Tautas kalpi
Viss „priesteru” (koenov) darbs, par kuru tik daudz rakstīts Torā, būtībā veltīts rūpēm par citem. Šķiet it kā tie būtu kādi rituāli dievkalpojumi Templī, kurus notur virspriesteris (Koen agadoļ) kopā ar Koeniem un Levītiem, bet visa tauta tos apkalpo, veicot ziedojumus. Taču viņi māca tautu un veic visus labojumus, jo Radītājs to gaida tieši šajos pašos dziļākajos un attālākajos no Viņa vēlmes slāņos.
Mēs domājam, ka priesteri – tas ir kas atdalīts no tautas, kaut kur pašā augstumā. Gluži otrādi, „kalpotāju valstība” – tie, kas iet tautā un rūpējas par to kā par zīdaini, līdz viņš pacelsies augšup un izaugs līdz galīgai saplūsmei ar Radītāju. Koena pienākums – novest tautu pie tāda stāvokļa.
Gaisma iedarbojas uz vēlmes augšējiem slāņiem, kuri dēvēti par Koeniem, Levītiem, Israēlu. Un tad šie vēlmes slāņi strādā ar pārējiem slāņiem. Līdz galīgajai labošanai šī piramīda nemainās. Taču, kad labošanās beigās atnāk „daudzpusīga un apkopojoša” (rav paalim umekabcieļ) gaisma, tā pārvērš visu šo piramīdu aplī. (vairāk…)