Trešais spēks
Mums nenāksies viegli, kamēr, izņemot dabu, proti, Radītāju, kurš iedarbojas uz mūsu saņemošo vēlmi, un dzen to kā vilcienu pa sliežu ceļu, neiegūsim vēl vienu spēku. Bez papildspēka šis process pilnībā ir nolemts. Tajā ir ielikts viss, ieskaitot laiku un galapunktu. Reizēm es pat novēroju, ka dzīve iet savu gaitu, un pilnīgi neatkarīga no manis.
Kabalas zinātne ļauj man izsaukt trešo spēku, ar kura palīdzību es vadīšu savu attīstību. Gaismas spēks joprojām virza manu ekspresvilcienu uz priekšu, un te ar neko nevar līdzēt. Taču es varu izmantot papildspēku, lai savā garīgajā izaugsmē virzītos uz priekšu apzināti un jutekliski, izprotot procesu, zinot, kas tas ir par vilcienu, uz kurieni, un ar kādu nolūku tas steidzas, kas to motivē utt. Tiekot ar visu to skaidrībā, es ieraudzīšu, kāds blakusspēks man ir nepieciešams, un ko es varēšu ar tā palīdzību izmainīt. (vairāk…)
Spāņu grupas jautājums: Šodien mēs varam veikt svarīgu izplatīšanas akciju. Puse no grupas uzskata, ka mums tas ir jādara, taču otra puse domā, ka nepieciešams piedalīties biedru sapulcē. Kā mums rīkoties?
Jautājums:
Kongress Toronto, 7. nodarbība
Bāls Sulams, laikraksts „Narod”: Pakāpe, kura seko pēc mūsdienu iekārtas sagraušanas, – tā ir nacistu vai fašistu vara. Tas nozīmē, ka mēs vēl atrodamies cilvēces attīstības starpposmos, un cilvēce vēl nav sasniegusi augstāko pakāpi. Un kurš var paredzēt, cik daudz asiņu tiks pasaulē izliets, pirms mēs sasniegsim šo vēlamo pakāpi?
Ņemot vērā pasaules mūsdienu stāvokli, mūsu virzība uz priekšu būs ātra. Klausoties ziņas, jūs redzat, kā pieaug tempi. Mēs ātri iziesim šo periodu – jo arī pasaulei nepieciešama mūsu virzība uz priekšu. Tādēļ jāturas visiem spēkiem un nedrīkst noiet no ceļa.
Jautājums:
Šodienas sarežģītās situācijas apstākļos Izraēlā un pasaulē kļūst saprotams, kāpēc Bāls Sulams uzstāj, ka pirmām kārtām jāsēžas skolas solā un jāmācās. Tas ir tieši tas, kas mums nepieciešams, citādi mēs nepareizi attieksimies pret notiekošo.
Jautājums:
Katrā jaunā stāvoklī mēs sevi sajūtam kā pazudušus, gluži kā zirgs, kurš nomaldījies laukā. Taču cilvēks, kurš atmodies pazudušā dzīvnieka iekšienē, sevi izved un atrod savu vietu – tā ir pareiza attieksme pret šo lauku, kas mūs visus saista.