Jautājums: Bāls Sulams raksta, ja mēs neuzturam pareizu līdzsvaru starp saņemšanas un atdeves spēkiem, Daba mūs soda. Par ko lai soda cilvēkus, kuri par to neko nezina?

Atbilde: Tas nav „sods” vispārpieņemtajā nozīmē – tādā veidā cilvēku mudina uz patstāvīgu labošanos. Nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā līmenī „sods” tā arī ir labošanās. No otras puses, cilvēciskajā līmenī „sods” tā ir tieksme, impulss uz to, lai viņš pasteigtos izlaboties, negaidot paredzēto termiņu.

Kamēr mēs augam trijās pirmajās stadijās – nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā, – mūsu attīstība plūst dabiskā, instinktīvā veidā, kas dēvēts „pēc saraksta”, savā laikā, saskaņā ar programmu. Tādējādi kabalisti iepriekš jau zināja to vai citu laikmetu aptuvenos termiņus. Taču sākot no 15. gadsimta šai lietai pieslēdzās kabalas zinātne, kas aicināta paātrināt procesu. No tiem laikiem cilvēce turpināja saņemt „vienkāršas” likstas un nelaimes, kas virzīja uz zinātniski tehnisko attīstību, bet otrai daļai sāka sūtīt īpašus, mērķtiecīgus triecienus, ar kuru starpniecību cilvēki modās un pievērsās kabalas zinātnei. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 57. p.: Ja Radītāja kalpotāji nodarbotos ar Toras iekšējo daļu un piesaistītu pilnu Bezgalības gaismu, tad visa paaudze tiektos tās sasniegt, un visi būtu pārliecināti, ka nekļūdīsies šajā ceļā. Taču, ja pat Radītāja kalpotāji novērsušies no šīs zinātnes – nav brīnums, ka viņu dēļ visa paaudze cieš neveiksmi. Jūtot lielus sirdēstus, es nespēju turpināt.

Ja masas nodarbotos ar Toru, saprastu, kas ir patiesa mācība… Tieši tā masas dēvē kabalas zinātni, taču nevēlas to apgūt. Turpretī, ja tās sāktu to studēt, protams, tad mēs varētu īstenot ļoti lielas labošanās, kā skaitliskās, tāpat arī kvalitatīvās. Tad mūsu stāvoklis šodien būtu citāds.

Kurš, ja ne Bāls Sulams, zina par šo pārrāvumu starp vēlamo un esošo, kad iekšējā vietā, mēs, gluži otrādi, nodarbojamies ar ārējo. Pēdējais laikmets, kam nepievērsa uzmanību, kļuva 19. gadsimta beigas, kad tika saņemta atļauja atgriezties Israēla zemē. Kopumā šis periods ilgst kopš ARI – Mašiaha, Jozefa dēla laikiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Vai jūs varētu, lūdzu, komentēt, kāda atšķirība ir starp jūsu kabalu un rabīna Berga kabalu?

Atbilde: To vēl komentēja Rabašs (rabīns Baruhs Šaloms Alevi Ašlags, Bāla Sulama vecākais dēls, viņa sekotājs un turpinātājs) – Bergs savienoja kabalas terminus, hasīdismu un mistiku. Viņš radīja „maisījumu”, kas nomierina cilvēku, taču neizlabo viņu. Turpretī kabala nodarbojas ar cilvēka egoisma labošanu.

Visi Berga skolas padomi un pamācības – ne vairāk kā psiholoģiska nomierināšana, lai atvieglotu dzīvi, dotu cerību, nevis virzītu uz labošanos, uz Radītāja atklāsmi cilvēkam. (vairāk…)

Filed under: Jautājumi un atbildes, Kabala un reliģija - Nav komentāru→

Tad, kad kabalistu grupa, kura kļuva par tautu, izklīda pasaulē pēc sava garīgā krituma, tā nokļuva izolētībā. Ebreji tika nošķirti viens no otra dažādās pasaules malās, bet kabalas zinātne palika apslēpta līdz zināmam laikam. Šajos apstākļos, lai arī vaļsirdīgu nodomu mudināti, daži cilvēki, kuriem trūka patiesās izzināšanas, radīja sev visas iespējāmās surogāt metodikas, koncepcijas un ticības. No šejienes turpmāk izcēlās reliģijas, kuras pēc būtības bija kabalas zinātnes sabojāts „atgremojums”.

Tas nāca vēl no Ābrama laikiem: viņš sniedza saviem laikabiedriem nepieciešamos līdzekļus tekošai attīstībai – metodikas, kuras pamazām virzīja uz īstenību, paceļot pāri „dzīvnieciskajam” līmenim un ļaujot vismaz saskarties ar progresīvākiem attēlojumiem par Augstāko spēku, dzīvi un nāvi.

Tomēr šodien mums joprojām ir grūti runāt par patieso kabalas zinātni, jo katram par to ir savs personīgais viedoklis. Cilvēki ir saklausījušies par mistiku, par sarkanajiem diegiem, brīnumiem, amuletiem, īpašām lūgšanām, nakts sakramentiem utml. Es jau nerunāju par tiem, kuri vienkārši ar to pelna naudu, taču pat godprātīga pieeja un atklāta sirds negarantē panākumus garīgajos meklējumos, kaut arī atradumi šajā ceļā tāpat tika piedēvēti kabalas zinātnei. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija - Nav komentāru→

Jautājums: Man piezvanīja kolēģis un saka: „Es sēžu un mācos Toru, un man ir tik labi”. Kādreiz viņš mācījās ar mums grupā, bet pēc tam aizgāja…

Atbilde: Toras apgūšana dod cilvēkam gandarījumu. Viņš redz, ka ar to nodarbojas visa pasaule un tāpēc jūtas pārliecinātāks, kā bērns mātes rokās.

Taču, ja cilvēkam ir asa iekšēja nepieciešamība, kad pretstatā masām viņu interesē apzināšanās, sapratne, nevis iekšējais nomierinājums, kad viņam noteikti jāizlaužas uz Augstākām zinībām, uz sajūtu, uz pasaules, tās cēloņa, programmas, mērķa atklāšanu, tad šis cilvēks – mūsu, tad viņš atrodas priekšgalā kā visa pasaules grupa.

Dabiski, ka ceļā notiek šķirošana, atsijāšana, kad daudzi aiziet, bet pēc tam mums pievienosies jauni un tā paies vēl periods. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kabala un reliģija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds TES” (Talmud Eser Sfirot): Kabalas zinātni līdz pat mūsdienām ietvēra nepārvarama siena. Daudzi mēģināja, sāka mācīties un nespēja turpināt nesapratnes un materiālo terminu dēļ.

Tādēļ komentāros grāmatai „Panim meirot u–masbirot” es parūpējos, lai paskaidrotu ARI grāmatu „Dzīvības koks”, abstrahējot materiālās formas un liekot tās atbilsmē ar garīgajiem likumiem, augstāk par telpu un laiku – tā, lai katrs iesācējs spētu saprast šo lietu jēgu un pamatojumu.

Tā patiešām ir problēma, kad cilvēki kabalas vārdus uztver to ārējā nozīmē, un garīgajiem spēkiem piedēvē materiālus ietērpus. Pastāv bauslis, kurš aizliedz radīt sev elkus un tēlus. Tieši tas mudināja Ābramu iziet no materiālās pasaules un pacelties uz garīgo pasauli. Tomēr saglabājas bīstamība atgriezties pie elkiem, ja kādam no materiālajiem priekšmetiem vai darbībai mēs piedēvēsim kādu garīgo būtību. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija - Nav komentāru→

Tādos rakstos kā „Reliģijas būtība un mērķis” Bāls Sulams liek saprast ko vairāk kā viena vai otra konfesija. „Reliģija” dotajā gadījumā – tā ir attieksme pret dzīvi, uztvere un realitātes izjūta. Kāda tā man šķiet: ārējā vai iekšējā? Vai esmu spējīgs atšķirt?

Vai es varu ar pāliecību paļauties uz to, ko jūtu? Vai varu uzticēties savam prātam un jūtām? Vai es pareizi uztveru situāciju, vai arī atrodos aptumšotu sajūtu gūstā? Iespējams, patiesībā viss nav tā, kā es redzu un jūtu? Kādā tad veidā pārbaudīt savas realitātes ainas ticamību? Kā saprast parādības, kuras tajā novēroju? Un kā tās pareizi izmantot? Kur ņemt kritērijus? Kā sevi novērtēt objektīvi, no malas?

Visi šie un daudzi citi jautājumi ietilpst „reliģijas” jēdzienā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija - Nav komentāru→

Ziņojums: Gallup dienesta amerikāņu aptauja parādīja, ka:

30% – uztver Bībeli burtiski, uzskatot, ka tajā ierakstīti Dieva vārdi.

49% – uzskata, ka Bībeli nepieciešams interpretēt nevis burtiski, bet metaforiski.

17% – pārliecināti, ka Bībele – ne vairāk, kā senā līdzību un leģendu grāmata.

Pētījums parādīja, ka jo biežāk amerikānis apmeklē baznīcu, jo arvien burtiskāk viņš uztver Bībeli. Līdzīga interpretācija tāpat piemīt cilvēkiem ar zemu izglītības un ienākumu līmeni. (vairāk…)

Filed under: Kabala un reliģija - Nav komentāru→

Šodien mēs pabeidzam to, ko aizsāka Ābrams, apmācot piegulētāju dēlus visiespējamākām garīgām praksēm, kas ir sākuma posms īstam garīgajam darbam, virzītam uz atdevi. Ābrams ielika viņos ticību pamatus un nosūtīja uz austrumu zemēm.

Vēlāk tas pats Ābrama darbs īstenojās caur Israēla tautu, kura nokrita no garīgā līmeņa Tempļa nopostīšanas laikā, un līdz ar to veicināja reliģiju rašanos. Tādā veidā ticības, kuras aizsākās Ābrama laikos, un reliģijas, kuras aizsākās Tempļa nopostīšanas laikos, būtībā ir Israēla metodikas iekļaušanas etapi pasaules tautās. Jūdaisms, kristietība, islāms – visas šīs konfesijas virzīja cilvēci uz priekšu uz Dievišķības izpratni. Bez tām cilvēce būtu palikusi pilnīgā barbarismā. Mūsdienās, pēc tūkstošu gadu attīstības, mums grūti iedomāties cilvēku, kurš neaizdomājas par šo pasauli un nākamo, par Radītāju, par labo un ļauno. Bez reliģijas šodien nebūtu kultūras, izglītības un pašas cilvēku sabiedrības mūsdienu izpratnē. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Lūgšana – tā ir cilvēka saikne ar augstāko spēku, kura pauž visu viņa šī spēka uztveri. Ir cilvēki, kuri lūdz, prasot labāku dzīvi šajā pasaulē, ir cilvēki, kuri lūdz par nākošo pasauli, ir tādi, kuri it kā vispār nelūdz, un netic augstākā spēka esamībai.

Tomēr viņi domā par savu nākotni, un katra tāda doma tiek dēvēta par lūgšanu. Taču pie kā es tādā gadījumā vēršos, tas ir jau cits jautājums: pie dabas, likteņa, pie kaut kā nezināma, pie sava nākamā stāvokļa vai pie augstākā spēka, kas atkarībā no mana lūguma šodien var būt slikts, bet rītdien labs. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→