Category Archives: Kabala un reliģija

Patiesība par trijām pasaules reliģijām, 3. daļa

Jautājums: Kā izpaužas visu trīs pasaules reliģiju īpašais raksturs?

Atbilde: Jūdaisms ir diezgan pasīva mācība, kas tikai uzņem visus, kuri piekrīt tās principam: mīlestībai pret tuvāko kā pret sevi pašu. Kristieši ir aktīvāki un vērsti uz āru, piesaistot cilvēkus savai ticībai.

Turpretī musulmaņiem ir vispārīgs viedoklis attiecībā uz to, ka islāmam ir jākļūst par visas pasaules vienīgo reliģiju. Viņi apgalvo, ka nevar būt cits augstākais spēks, kā tikai tas, ko viņi sev iedomājas, tas ir, Allāhs un Muhameds – viņa vēstnesis. Un šo viedokli viņi tiecas nostiprināt visā pasaulē. (vairāk…)

Patiesība par trijām pasaules reliģijām, 2. daļa

Jūdaisms, kas kādreiz pastāvēja uz mīlestības pret tuvāko kā pret sevi pašu principa, neprasīja kādu ārēju spiedienu uz cilvēku. Tas, kurš vēlējās, tam pievienojās, bet kurš nevēlējās – nepievienojās.

Pēc vēsturiskajiem dokumentiem ir redzams, ka praviešu laikā 8. – 7. gadsimtā pirms mūsu ēras, līdz pašam Tempļa sabrukumam, loti daudzi pasaules tautu iedzimtie gāja mācīties pie ebrejiem un ar to spēcināja jūdaismu. Daži no viņiem kļuva par ebreju tautas dižiem viedajiem un tādu bija ne mazums, ieskaitot slaveno viedo un kabalistu Rabiju Akivu.

Tomēr jūdaisms nevarēja plaši izplatīties visā pasaulē, jo šāda izplatīšanās ir iespējama tikai ar spēku. Visa cilvēce būtībā ir egoistiska, cilvēkus var uzpirkt ar naudu, vai iekarot ar varu, draudiem. Viens no diviem: pievilināt ar konfekti, vai pakļaut ar nūjas sitieniem. (vairāk…)

Patiesība par trijām pasaules reliģijām, 1. daļa

Jautājums: Kāpēc islāma fundamentālisms pēdējos gados nostiprina savas pozīcijas? Islāms sāka savu gājienu uz rietumiem un pakāpeniski iekaro Eiropu. Šodien Eiropas valstīs ir 54 miljoni musulmaņu. Tikai vienā Francijā dzīvo 7 miljoni.

Tendence pāriet uz islāmu un uzņem lielu ātrumu, un pats sliktākais, ka pastiprinās tieši islāma radikālie, ekstrēmie virzieni. Mūsdienu Eiropā pastāv veseli „musulmaņu geto”, kur vienkāršie iedzīvotāji baidās iet, tostarp arī policija. Tur pastāv sava noslēgtā dzīve.

Šī parādība izplešas biedējošos izmēros, pakāpeniski izejot no valsts kontroles. Eiropas centrā, kas agrāk bija brīvības, demokrātijas, vienlīdzīgu tiesību, plurālisma piemērs, uzliesmo kultūru karš. (vairāk…)

Kāpēc Dievs ir vienots, bet ticības dažādas?

Jautājums: Kāpēc Dievs ir vienots, bet ticības dažādas?

Atbilde: Tāpēc, ka ticībām nav nekāda sakara ar Dievu, ar augstāko vadošo spēku. Par šo spēku, ko tas ir radījis un kā pārvalda visu radīto, mums stāsta kabalas zinātne.

Kabala nav ticība, ne arī reliģija, bet gan zinātne, jo saņemta ne no augšienes, bet no cilvēkiem, kuri ar savām pūlēm atklāja augstāko spēku, tā būtību un šo zinātni mums nodeva mantojumā. Kabalisti pēta (tieši pēta!) visas radītās radības vienoto augstāko spēku, atklājot to savās sajūtās un to izzinot, pateicoties atdeves un mīlestības īpašībām, kuras viņos attīsta kabalas zinātne. (vairāk…)

Dievs eksistē…

Ziņojums: Pazīstamais zinātnieks E. Flū atteicās no ateisma. DNS bioloģiskie pētījumi parādīja, ka lai rastos dzīvība, nepieciešams neiedomājami liels vairums dažādu faktoru savienojumu, kas noved pie secinājuma, ka šajā procesā piedalās tas, kurš spējīgs radīt. Absurdi apgalvot, ka pirmais dzīvais organisms cēlies no nedzīvās matērijas, bet pēc tam, evolūcijas ceļā, pārvērties par neiedomājamas sarežģītības radījumu.

F. Krīks, atklājis DNS molekulas spirālveidīgo struktūru: zinību gaismā dzīvība ir nezināma brīnumaina radīšanas akta rezultāts, pretējā gadījumā nav iespējams paskaidrot vienreizēji precīzo mijiedarbību starp neiedomājami milzīgo faktoru daudzumu, kas nepieciešams, lai dzīvība varētu rasties un attīstīties.

M. Behe, bioķīmijas prof.: Bioķīmiķi atklāja cilvēciskās šūnas vairums noslēpumu, taču visas pūles, kas tika izšķiestas dzīvā organisma izpetē, deva vienu rezultātu: „Veidojums”. (vairāk…)

Kas atved pie Dieva?

Jautājums: Kāpēc mūsdienu cilvēce no jauna tiecas pēc reliģijas?

Atbilde: Pasaulē ir krīze. Kopš pēdējā pasaules kara, tas ir, trīs paaudžu laikā, attīstīto valstu iedzīvotāji pieraduši pie paredzamības un stabilitātes, zina, ka būs droša rītdiena. Turpretī patlaban, atrodoties globālajā krīzē, viņi jūt neziņu, nestabilitāti, atstumtību, nākotnes un veiksmes trūkumu.

Pie tam šī sajūta aptver visu Zemeslodi. Šī sajūta pastāvīgi izraisa trauksmes viļņus. Viss ir nestabils, nav nākotnes, plānu, kad zaudētas visas cerības, paliek tikai viena – cerība uz Dievu – tēlu, kas gatavs ieņemt galveno orientieri un vietu tavā pasaulē, to stabilizēt. Tādējādi cilvēks sev rada Dievu. (vairāk…)

Brīdī, kad Daba maina attieksmi

Mēs esam nopietni sapinušies, par cik dzīvojam pasaulē, nezinot, kādēļ un kāpēc.

Esam sliktāki par visiem citiem veidojumiem, jo viņi par to pat nedomā, viņiem nav vēl papildus vēlme, kas paceļas virs ķermeniskajām vajadzībām. Viņiem ir pilnīgi pietiekoši nodrošināt sevi ar bāzes vajadzībām: uzturs, sekss, ģimene un tas arī viss. Tāda ir dzīvnieciskā pakāpe. Daži no cilvēkiem arī rūpējas vienīgi par to, – tas ir, nedzīvā, augu un dzīvnieciskā līmeņa vēlmēm cilvēkā. Taču bez visa tā, mūsos ir arī cilvēciskā vēlme, kas izvirza jautājumu par jēgu un būtību: „Kādēļ es dzīvoju?” – un paceļas nedaudz augstāk par dzīvniecisko pakāpi.

Tad cilvēkam vairs nepietiek ar to, ka viņš vienkārši eksitē šajā pasaulē. Viņš vēlas uzzināt, kas viņš ir, no kurienes nācis un kāda ir viņa dzīves jēga. Šī vēlme kopējā skalā ieņem nākamo pakāpi pēc vēlmēm, kas virzītas uz ēšanu, seksu, ģimeni, goda apliecinājumiem un zināšanām. Es vēlos izzināt savu būtību, savu misiju, un šī prasība aizēno visu pārējo. Tieši šī prasība pa īstam nogāž mani līdz „dzīvnieciskajai” pakāpei. Labi, lai tā būtu, ja dzīvoju „dzīvniecisku” dzīvi un par to nezinu. Taču pašlaik savās vēlmēs es esmu cilvēks, bet sajūtās un sapratnē – „dzīvnieks”. Tas satriec mani pīšļos, es vienkārši nespēju tādā veidā eksistēt arī tālāk. (vairāk…)

No kabalas nav jābīstas

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 37. p.: No kabalas nav jābīstas, jo kādreiz cilvēki novērsās no Radītāja ceļa divu iemeslu dēļ:

1)      viņi pārkāpa gudro vārdus tajās lietās, kuras aizliegts atklāt,

2)      vai arī tādēļ, ka Kabalas vārdus uztvēra to ārējā nozīmē, tas ir, atbilstoši materiālajiem norādījumiem un pārkāpa bausli: „Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu”.

Tāpēc šo zinātni patiešām ieskāva nepārvarama siena līdz pat mūsdienām. Daudzi mēģināja, uzsāka studijas, taču nespēja turpināt apgūt šo zinātni aiz nesapratnes un dēļ materiālajiem terminiem.

Vispirms tas attiecas uz pagātni, kad cilvēki vēl nebija pietiekami attīstīti. Tāpēc viņi „baudīja negatavu augli”, kas ir ļoti bīstami. Cilvēkam nedrīkst dot informāciju, kuru viņš vēl nespēj uztvert un kura neder viņa līmenim. (vairāk…)

Dalailama

Viedoklis (Četrpadsmitais Dalailama, Ngavangs Lobsangs Tenzins Gjatso, 10.09.2012. savā Facebook lapā uzrakstīja sekojošo): „Visas pasaules reliģijas, piešķirot īpašu nozīmi mīlestībai, līdzcietībai, iecietībai un piedošanai, var sekmēt garīgo vērtību attīstību un to dara. Taču realitāte tāda, ka ētikas piesaistīšanai reliģijai vairs nav jēgas. Tāpēc es arvien vairāk pārliecinos par to, ka pienācis laiks rast veidu, kā garīguma un ētikas jautājumos apieties bez reliģijas vispār”.

Replika: Pienācis laiks atrauties no ticības tajā, kas nav pierādāms, bet vadīties tikai balstoties uz reālām zināšanām, kas smeltas no Dabas, kā augstākās vadošās sistēmas, izzināšanas. Aprobežojoties ar matērijas un matērijas formas izzināšanu, kā norādīts „Zoar Grāmatas ievadā”, ne vairāk. Jo kas vairāk jau attiecas uz nesajūtamo, tādēļ arī nepierādāmo.

Tikai izzinot Dabu, tās likumus un attīstības tendences un tikai tajā pakāpē, kādā tā atklājas cilvēkam, kā norāda Kabala, „Nav tiesnesim vairāk par to, ko redz viņa acis”, mēs varam rast visu mūsu problēmu pareizo risinājumu.

Avots krievu valodā

Katram savs un visiem – galvenais

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 69. p.: Torā, tāpat kā visā pasaulē, pastāv divas daļas: iekšējā un ārējā. Ja cilvēks pieliek vairāk pūliņu, lai mācītos Toras iekšējo daļu un tās noslēpumus, šādā pakāpē viņš noved pie tā, ka pasaules iekšējās daļas vērtība – „Israēla tauta” – paceļas arvien augstāk pār pasaules ārējo daļu – „pasaules tautām”.

Cilvēks mūsu pasaulē tiecas pēc tās gudrības, tā avota, tā piepildījuma, kas atbilst viņa iekšējai būtībai. Ikvienam ir savas prioritātes: krāsu un skaņu gamma, dzīvesveids. Daudzas lietas mēs mantojam no ģimenes, un vispār visi cilvēki ir dažādi, taču neskatoties uz to, kopējā spektrā izdalās dažādi rakstura tipi.

Cilvēks var aizrauties ar zinātni vai mūziku, būt kluss vai aktīvs, noslēgts sevī vai sociāls, ar noslieci uz fizisku vai intelektuālu darbu, pašizpausties tā vai citādi – tas viss ir mūsu daudzveidības sekas. Atkarībā no savas iekšējas dabas, cilvēks izvēlas atbilstošu nodarbi, izvēlas līdzekļus, lai sasniegtu dzīvē panākumus. (vairāk…)