Category Archives: Kabalas izplatīšana

Tautas kalpi

Viss „priesteru” (koenov) darbs, par kuru tik daudz rakstīts Torā, būtībā veltīts rūpēm par citem. Šķiet it kā tie būtu kādi rituāli dievkalpojumi Templī, kurus notur virspriesteris (Koen agadoļ) kopā ar Koeniem un Levītiem, bet visa tauta tos apkalpo, veicot ziedojumus. Taču viņi māca tautu un veic visus labojumus, jo Radītājs to gaida tieši šajos pašos dziļākajos un attālākajos no Viņa vēlmes slāņos.

Mēs domājam, ka priesteri – tas ir kas atdalīts no tautas, kaut kur pašā augstumā. Gluži otrādi, „kalpotāju valstība” – tie, kas iet tautā un rūpējas par to kā par zīdaini, līdz viņš pacelsies augšup un izaugs līdz galīgai saplūsmei ar Radītāju. Koena pienākums – novest tautu pie tāda stāvokļa.

Gaisma iedarbojas uz vēlmes augšējiem slāņiem, kuri dēvēti par Koeniem, Levītiem, Israēlu. Un tad šie vēlmes slāņi strādā ar pārējiem slāņiem. Līdz galīgajai labošanai šī piramīda nemainās. Taču, kad labošanās beigās atnāk „daudzpusīga un apkopojoša” (rav paalim umekabcieļ) gaisma, tā pārvērš visu šo piramīdu aplī. (vairāk…)

Vienā saiknē ar visu cilvēci

Jautājums: Cik lielā mērā ir svarīgi tuvākā laikā paredzētie kongresi ne tikai mums, bet galvenais – pasaulei?”

Atbilde: Jāņem vērā, ka katrs kongress mums jāizmanto piecdesmit uz piecdesmit, tas ir, jāvirzās augšup, pie Radītāja, pie atdeves un mīlestības īpašības un vienlaikus – lejup, pie visiem pārējiem 99%. Mums, principā, jāsatuvina starp mums tas viss kopā un jāatgriež vienotā veselumā. Tas mums ir jāizdara.

Tāpēc jebkurā kongresā mēs runāsim arī par mūsu virzību uz priekšu, augšup un par mūsu virzību lejup, pie visas cilvēces, jo viens bez otra nav iespējams. (vairāk…)

Atmaidzināt sirdis ar gaismu

Jautājums: Daži redz draudus Bāla Sulama pieejā, kur viņš izvirza iekšējo attiecībā pret ārējo. Kā lai aptver arī šos „ārēji orientētos” sektorus?

Atbilde: Ļaudis nav spējīgi saprast to, kas attiecas uz iekšējo būtību. To „piekaļ” ārējās formas, viņiem pie kaut kā ir jāturas. „Koncentrējieties uz iekšējo, – tu saki, – un tur jūs atradīsiet visu”. Taču cilvēkiem tas ir nonsens. Neviens nestrādā  ar savu sirdi. Tas nav viegli, tam nepieciešama attīstība.

Tikai pašlaik mēs ienākam tādā periodā, kad jaunajai paaudzei nāksies attīstīt sirdi. Līdz šim brīdim tā bija „akmens sirds”, – taču tagad nāksies to atmaidzināt, sākot iztālēm. Runa iet par lielu darbu, par ļoti liela mēroga procesiem, kurus nepieciešams iziet. (vairāk…)

Atklāt pasaulei gaismu

Jautājums: Es izlasīju grāmatu „Kabalists”, kurā tostarp stāstīts, kā Bāls Sulams pūlējās nodot pasaulei vēstījumu. Viņš pateica cilvēkiem visu, taču viņu nesadzirdēja. Kāpēc šodien pasaule mūs saklausīs?

Atbilde: Bāls Sulams dzīvoja mūsdienu vēsturiskā perioda sākumposmā un ļoti vēlējās paātrināt laiku. Pirms Otrā pasaules kara viņš mēģināja organizēt trīssimts ebreju ģimeņu pāceļošanu no Polijas uz Palestīnu.

Viņš vēlējās izveidot Jeruzalemē īpašu grupu, kuras locekļi strādātu mazā fabrikā, lai sevi nodrošinātu, un pastāvīgi atrastos kopā, pastāvīgi apvienotos. Viņš vēlējās saliedēt cilvēkus ar laikraksta „Narod” (Tauta) palīdzību. Viņš atgriezās Polijā, kad tur sākās strādnieku nemieri, – cerībā parādīt viņiem kursu uz vienotību… (vairāk…)

Izplatīšana – mūsu garantija

Daži domā, ka klausoties nodarbības, lasot šo blogu un apmainoties viens ar otru ar e–pasta adresēm, viņi piedalās kopējā garīgās izaugsmes veicināšanā. Patiesībā šeit nav reālas dalības.

Cik lielā mērā tu nodod pasaulei mūsu vēstījumu, tik lielā mērā virzies uz priekšu. Tādēļ atskaities sev dienas beigās: vai tu esi ko izdarījis, vai nē? Par kritēriju šeit var kalpot tikai konkrēti darbi. Nepaļaujies, ka kāds to izdarīs tavā vietā.

Būt par biedru Bnei Baruhā – nozīmē izplatīt kabalas zinātni vai vēsti par galvojumu. Izplatīt pa īstam, ar reāliem cipariem un atskaitēm, kurus tu vari uzrādīt. Taču ja tu vienkārši „izkrauj” nodarbību, tas neko nemaksā. (vairāk…)

Mēs esam vajadzīgi pasaulei

Kopējā vēlmē, kas aptver visu cilvēci, pastāvīgi norisinās lielas pārvietošanās un savienošanās. Šī sistēma dzīvo, attīstās, un viss tajā kā viļņi jūrā, pastāvīgi pārvietojas un sajaucas. Tāpēc daudzi tajā ienāk, pietuvinās un attālinās no augstākā mērķa.

Mums jāsapulcē tāda cilvēku masa, – ne pēc skaitliskuma, bet kvalitātes, – kura patiešām vēlētos iegūt atdeves īpašību, Augstākās pasaules īpašību, otru spēku, kurš apgaismos universu, līdzās saņemšanas spēkam, kurš ir vienīgais, kas darbojas mūsu pasaulē.

Es uzskatu, ka mēs pie tā esam nonākuši ne tāpēc, ka esam tādi stipri un īpaši, bet tādēļ, ka pasaulei tas ir nepieciešams. Bāls Sulams rakstīja, ka „viss, ko esmu sasniedzis, es sasniedzu ne jau tāpēc, ka esmu īpašs, bet tādēļ, ka pasaulei bija nepieciešama labošanās metodikas atklāšana”. (vairāk…)

Pirms izšķirošā augšupejas ceļa

Visas labošanās tiek veiktas pēc principa „no vieglā uz grūtāko”. Un tas ir loģiski: sākumā gaisma izlabo tīrākās tilpnes, kuras atrodas tai tuvāk, bet pēc tam ar to palīdzību pāriet pie primitīvākām un sarežģītākām tilpnēm.

Katrā tilpnē atrodas piecas kategorijas vai desmit sfirot – citādi sakot, konstrukcija AVAJA. Saskaņā ar tilpnes avijut, šī konstrukcija dalās piecās daļās: no nulles līdz ceturtai.

Tilpne ir sašķelta īpašā veidā: jo augstāk atradās tās daļas, jo zemāk tās nokrita, tajā pašā laikā apakšējās, gluži otrādi, cieta mazākas izmaiņas. Tagad gaismu un tilpņu atgriezeniskā kārtība nosaka labošanās ceļu. Tilpnes labojas ar gaismu, kas atgriež pie Avota, vai ar apkārtējo gaismu (O”M). Tā nonāk un darbojas saskaņā ar nemainīgo un negrozāmo īpašību līdzības likumu. (vairāk…)

Visa pasaule ir atkarīga no tiem, kuri tiecas augšup

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Israēla tautas uzdevums – sagatavot pasauli noteiktai attīrīšanai, lai tā spētu pieņemt mīlestības pret tuvāko principu, līdzīgi Israēlam. Katrs tajā iegulda savu artavu, un tādā veidā katrs no Israēla tautas vērš pasauli uz labestību.

Bezgalības Malhut labošanās noris posmveidā. Tajā ir daļas, kuras ir „caurspīdīgākas”, un kuras „primitīvākas”, tāpat kā ķermenī atrodas vairāk vai mazāk svarīgi orgāni. Šī atšķirība raksturīga sabojātības periodam, tajā pašā laikā pēc labošanās vairāk sabojātās daļas, iespējams, sasniegs lielu augstumu. (vairāk…)

„Ievadām” pasaulē labošanos

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Pasaules labošanās beigas iestāsies, kad visa cilvēce nonāks saplūsmē ar Radītāju.

Tātad pasaule izlabosies, kad pilnībā saplūdīs ar Radītāju. Šis fināls ir garantēts.

Israēla tautas funkcija attiecībā pret visu pasauli ir analoģiska ciltstēvu funkcijai attieksmē pret Israēla tautu. Taču Israēla tautai uzlikts par pienākumu, iegūstot mīlestību pret tuvāko, gatavot sevi un pasaules tautas darbam, kurš caur mīlestību pret tuvāko, virzīts uz saplūsmi. Katra atdeves darbība, kuras uzdevums sniegt Radītājam labpatiku, veicina pasaules tautu attīstību, līdz pat tādai pakāpei, kad tās sasniegs vajadzīgo šķīstību, un nonāks līdz attaisnojuma kausam.

Realitātes kopējā konstrukcija dalās dažās pakāpēs: ciltstēvi, dēli, Israēls, pasaules tautas. (vairāk…)

Kā pasargāties no dabas?

Mums ir ko pateikt cilvēkiem, kuri gatavi noklausīties paskaidrojumus.

Liksim kārtis uz galda un reāli novērtēsim situāciju, runājam mēs. Pirmais: mūs vada daba, un mēs atrodamies tās sistēmā. Paši redzat: neskatoties uz visiem mēģinājumiem, mēs nepārvaldam pasauli, to vada noteikta programma, kas darbojas ar noteiktu spēku palīdzību. Galarezultātā šie spēki mūs vada.

Otrais: virzoties tādā veidā, mēs nezinām, kur nokļūsim. Kā atšifrēt mūsu attīstības programmu? Kā to kontrolēt? Vai nedaudz to „pasaldināt”? Piemēram, šodien Eiropas līderi nevar pasaldināt rūgtos zāļu graudiņus, kas izrakstīti Eirozonai. Viņi jau gatavi uzskatīt par kļūdu visu šo kopējo tirgu. Taču par kādu kļūdu var iet runa, ja viss ir ielikts programmā? Kas notika, tas notika un neko nevar darīt. Nožēlot notikušo pagātnē ir vienkārši muļķīgi. (vairāk…)