cilvēks, kurš bīstas no Radītāja savu dēlu dzīvības dēļ, jeb bīstas par sava ķermeņa vai materiālo labklājību.

Tādējādi viņu neatstāj bailes, taču tās nav virzītas uz augstāko sakni, jo to saknē atrodas personīgais labums, no kura arī dzimst bailes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda - Nav komentāru→

No kurienes nāk mūsu pasaules vārdi? Kāpēc kaut kāds zemnieks, kurš kādreiz dzīvojis pie Jeruzalemes, paraudzījās uz Olīvkalnu un deva tam tādu nosaukumu – viņam vienkārši likās, ka tam piestāvēs šis vārds. Tāda vēlme viņam izpaudās no dabas, bet daba nāk no augšienes.

(vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc Zoar autori vietām raksta tādā pasaulīgā valodā, ka tas tikai sajauc galvu, it kā runa iet par mūsu pasauli, bet citviet raksta parcufim un sfirot valodā? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, Realitātes uztvere, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Un sadzirdēja Itro”, 73. p.: Cilvēks, kuram ir melni mati bez dzelteniem, – reizēm viņš ir veiksmīgs, noderīgs kopējās lietas labā, kopējās pūlēs, taču uz īsu laiku, neilgi… (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Rabīna Amnona Sabas burti”, 37. p.: Ienāca burts “bet” un vērsās pie Radītāja: “Pasaules Valdniek! Vai Tev pa prātam radīt ar mani pasauli?”. Radītājs tam atbildēja: “Tieši ar tevi Es radīšu pasauli un tu būsi tas sākums, ar kuru Es radīšu pasauli”.
Jautājums: Kāpēc pasaule tika radīta tieši ar burtu “bet”? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, ZOAR - Nav komentāru→